Ieva Jaunzeme: “Pērn tā dēvēto PVN plaisu spējām samazināt no 30 līdz 10%, bet šogad uzsvaru liksim uz aplokšņu algām.”
Ieva Jaunzeme: “Pērn tā dēvēto PVN plaisu spējām samazināt no 30 līdz 10%, bet šogad uzsvaru liksim uz aplokšņu algām.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Šis būs aplokšņu algu gads. VID ģenerāldirektore Jaunzeme intervijā par nodokļu parādiem, deklarācijām un sabiedrības informēšanu 8

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi izjautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

 

MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 23
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 69
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Danilāns: Ar vakcīnu “uzšķaudīsim” koronavīrusam 39
19 stundas

Aizvadītais gads palicis sabiedrības atmiņā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem, kuros liela daļa iedzīvotāju iestigusi diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas dēļ. Vai grimsim parādos arī šogad?

I. Jaunzeme: Nodokļu reformu uzsākot, tika lēsts, ka tādu cilvēku, kuriem šo iemeslu dēļ veidosies nodokļa parādi, nebūs pārlieku daudz. Vēlāk atklājās, ka parādos ir ap 85 000… Protams, šis lielais skaits mums prasīja lielāku piepūli, vairākkārt uzrunājot ikvienu parādnieku un aicinot viņu samaksāt parādu. Pašlaik viņu ir 18 000, kas it kā nav daudz salīdzinājumā ar nodokļu maksātāju miljonu.

 

Vai tur ir arī ļaudis, kuri nav iesnieguši gada ienākumu deklarācijas un par kuriem VID vēl nezina?

Mēs zinām gan par tiem, kuri ir parādā, gan par tiem, kuri ir pārmaksājuši šo nodokli. No nodokļu maksātāju kopskaita tikai mazliet vairāk par pusi ir tādi, kuri laikus deklarē ienākumus un laikus samaksā nodokļus. Diemžēl otra puse ir tā, kas kaut ko nokavē un kuru dēļ VID spiests tērēt vairāk laika, zvanot, rakstot un atgādinot viņiem.

 

Kādas pašlaik ir nodokļu parādu summas?

Ļoti dažādas. No piecpadsmit eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Tomēr arī ar tiem lielajiem parādiem ir iespējams tikt galā, piemēram, sadalot parāda summu vairākos maksājumos. Bet parādniekam ir jānāk uz VID un jāvienojas. Tāpēc vēlreiz aicinātu visus parādniekus norēķināties ar valsti. VID nav nekādas vēlēšanās uzsākt parādu piedziņu ar zvērinātu tiesu izpildītāju palīdzību.

Mūsu Īrijas kolēģi saka, ka ienākumu deklarācijas viņiem laikus iesniedz 99% nodokļu maksātāju. Uz jautājumu, kā tas panākts, viņi atbildēja, ka vienubrīd pret kavētājiem vērsušies ļoti skarbi. Cita risinājuma, iespējams, arī nemaz nav. Jo nodokļu maksātājs ir disciplinētāks, jo valstij jātērē mazāki resursi.

 

Bet kā nodokļa parādos var iestigt cilvēks, kurš saņem tikai minimālo algu, citu ienākumu viņam nav?

Katrs šāds parāda rašanās iemesls jau ir ļoti individuāls. VID darbinieki paši gan neko nerēķina, tā vietā ir datorizētās programmas. Tas mūsu mākslīgais intelekts “saprot” tikai gada ienākumu deklarācijās uzrādītos skaitļus. No darba ņēmēja uzrādītajiem ienākumiem tas aprēķina neapliekamo minimumu, pārējo daļu apliekot ar nodokli.

Pērn vairāki darba devēji laikus nebija iesnieguši paziņojumus par saviem strādājošajiem. Darba ņēmējiem, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas, it kā viss bija kārtībā. Bet vēlāk atklājās, ka darba ņēmēju iesniegtie dati nesakrīt ar darba devēju iesniegtajiem.

 

Vai tiesa, ka šogad VID lietos jaunu paņēmienu, kā mazināt parādu veidošanos? Kā tas notiks?

