Robotizētu aparātu izmantošana nākotnes lauksaimniecībā kļūs aizvien populārāka un aktuālāka, tādēļ nozīmīga ir jauno studentu apmācība un iesaiste šādu tehnoloģiju radīšanā un izmantošanā.
Robotizētu aparātu izmantošana nākotnes lauksaimniecībā kļūs aizvien populārāka un aktuālāka, tādēļ nozīmīga ir jauno studentu apmācība un iesaiste šādu tehnoloģiju radīšanā un izmantošanā.
Publicitātes foto

Latvieši rada robotu – kaitēkļu pētnieku. Kā tas strādā? 10

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes pētnieki sadarbībā ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem izstrādājuši unikālu robotizētu platformu. Tā aprīkota ar dažādiem sensoriem un kamerām, kas ļauj tai autonomi pārvietoties dārzā un ievākt informāciju par kultūraugiem.

Tālāk informācija tiek nosūtīta uz serveri un analizēta saistībā ar potenciālo slimību, kaitēkļu un citu īpašību izmaiņām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Platforma veidota kā nulles pagrieziena šasija, kas ļauj manevrēt starp dobēm, pārvarēt reljefu, apstāties pie vajadzīgajiem kultūraugiem un izpildīt uzdotās funkcijas. Ir divi dzenošie riteņi, kas tiek piedzīti katrs ar savu elektromotoru. Platformas elektroapgādei izmantoti litija dzelzs fosfāta akumulatori, kas nodrošinās ilgstošu autonomu darbību bez nepieciešamības to bieži uzlādēt.

Piedziņas elektromotoru vadības elementus, kā arī mehāniskos mezglus izprojektējuši un izgatavojuši fakultātes pētnieki,” stāsta LLU Tehniskās fakultātes eksperts Vilnis Pīrs.

Šobrīd platformu iespējams vadīt attālināti ar viedtālruni vai planšetdatoru, tomēr plānots, ka robotizētā platforma spēs patstāvīgi pārvietoties pa noteiktu, iepriekš sastādītu maršrutu noteiktajā teritorijā un veikt kultūraugu attēlu uzņemšanu un datu nosūtīšanu bez tiešas cilvēka klātbūtnes.

Pētnieks atklāj, ka platformas sākotnējā versija jau samontēta un izmēģināta reālos ap­stākļos, patlaban inženieri strādā pie platformas ārējā izskata noformējuma, nepieciešamo drošības elementu iekļaušanas braukšanas drošības nodrošināšanai, kā arī papildaprīkojuma – kameru un sensoru funkcionālai novietošanai un stiprināšanai pie platformas.

Izstrādātais produkts ir prototips, kurš tālāk tiks izmantots projektā paredzēto funkciju veikšanai, “iDārza” kultūr­augu datu ievākšanai, kā arī skolēnu un studentu apmācībai gan dārzkopības, gan arī inženierzinātņu jomās.