“Šāds scenārijs būtu ārkārtīgi bīstams un ar neprognozējamām sekām!” Rajevs brīdina par Krieviju 0
TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs) un Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs analizēja iespējamos kara attīstības scenārijus, tostarp Ukrainas un Krievijas tālās darbības triecienus, kā arī kodolieroču eskalācijas riskus.
Viņš komentēja ideju par Ukrainas iespējamo “40 dienu operāciju”, kuras mērķis būtu piespiest Krieviju samazināt uzbrukumus un sēsties pie sarunu galda. Rajevs pauda skepsi par šāda plāna efektivitāti, norādot, ka Krievijas sabiedrības reakcija uz triecieniem tās teritorijā var nebūt tik strauja vai izšķiroša, kā dažkārt tiek prognozēts.
Runājot par situāciju Krimā un Krievijas reģionos, viņš atzīmēja, ka Ukrainas triecieni rada arvien lielāku ietekmi uz infrastruktūru un ikdienas dzīvi, tostarp energoapgādi un degvielas pieejamību. Vienlaikus Rajevs uzsvēra, ka tas automātiski nenozīmē iekšpolitiskas pārmaiņas Krievijā vai sabiedrības sacelšanos.
Viņš norādīja, ka Ukrainas tālās darbības spējas ir būtiski attīstījušās, un droni un raķetes spēj sasniegt mērķus ļoti lielā attālumā, tādējādi padarot neefektīvas tradicionālās aizsardzības pieejas, piemēram, buferzonu izveidi.
Rajevs arī skaidroja, ka Krievijai trūkst pietiekamu tehnisko spēju, lai pilnībā novērstu Ukrainas triecienus ar esošajiem ieročiem, jo tiem bieži nepietiek jaudas vai precizitātes, lai iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus infrastruktūras objektus.
Analizējot iespējamo eskalāciju, viņš pieļāva, ka Krievija teorētiski varētu apsvērt taktisko kodolieroču izmantošanu kā vienu no veidiem, lai mēģinātu mainīt kara gaitu, lai gan šāds scenārijs, viņaprāt, būtu ārkārtīgi bīstams un ar neprognozējamām sekām.
Rajevs uzsvēra, ka kodolieroču jautājumā izšķiroša nozīme būtu ASV lomai, jo tieši Vašingtonas atturēšanas politika var būt galvenais faktors, kas ietekmē Krievijas rīcību. Tāpat viņš norādīja uz Ķīnas iespējamo netiešo ietekmi, lai gan tā parasti izvairās no tiešas konfrontācijas.
Noslēgumā Rajevs atzina, ka Krievijai līdzšinējās kara taktikas nav nesušas stratēģisku uzvaru, un tas varētu palielināt risku, ka tā meklēs jaunus, arī ekstrēmākus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai.