VID uzturētā Elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS) ikvienam nodokļu maksātājam piedāvā vienkāršotu paņēmienu, proti, “atķeksēt” ienākumus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 23% likmi. Sevišķi to ieteiktu tiem iedzīvotājiem, kuri saņem ienākumus, piemēram, divās darbavietās, no autoratlīdzības un tamlīdzīgi.

Tādējādi nekādi parādi neveidosies. Savukārt, ja nodoklis būs pārmaksāts, tad gada beigās pārmaksāto summu maksātājs saņems atpakaļ. Ja nodokļu maksātājs nedarīs neko, tad, piemērojot ienākumiem 20% likmi, atkal var veidoties parāds.

Vai starp tiem 18 000 parādnieku ir arī tādi, kuri EDS vēl nekad nav izmantojuši?

No gada ienākumu deklarāciju iesniedzēju kopskaita 12% tās iesniedz papīra veidā. Bet viņiem mēs sūtām vēstules uz viņu dzīvesvietām. Esam atklājuši, ka starp parādniekiem ir pat lielajos uzņēmumos strādājošie. Mēs uzrunājam arī viņu darba devējus, aicinot izpildīt pienākumu pret valsti. Tādējādi esam īstenojuši vērienīgāko kampaņu, kāda vien vispār ir iespējama.

 

Saeimā gatavotie nodokļu un nodevu likuma grozījumi paredz, ka nākamgad visus iesniegumus, tostarp gada ienākumu deklarācijas, VID pieņems tikai elektroniski. Vai tas neradīs jaunus sarežģījumus nodokļu maksātājiem, kuri EDS neizmanto?

Sabiedrība prasa, lai valsts pārvalde kļūtu mazāka. Arī VID meklē veidu, kā kļūt mazākiem. Tas iespējams divējādi. Pirmkārt, samazinot darbinieku skaitu. Otrkārt, ieviešot dokumentu elektronisko apriti.

Pašlaik par dokumentu apriti papīra veidā par pieminētajiem 12%, kuri nelieto EDS, samaksā pārējie nodokļu maksātāji. Kāpēc viņiem būtu jāmaksā par tiem, kuri negrib iet līdzi laikam. Protams, varam arī turpmāk uzturēt šos divus dokumentu aprites kanālus. Tomēr ar tādu vidējās algas pieaugumu neviens nodokļu maksātājs negribēs maksāt par tik dārgu valsts pārvaldi. Tāpēc arī man, VID vadītājai, ir jādomā par to, kā samazināt pakalpojumu izdevumus – tā, lai iedzīvotāji spētu maksāt.

 

Bet vai neiznāks otrādi? Mainot šo uzsvaru, cilvēki pakalpos valsts pārvaldei, nevis pārvalde piedāvās pakalpojumu tādā veidā, kā tas ir pieejams viņiem. Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” jau arī mēģināja ieviest skaitītāju rādījumu nodošanu tikai elektroniski. Bet tad atklāja, ka tas nav iespējams un ka tomēr jāsaglabā rādījumu iesniegšana papīra veidā.

Starp pieminētajiem 12%, kuri neizmanto EDS un kuri iesniedz gada ienākumu deklarācijas papīra veidā, lielākoties ir ļaudis nevis ļoti cienījamos gados un pavisam nevarīgi, bet krietni jaunāki. Viņu vidējais vecums ir 56 gadi. Tas nepavisam nav tāds vecums, kuru sasniedzot cilvēks nespēj pielāgoties jaunajām prasībām.

Es gribētu, lai mūsu pakalpojums būtu tiktāl sagatavots, ka nodokļu maksātājam jānospiež tikai viens taustiņš, pieprasīto apstiprinot ar “jā” vai “nē”. Šo tā dēvēto automātisko deklarēšanu jau no mums arī pieprasa lielākā daļa sabiedrības.

Jau no šī gada lielā daļā ārstniecības iestāžu par pacientu var nosūtīt visus attaisnotos izdevumus VID automātiski. Tādējādi cilvēki, kuri saņem tikai algu, var iesniegt šo deklarāciju jau gatavā veidā. Bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka tas apdraud viņu tiesības, tāpēc tā vietā paši sūta šo attaisnoto izdevumu kvītis, lieki sarežģījot sev dzīvi.

