Ievārījumā – dzīvības enerģija, saldētās ogās vitamīni. Ājurvēdas ārste iesaka zaptes! 0
Lai arī ogu laiks šogad visai kusls, nerimst vēlme vasaras labumus saglabāt ziemai. Esmu iesākusi arvien vairāk saldēt, tā ogas ērti izmantot un nav jāpievieno daudz cukura. Taču nesen uzzināju, ka ājurvēda neieteic uzturā lietot saldētus produktus. Kāpēc tā? Nolēmu izzināt, kā saldēšanu vērtē dažādi speciālisti.
Saldēt pareizi!
“Ja ziemā grib no ogām saņemt vairāk vitamīnu, labāk izvēlēties saldēšanu, nevis gatavot ievārījumu,” iesaka uztura speciāliste Inese Siksna. Saldējot un šādi ogas uzglabājot, veselīgums zūd mazāk.
Ogām tomēr ieteicams uzbērt nedaudz cukura, tas neļaus saplakt, kristāliskie graudiņi uzsūks ogu mitrumu. Turklāt mazliet pievienotā cukura palīdz stabilizēt C vitamīna līmeni tajās.
Labāk būtu saldēt veselas ogas, jo griežot vai blendējot nedaudz samazinās to uzturvērtība – tiek klāt skābeklis. Der izvēlēties ogas, kam stingrāka miziņa, piemēram, nevis parastās, bet lielogu mellenes, tām labi saglabājas forma arī pēc atkušanas.
Saldēšanai drīkst izmantot tikai speciālas kastītes vai maisiņus, kas paredzēti zemai temperatūrai. Liekot produktu maisiņā vai kastītē, uzreiz jāizprāto, cik liela porcija ģimenei nepieciešama, lai to apēstu vienā reizē. Otrreizēja saldēšana nav pieļaujama!
Saldēt ar mēru!
“Saldējot ogas, zaudējam daudz ko svarīgu. Ogas labāk vārīt ievārījumā vai likt kompotā, protams, izmantojot, cik vien iespējams mazāk cukura,” uzskata ājurvēdas ārste un uztura speciāliste Guna Vilka.
Saskaņā ar ājurvēdu cilvēka ķermeņa veselību nodrošina agni jeb iekšējā bioloģiskā uguns, gremošanas uguns, kas palīdz pārstrādāt pārtiku. Augs ir dzīvs, viņā ir prāna jeb dzīvības enerģija, tā ir silta, satur uguni. Apēdot, piemēram, svaigas ogas, šī uguns nonāk mūsos, turpinās, palīdz mums tikt galā ar emocijām, sašķelt uzturvielas un nogādāt tās vajadzīgajā organisma vietā.
“Jā, saldētās ogās saglabājas vitamīni un minerālvielas, arī garša nezūd, taču tajā vairs nav dzīvības energijas, kas līdz ar uguni nomirst lielajā aukstumā. Atlaidinot un ēdot produktu, kas bijis sasaldēts, nesaņemam tik vērtīgo auga dzīvību,” uzsver Guna Vilka.
Arī dārzeņus nevajadzētu saldēt. Jo zudis šis zemes spēks, ko gaidām no dārzeņa, cerot ar to uzpildīties, saņemt zemes vibrāciju.
Ājurvēdā ēdienu skata pēc pamatkvalitātes, kas liecina arī par tā garīgo dimensiju. Svaigas ogas ir satviskas – tā ir augšupceļošā dievišķā vibrācija, tātad ļoti vajadzīga cilvēkam. Satviskiem vajadzētu būt 70 vai 80 procentiem no visa uztura.
Ievārījums un dabiski konservēti dārza labumi ir radžiski, tas nozīmē – izdzīvošanu nodrošinoši. Radžiskā ēdienā ir daudz dinamikas, tas iedod asumiņu dzīvei, tomēr drīkstētu būt tikai piedeva pie visa dienā apēstā.
Savukārt saldēts produkts kļūst tamasisks (lejupvelkošs), to var dēvēt par ignorances enerģiju. Tas drīkst būt vien piedeva pie maltītes. Aplam dara tie, kuri aizraujas ar smūtiju gatavošanu no saldētām ogām un augļiem, bauda tos rītā un vakarā. Ķermenim tas ir pārlieks enerģētisks smagums, nav veselīgi.
Protams, nekas briesmīgs, ja reizi nedēļā apēdīs sauju saldētu ogu, īpaši tad, ja pārējais uzturs ir sabalansēts un veselīgs, svaigs. Guna Vilka skaidro, kā tomēr var pamodināt uguni – saldēto produktu karsē un liek klāt kanēli, kardamonu, ingveru. Šādas ogas var izmantot arī čatnija gatavošanā.
Ājurvēdas speciāliste iesaka augļus un ogas labāk žāvēt, kaltēt, šādi enerģija tiek koncentrēta. Turklāt mūsu tautā tas darīts jau kopš senseniem laikiem. Ābolus sagriež plānās šķēlītēs, liek uz plātīm un ienes vēl siltā pirtī, kad visi jau nopērušies, saliek uz lāviņas.
