Foto: AP/Scanpix/LETA

Anda Līce: Krievijā audzinās jaunus “pavļikus morozovus”. Vai ir vēl cerība tur uz skolotājiem ar nesaduļķotām smadzenēm? 138

Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Visa nauda aizies remontā: auto eksperts nosauc deviņas automašīnas, kuras nevajadzētu pirkt
Kokteilis
Kādas attiecības pārī būtu ideālas katrai zodiaka zīmei? Kurš meklē kaisli, bet kuram nepieciešams komforts?
Jaunlatvijā, kur solīja dzīvi kā paradīzē, patiesībā paveroties baiss skats – mājai izdauzīti logi un nolupis apmetums… Kā postažu skaidro Ernests Rieksts?
Lasīt citas ziņas

“Saruna par svarīgāko” – tā saucas Krievijas skolās pēdējā laikā ieviestā patriotiskās audzināšanas stunda, kurai nav nekāda sakara ar Bībeli vai desmit baušļiem.

Tajā audzinās jaunus “pavļikus morozovus”, kas būs spējīgi nodot savus vecākus, kaimiņus un skolotājus, gatavos nākamos karotājus cīņai pret to, ko šodien aizstāv kolektīvie Rietumi, un par ko Krievijā cīnījās tie, kurus nobendēja un mocīja Putina priekšgājēji un dara tagadējā vara.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gribas ticēt, ka tik milzīgā valstī, kāda ir Krievija, tomēr ir ne mazums skolotāju ar nesaduļķotām smadzenēm, grūti gan iedomāties, kā viņi jūtas tagad, kad viņu izdzīvošana ir atkarīga no spējas melot.

Carisko Krieviju kādreiz dēvēja par tautu cietumu, mūsdienu Krievijas iedzīvotājus paši krievi nosacīti iedala divās grupās – vieni piesakās karot, lai no cietuma tiktu laukā, otri, lai tajā neiekļūtu.

Katerinas Godejevas intervijā Lugas iedzīvotājs Artjoms Vasiļjevs atzīst, ka viņš vismaz pagaidām ir paglābies no mobilizācijas, pateicoties vienīgi smagai saslimšanai ar vēzi. Apbrīnas vērta ir viņa mātes Natālijas cīņa par dēla veselību un dzīvību mūsdienu Krievijā. Tas ir filmas cienīgs stāsts.

Uz absurdu velk viss šajā valstī notiekošais, tās prezidenta lēmumus ieskaitot. Jaunākā “sensācija” – Putina izpostītās Mariupoles apmeklējums. Kā jau tas zagļiem pierasts, viņš tur ieradās naktī, lai tumsas aizsegā nebūtu redzama postaža, bet tikai vienā kadrā ietilpināmās dažas atjaunotas ēkas.

Ir jau noskaidroti arī viņa sagaidītāju vārdi un tas, ka šie putinisti okupācijas laiku netērēja velti, viņi pamestajā pilsētā nodarbojušies ar marodierismu. Vārdu sakot, notika viss “krievu pasaulei” raksturīgais. Bet odziņa uz šīs tortes – atbraukušais it kā esot bijis prezidenta dubultnieks.

Tiešām maz ticams, ka patoloģiski bailīgais Putins būtu devies tik tālā braucienā un ticies ar cilvēkiem aci pret aci.

Krievijas nākotnes scenārijos labi iederas situācija, kādu Padomju Savienība piedzīvoja pēc Staļina nāves, kad Berija izlaida no cietumiem kriminālistus un valstij vēlās pāri nepieredzēts noziedzības vilnis.

Tagad to darīs no frontes atgriezušies izdzīvojušie un amnestētie vāgnerieši, tas ir, bijušie kriminālnoziedznieki. Krievijā jau kuro reizi viss notiek pēc sen uzrakstītām rokasgrāmatām, un nav brīnums, ka valsts atgādina Antona Čehova stāstu “Sestā palāta”, kur necilvēcīgos apstākļos mīt psihiski slimi cilvēki.

Reklāma
Reklāma

Nesen es noskatījos pēc šī stāsta motīviem uzņemto režisora Karena Šahnazarova filmu ar šādu pašu nosaukumu. Zīmīgi, ka šis kādreiz talantīgais režisors tagad dedzīgi atbalsta Putinu un pats ir kļuvis par mūsdienu Sestās palātas iemītnieku.

Vladmirs Putins Krievijas Jūras Flotes dienā, svētdien, 31.jūlijā
Krievijas armijas nopostītā Mariupole
Kijeva cietusi Krievijas raķešu triecienā
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.