 

No iedzīvotāja, kuram iekrājies simt eiro parāds, VID to piedzen viegli un ātri. Bet kā ir ar otru parādnieku galu, kas valstij parādā miljonus? Kā vispār varēja uzkrāties tādi parādi?

Lielākā daļa ir radušies audita jeb grāmatvedības pārbaudēs. Dažādos laikos parādu piedziņas procedūrās bijušas atšķirīgas prasības. Piemēram, uzņēmumu auditā atklājas, ka nav maksāti nodokļi. Seko sankcijas 100% apmērā par iepriekšējiem trim gadiem, iznākumā to parādu apmērs sasniedza jau vairākus desmitus miljonus eiro.

Kamēr notiek tiesvedība, tikmēr šie parādi nekur nepazudīs. Ja nu arī tiesas lēmums būs par labu mums, tad diezin vai kaut ko atgūsim, naudas nebūs tik un tā. Visticamāk, šie parādi būs jānoraksta.

No 196 000 valstī oficiāli reģistrētajiem uzņēmumiem gandrīz 59 000 ir tādi, kuri būtībā nedara neko. Atskaitot nost biedrības, nodibinājumus, budžeta iestādes, kopskaitā ap 30 000, to ir vien 156 000. Tātad neko nedara teju puse reģistrēto uzņēmumu. Bet esam spiesti uzrunāt arī tos, lieki tērējot laiku un izdevumus, kaut arī no viņu puses būtu godīgi pašlikvidēties.

 

Ņemot vērā, kā VID strādā pašlaik, vai tik lieli parādi vairs nevarētu veidoties?

Nē, nevar. Lielākā summa, ko, kopš strādāju VID, esmu redzējusi pati, ir viens miljons eiro. Bet pašlaik aptuveni 70% auditos atklātās parādu summas tiek sadalītas atsevišķos maksājumos, kuras parādnieki maksā, tostarp tas parādnieks, kuram iekrājies manis pieminētais miljons.

Maksā arī citi uzņēmumi, kuri ir parādā valstij lielas summas, jo grib turpināt uzņēmējdarbību. Kad pirms gada sāku strādāt VID, parādu kopsumma sasniedza miljardu. Pašlaik tie ir 800 miljoni eiro.

Parādu summas galvenokārt veido pievienotās vērtības nodoklis (PVN), darbaspēka nodokļi mazāk. Pērn tā dēvēto PVN plaisu spējām samazināt no 30 līdz 10%, bet šogad uzsvaru liksim uz aplokšņu algām.

Kā jau sacīju, galvenais, kas būtu jāpanāk, – nodokļu maksāšanas uzvedības maiņa.

 

Vai VID būs vajadzīgi klientu apkalpošanas centri, ja nākamgad dokumentu aprite būs iespējama tikai elektroniski?

Uzņēmējiem dokumentu aprite elektroniski notiek jau sen, viņiem nekas nemainīsies. Mainīsies iedzīvotājiem. No 1. marta – gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmās dienas – 128 VID darbinieki nodarbosies tikai ar deklarācijām, to skaitā ar to 12% nodokļu maksātāju iesniegtajām, kuras saņemam papīra veidā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka aptuveni 30% iesniegto deklarāciju ir tādas, kuras nerada nekādas šaubas.

Pagājušajā gadā VID konsultāciju tālrunis bija nokarsis tiktāl, ka 60% zvanītāju neizdevās ar mums sazināties. Tas, protams, nav normāli. Lai to novērstu, šogad pie tālruņa strādās vairāk darbinieku nekā pērn.

Ne velti visi izklaidējās ar testa režīmā strādājošo VID virtuālo asistentu Tomu, kas nav nekāda mūsu iegriba vai untums. Tomam līdzās būs arī Māris, Ilze un vēl kāds. Savus kolēģus mudinu domāt, cik daudz iedzīvotāju būtu iespējams apkalpot.

 

Kāds VID administrēto nodokļu ziņā bijis aizvadītais gads?

