“Santiņš” tirgū.
“Santiņš” tirgū.
“Svaru” karikatūra

1923. gada 6. martā. Pirmā Latvijas metāla nauda 7

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem Latvijas Banka Latvijā sāka laist apgrozībā valsts pirmo metāla naudu – Šveicē kaltos bronzas sakausējuma santīmus, kas pamazām aizstāja līdzšinējo papīra sīknaudu. Monētas vairākos kuģos no Kopenhāgenas vispirms nogādāja Ventspils ostā, jo Rīgas osta vēl bija aizsalusi, un tad uz galvaspilsētu veda vilciena vagonos.

Pirmais sūtījums Rīgā pienāca 5. martā. Avīzes apgalvoja, ka banka jau tad tās laidusi apritē, kā to oficiāli, pievienojot monētu aprakstu, bija informējusi Finanšu ministrija. Tomēr grūti pateikt, cik ātri sīknauda izklīda pa maciņiem, jo presē minēja arī citus termiņus. “Latvijas Vēstnesis” 5. martā ziņoja, ka pienākušas pirmās 96 mucas ar 3 miljoniem 1 santīma gabalu, 3 miljoniem 2 santīmu gabalu un 6,1 miljonu 5 santīmu gabalu. Kopumā tas bija 12,1 miljons bronzas ripiņu 395 tūkstošu latu vērtībā. Marta sākumā turpināja pienākt vēl citi sūtījumi ar niķeļa sakausējuma 10 santīmu gabaliem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar bronzas naudas laišanu apgrozība no apgrozības bija izņemamas 5, 10, 25 un 50 kapeiku, kā arī 1 Latvijas rubļa papīra naudas zīmes un kara gados izdotās 3 Latvijas rubļu Rīgas pilsētas naudas zīmes. 1 santīms līdzinājās 50 Latvijas kapeikām. Pie Latvijas Bankas santīmu sakarā bija vērojama rinda un ažiotāža. “Ļaudis rāva viens otram svārku stērbeles un paši saviem rubļiem stūrus nost, lai tiktu pie skanošās valūtas. Pirmais iespaids no jaunās naudas ļoti patīkams: cieta un apaļa,” ironizēja satīras avīze “Sikspārnis”, atzīmējot, ka tā labi derēs iemešanai labdarības ziedojumu bundžiņās. Savukārt “Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka visi iedzīvotāji par metālnaudas parādīšanos nemaz neesot bijušu informēti un to, piemēram, atteikušies pieņemt tramvaju konduktori. Pirmajās dienās dažādas pārskatīšanās notika arī saistībā ar metāla monētu patieso vērtību, kas pavēra ceļu blēžiem. Tā Rīgas Centrāltirgū kāds laucinieks bija pārdevis cūku par trim 2 santīmu gabaliem, bet cits teļu par 5 santīmu monētu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.