Putins sēj paniku Eiropā: kā Kremlis ar meliem un provokācijām gatavo augsni uzbrukumam NATO 0
Maskava no slēptiem hibrīdsignāliem pāriet uz atklātiem draudiem. Kremlis uzsācis jaunu dezinformācijas vilni par it kā “NATO veiktajām provokācijām”, vienlaikus pastiprinot izlūkošanas darbību, GPS signālu slāpēšanu un dronu uzbrukumus Eiropas valstīm, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests paziņojis, ka Lielbritānija it kā plānojot uzbrukumu Ukrainas Jūras spēku kuģim vai kādam ārvalstu civilajam kuģim kādā no Eiropas ostām, izmantojot proukrainiski noskaņotus Krievijas pilsoņus, lai pēc tam notikušajā vainotu Maskavu un Pekinu.
Šis vēstījums ir turpinājums iepriekš izplatītajām viltus apsūdzībām pret Poliju, Moldovu un Serbiju, un tā mērķis ir sēt paniku, norāda analītiķi.
Institūts norāda, ka Maskava veic koordinētus uzbrukumus NATO valstīm, izmantojot diversijas, elektronisko karadarbību, GPS signālu slāpēšanu, ļaunprātīgu dedzināšanu un dronu iebrukumus.
Kopš 2025. gada rudens šo darbību intensitāte ir pieaugusi, signalizējot par pāreju uz augstāku konflikta līmeni.
Analītiķi pagaidām neredz tiešus kara draudus, taču norāda uz Krievijas ilgtermiņa plāniem, kas ietver militāro apgabalu pārstrukturēšanu Krievijas rietumos un militārās bāzes izveidi pie Somijas robežas.
Mērķis — šķelt NATO un vājināt atbalstu Ukrainai
Eksperti uzskata, ka šo darbību mērķis ir vairot bailes Eiropā, padziļināt plaisu NATO dalībvalstu starpā un piespiest aliansi piekāpties jautājumos, kas saistīti ar karu Ukrainā.
Krievija cenšas panākt Rietumu palīdzības samazināšanu Kijivai, mazināt Eiropas aizsardzības centienus un attaisnot savu agresiju, vainojot tajā Rietumus.
Kremlis, kā ierasts, noliedz jebkādu saistību ar dronu ielidojumiem NATO gaisa telpā. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Medvedevs savā “Telegram” kanālā paziņoja, ka “apsūdzības pret Krieviju ir nepamatotas”, un pieļāva, ka tās esot “ukraiņu provokācija”.
Arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca Eiropas paziņojumus par “nepamatotiem” un aicināja “paplašināt savu redzesloku”, nevis visā vainot Maskavu.
Pēc analītiķu domām, šie paziņojumi ir daļa no Kremļa stratēģiskās kampaņas, kuras mērķis ir mazināt Rietumu modrību, atturēt to no aizsardzības pasākumiem, kā arī psiholoģiski sagatavot sabiedrību iespējamam konfliktam ar NATO.
Pēc ekspertu domām, tuvākajā laikā var sagaidīt provokāciju eskalāciju gan uz sauszemes, gan jūrā.
“Krievija patiešām gatavojas karam ar Eiropu. Pašlaik tā aktīvi vāc izlūkošanas datus, veicot provokācijas Eiropas valstu gaisa telpā. Vēlāk tās pāries uz sauszemes un jūras provokācijām, kas kļūs vēl intensīvākas.
Kad šīs aktivitātes sasniegs kulmināciju, Krievija var pieņemt lēmumu par tālākiem soļiem.
Tā jau tagad uzkrāj nepieciešamos spēkus un resursus potenciālam iebrukumam. Krievijā visu gadu notiek nepārtraukta mobilizācija— tas nepārprotami liecina par nopietnu gatavošanos,” intervijā Ukrainas medijiem norāda militāri politisko notikumu komentētājs Aleksandrs Kovaļenko.