Jāatzīst, ļoti veiksmīgs, pateicoties galvenokārt lielākiem darbaspēka nodokļu ieņēmumiem. Kad pirms gada sāku strādāt VID, šo nodokļu ieņēmumu plāns šķita pārlieku ambiciozs. Bet pagājušajā gadā budžetā iekasējām teju 10 miljardus.

Lielāku ieņēmumu cēlonis, manuprāt, ir uzņēmējdarbības legalizēšana. Piemēram, no mazumtirdzniecības, kas ir augsta riska nozare, ieņēmumu pieaugums pērn bija 25% apmērā. Pietiekami labi izpildīts arī PVN ieņēmumu plāns. Esam atteikuši atmaksāt PVN 18 miljonu eiro apmērā. Bet paši uzņēmēji labojuši PVN atmaksu par 17,7 miljoniem. Tas liecina, ka maksātāju apziņas līmenis tomēr ir krietni cēlies.

 

Ar ko izskaidrot, ka šogad no PVN atbrīvoti, piemēram, zobārsti, kuriem vēl nesen VID pievērsa pastiprinātu uzmanību kā iespējamiem nodokļu nemaksātājiem?

Līdz šim zobu tehniķiem, kuri izgatavoja zobu protēzes, PVN nebija jāmaksā, pārdodot tās fiziskām personām. Ja pārdeva ārstniecības iestādēm, tad bija jāmaksā. Eiropas kopienu tiesa lēmusi, ka tā ir diskriminācija. Tāpēc no šī gada 1. janvāra jebkuru zobu tehniķa pakalpojumu ar šo nodokli vairs neapliks.

 

Vai VID tagad ir lielākas iespējas piežmiegt PVN shēmotājus un valsts naudas izkrāpējus?

Jā, tādas mums ir jau no pagājušā gada. Samaksājot vienu eiro, lai Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu, tas vēl nenozīmē, ka uzreiz tiek iegūts arī PVN numurs. Lai iegūtu to, jāierodas VID. Tādējādi tiek atsijāti trešo valstu pilsoņi, kas pēc tam mēģina iesaistīties dažādās krāpnieciskās shēmās.

 

Kāda, jūsuprāt, bijusi atdeve ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem, ja pirms kāda laika esat publiski paudusi, ka ēnu ekonomikas plāns nepildās?

Jā, varu vēlreiz atkārtot, ka iepriekšējās valdības apstiprinātais ēnu ekonomikas plāns nepildās. Tagad Krišjānis Kariņš to uzdevis pārskatīt, koncentrējot uzmanību uz konkrētiem pasākumiem, no kuriem ir lielāka jēga.

Ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru joprojām veido aplokšņu algas. Reizē gan jāatzīst, ka naudas āderes aploksnēs maksātajām algām ir mazākas. Aplokšņu algām pavisam to ir četras: tā dēvētās karuseļu shēmas; nereģistrētie ieņēmumi; kases aparātu sagrozīšana; visbeidzot – nelegāli iegūtas naudas atmazgāšana.

Uzņēmumos, kuri galvenokārt piepilda valsts budžetu, strādājošo vidējā alga ir 1400 eiro. Tiem seko uzņēmumi, kuros strādājošo algas sasniedz vidēji 900 eiro. Un tad nāk VID īpaši uzraugāmie, kur vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir 591 eiro.

Pēc mūsu aplēsēm, algu maksāšana aploksnēs valstī skar aptuveni 200 000 strādājošo. Šie ļaudis, pašiem to neapzinoties, ir pakļauti nabadzībai. Agrāk šiem uzņēmumiem rakstījām vēstules ar brīdinājumiem par aplokšņu algu risku. Turpmāk rīkosimies citādi – aicināsim uz VID visus, par kuriem ir pamatotas aizdomas. Nav jau arī tik grūti izskaitļot to dienu, kad uzņēmumā maksā darbiniekiem algu aploksnē. Nesen no kāda uzņēmuma melnās kases VID izņēma 60 000 eiro. Vai daudz būs tādu uzņēmumu, kuri varēs atļauties zaudēt šādas summas?

 

Jautājums jums nevis par ķeramajiem, bet par ķērājiem pašiem. Jūs esat publiski paudusi, ka VID joprojām strādājot ļaudis ar apšaubāmu reputāciju. Vai tā ir?

Paradokss ir tas, ka šīs amatpersonas, kopskaitā astoņas, vairs nestrādā VID. Viņi ir atstādināti no pienākumu pildīšanas. Tā kā viņi atteikušies atstāt amatu labprātīgi, ierosinātā kriminālprocesa ietvaros notiek tiesvedība.

Kopš pagājušā gada augusta esam pieņēmuši darbā jaunu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju, viņš ir pieredzējis bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks. Viņš ir ķēries pie darba ļoti apņēmīgi, uzlabojumi jau ir. Un ceru, ka būs vēl lielāki.

Līdz šim demoralizēja tas, ka, piemēram, muitas dienestā pārkāpumos pieķertā amatpersona pēc atlaišanas atkal gribēja atgriezties darbā VID, tikai citā amatā, kas arī dažkārt izdevās. Pašlaik, atstādinot kādu no amata, viņam vairs citu darbu nepiedāvājam. Ceru, ka tā būs arī mācība citiem – nekādas atlaides vairs netiks pieļautas.

 

Vai pašlaik, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, stingrāk vērtējat viņu līdzšinējās darba gaitas un atsauksmes no agrākajām darba vietām?

Darbā pieteikušos un konkursu izturējušos vēlreiz pārbauda VID iekšējās drošības pārvaldē no visiem iespējamiem reputācijas riskiem, tostarp atkarībām.

 

Kā pieķersiet, ka pretendents aizraujas, piemēram, ar azartspēlēm?

Pašlaik VID pienākums ir pārbaudīt visus darbā pieteikušos pretendentus, izmantojot viņu banku kontus. Mums ir tiesības pieprasīt bankām ziņas par pretendentu kontu stāvokli. Mūsu rīcībā ir dati par visiem kontiem, kuros noguldītas par 15 000 eiro lielākas summas. Ikvienam VID darbā pieņemtajam ir arī noteikts pārbaudes laiks. Visus par kādu amatpersonu saņemtos signālus nekavējoties pārbauda mūsu iekšējās drošības dienesta darbinieki.

Piebildīšu, ka pašlaik VID tehniskais nodrošinājums ir tāds, ka ikvienas VID amatpersonas darbība tiek ierakstīta audiovizuāli. Jābūt ļoti neprātīgam, lai ielaistos kādos nelikumīgos darījumos. Darba apstākļi pašlaik patiešām ir citi, citādi, nekā bija pirms dažiem gadiem. Vislabākais apliecinājums tam, ka viss mainās uz labo pusi, būs tad, kad par VID amatpersonām nebūs ierosināts neviens kriminālprocess. Es ceru, ka tāds laiks pienāks.

 

Jaunas stingrākas prasības darbiniekiem dažkārt izraisa pretestību, uzņēmuma vadītāju apvainojot dažnedažādos grēkos. Vai to esat izjutusi?

Kaut arī aizvadītā gada laikā VID notikušas vairākas radikālas pārmaiņas, no darbinieku puses to neesmu izjutusi ne reizi. Tas darba virziens mums ir visiem viens, un esmu gandarīta, ka mūsu komandā nav neviena, kurš to neapzinātos. Liela nozīme jau bija arī tam, ka reformas VID tika uzsāktas, kad to vadīja Ināra Pētersone un Ilze Cīrule. Es neaizgāju, kā saka, tukšā vietā, iestrādes jau bija, man atliek turpināt viņu iesākto.

 

Saistītie raksti

Jums pārmet par to, ka esat publiski izpaudusi informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju. Tajā pašā laikā citas iestādes savas nozares pārkāpējus publisko. Kādu jūs redzat risinājumu, kurā tiktu samērotas sabiedrības intereses ar liegumu sniegt informāciju?

Šobrīd jau ir sperts pirmais solis, lai normatīvajos aktos paredzētu iespēju VID informēt sabiedrību par saviem pieņemtajiem lēmumiem. Kas attiecas uz gadījumu saistībā ar “Dinaz” degvielas uzpildes stacijām, nekas pārkāpts no VID puses nav.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 23
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 69
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Danilāns: Ar vakcīnu “uzšķaudīsim” koronavīrusam 39
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Būs vai nebūs normāla ziema? Jaunākā prognoze par laikapstākļiem decembrī 1
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Gaidāma visai saspringta diena visās jomās! Horoskopi 30.novembrim
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikali tirdzniecības centros varētu darboties arī brīvdienās un svētku dienās. Kas padomā ekonomikas ministram?
10 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kariņš, Levits un Mūrniece Rīgas pilī pārrunās plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Brīvdienās atgriezīsimies krietnos plusos.” Toms Bricis par laiku šonedēļ
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Stradiņa slimnīcā veikta Baltijā unikāla operācija, glābjot pacientes redzi
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Veikali tirdzniecības centros varētu darboties arī brīvdienās un svētku dienās. Kas padomā ekonomikas ministram?
12:45
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti vēl 100 jauni Covid-19 gadījumi, bet deviņi sasirgušie miruši
12:17
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Potenciālie remigranti arvien aktīvāk izvēlas atgriezties Latvijā un uzsākt uzņēmējdarbību
12:00
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana atraduši veidu, kā labi nopelnīt: izīrējuši Frogmoras namu, kas pašiem nemaz nepieder
56 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Gorkšs komentē šķiršanos no sievas: “Ir ļoti grūti pierast, ka ir jāsāk pārbaudīt katra viņas darbība…”
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pazīstamā Krievijas aktrise Agata Muceniece, kas dzimusi Latvijā: “Man pietrūkst manas dzimtenes…” 8
5 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Ķīna mēģina pārrakstīt stāstu par koronavīrusa izcelsmes vietu? 16
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Danilāns: Ar vakcīnu “uzšķaudīsim” koronavīrusam 39
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saeimas vairākums noraidījis priekšlikumu par daudzbērnu ģimeņu lielo automašīnu atbrīvošanu no nodokļa papildu likmes 4
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
No formas tērpiem pie tehnoloģijām. Kā dzima Latvijas lielākais kaujas apģērbu ražotājs
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Tas jau bija skaidrs.” Viņķele par to, kā šogad svinēsim Ziemassvētkus 5
4 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Amerikāņi Covid-19 vakcīnu saņems pirmie. Eiropā un citviet rūpīgi vēros ASV vakcinācijas pieredzi
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem.” Attālināti strādājošos vecākus Latgalē aicina apgūt jaunas prasmes
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Levits zem kritikas lavīnas, sāk būvēt “Rail Baltica” un Vanaga neļaus atslābt. Nedēļas notikumu apskats
4 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Uldis Šmits: Eiroislāms. Kas tas ir un vai tāds ir iespējams? 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien turpinās snigt. Spēkā dzeltenais brīdinājums
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Viņķele rosinās piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 apstākļos noteikt 100% apmērā 4
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu? 23
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 69
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Būs vai nebūs normāla ziema? Jaunākā prognoze par laikapstākļiem decembrī 1
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 8
2 dienas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Simptomi mēdz būt ļoti līdzīgi. Covid -19 vai gripa – kā atšķirt? 6
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. 61 gadu vecā, atraktīvā stiliste Žanna Dubska kameru priekšā gozējas apakšveļā 18
1 diena
Vilnis Ābele
Stāsti
Cilvēkus izsekos un čipos: zinātniskā fantastika vai nākotnes realitāte? 9
1 diena
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Kāpēc cilvēki vēlas piedzīvot publisku randiņu un piedalās TV šovā? Vērtē Anda Rožukalne 1
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Ilzes dēļ pie “Alfas” izdzisa kādas sievietes dzīvība. Tiesas procesā atklājas, kas ir nāvējošā “Lexus” vadītāja 110
4 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Pirms pieņemt kādus lēmumus, visu kārtīgi apdomā! Horoskopi no 30. novembra līdz 6. decembrim
1 diena