12
Virsprokurors neizpratnē par Juraša rīcību
Šī nav vienīgā domstarpība starp agrākajiem KNAB darbiniekiem un prokuratūru būtiskos jautājumos. Domas dalās arī par lietu pareizu juridisko kvalifikāciju, kas tagad ir ļoti svarīgs jautājums bijušā “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa lietā, bet iepriekš domstarpības radīja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses Skaidrītes Buivides lietā. Pagājušajā gadā Strazds tika atzīts par vainīgu septiņu personu fiktīvā nodarbināšanā un sodīts ar gandrīz četru gadu ilgu cietumsodu, bet kriminālprocesu pret Buividi izbeidza. KNAB izmeklētāji pretēji prokuroriem uzskatīja, ka arī Buividei ir jāsēž uz apsūdzēto sola, taču tas nenotika un tiesnese turpina strādāt. “Cik daudz pūļu mēs ieguldījām, lai prokuratūras dažādos līmeņos līdz pat ģenerālprokuroram pastāstītu un pierādītu, ka mums ir taisnība. Mēs norādījām uz iegūtajiem pierādījumiem, gājām uz prokuratūru ar argumentiem un pārliecību. Vai tas notiek tādēļ, ka prokuratūra neizprot situāciju vai kādu citu iemeslu dēļ, man nav atbildes,” saka Šikore un uzsver, ka viņu nav izbrīnījis Juraša paziņojums par viņam piedāvāto apjomīgo kukuli, lai pārkvalificētu Magoņa lietu no kukuļņemšanas par tirgošanos ar ietekmi.
Virsprokurors Adlers uzskata, ka tas esot tikai normāli, ka prokurors un izmeklētājs diskutē par lietas kvalifikāciju. “Juristiem vienmēr ir domstarpības kvalifikācijas jautājumā, jo tam ir ļoti daudz nianšu. Magoņa un Osinovska lieta tuvojas apsūdzības uzrādīšanai, un ar lietas kvalifikāciju viss ir kārtībā. Diemžēl Jurašs ar savu publisko paziņojumu piemeta malku ugunskuram, lai radītu šaubas. Tas, ka mēs apspriežam dažādus juridiskās kvalifikācijas variantus, ir normāli, taču no loģikas viedokļa rodas jautājums par Juraša rīcību. Viņam kā operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja vietniekam ar izmeklēšanu nav nekāda sakara. Kad lieta ir izmeklēšanas nodaļā, viņš tur vairs neko nevar ietekmēt. To var ietekmēt vienīgi uzraugošais prokurors un izmeklēšanas nodaļas priekšnieks. Tad kāpēc Jurašam ir jādod kukulis?” vaicā virsprokurors, kas uzrauga šīs lietas izmeklēšanu, un piebilst, ka bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs izmantojis to, ka izmeklētāji un prokurori izmeklēšanas laikā informāciju publiski neizpauž, bet strādā.
Bet Juraša kolēģe L. Šikore secina, ka kukuļošanas lietas svarīgi uzsākt, pārbaudot pēc iespējas ātrāk. Sākot izmeklēt novēloti, var zaudēt pierādīšanas iespējas. “Ģenerālprokuroram, kuram par kukuli tika ziņots nekavējoties, bija jārīkojas tūlīt un tagad. Kur ir pārbaude par kukuļa piedāvājumu, par amatpersonām, kas deviņus mēnešus neko nedarīja?” vaicā Šikore.
Jaunais nonāks pie KNAB drupām?
“Kad noķer lielo zivi, ir ērti paiet malā, jo, lielo zivi ķidājot, rodas visādas smakas, problēmas un skaidrošanās, un tad ģenerālprokurors masu medijiem paziņo, ka “KNAB ir manas lielākās galvassāpes”. Zināmā mērā pat ir likumsakarīgi, ka tāda iestāde kā KNAB atsevišķos gadījumos rada iestādes darbības pārraugiem galvassāpes, jo biroja misija – asa, vienlīdzīga un neietekmējama vēršanās pret visu līmeņu, bet vispirms – augstākā līmeņa korupciju – nav iedomājama bez sarežģītu jautājumu risināšanas,” secina M. Lode un turpina: “Šobrīd ceļa jūtīs ir liela daļa darbinieku. Tad gribētos redzēt, kā biroja vadītājs Streļčenoks parādīs, kā ķeras lielās zivis un kāda ir augšupejošā statistika. Tas ir vienīgais, kāpēc es gribu, lai Streļčenoku ievēl atkārtoti. Ja ievēlēs citu, es neapskaudīšu viņa nonākšanu pie šīs iestādes drupām.”
Bet virsprokurors Adlers ir pārliecināts, ka nekādu drupu nav, ka birojam un prokuratūrai nav šķēršļu sadarboties, ka reizēm biroja izmeklētāju un uzraugošo prokuroru starpā gadoties kādas ikdienišķas problēmas, bet tie esot atrisināmi darba jautājumi.
M. Adlers: “Juta Strīķe sacīja, ka birojā lietas stāvot rindā, izmeklētāji nespējot paņemt. Kāpēc tad nedod tiem izmeklētājiem? Šogad birojs ir uzsācis 13 procesus, tajā skaitā vienu daļu sīkas lietas. Bet kur tad ir tās lielās lietas, kas čupām stāvot rindā un gaidot izmeklēšanu? Ne līdz Strīķes atlaišanai, ne pēc tam neesmu tās redzējis.”
Arī pašreizējā sadarbība KNAB vadības līmenī ar Ģenerālprokuratūru tiek vērtēta ļoti atzinīgi, jo, kā raksta biroja preses sekretāre Laura Dūša, “Ģenerālprokuratūra rūpīgi uzrauga KNAB darbu, sniedz norādījumus un izsaka priekšlikumus darba uzlabošanai korupcijas apkarošanas jomā, kurus KNAB cenšas nekavējoties izpildīt”.
Šīs diametrāli pretējās pozīcijas starp bijušajiem ilggadējiem KNAB darbiniekiem un prokuratūru, kā arī KNAB vadību, biroja pārraugu Ministru prezidentu Kučinski neinteresē, jo skandalozie izmeklētāji un operatīvie darbinieki ir atbrīvoti no darba. Premjerministrs paziņojis, ja sāktu interesēties, kas tur notiek, varot rasties priekšstats par politisku iejaukšanos KNAB darbā. Ne valdības deklarācijā, ne rīcības plānā cīņa pret korupciju nav pieminēta.
UZZIŅA
KNAB veikums 14 gados
* Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pirmo priekšnieku Saeima iecēla amatā 2002. gada 10. oktobrī.
* Kopumā KNAB lietvedībā saņēmis un reģistrējis 18 512 iesniegumus un sūdzības.
* Administratīvā pārkāpuma lietu ietvaros KNAB pieņēmis vairāk nekā 1972 lēmumus, uzliekot naudas sodu kopumā par 95 835 eiro.
* Korupcijas apkarošanas jomā kopumā kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījis 298 krimināllietas pret 673 personām.
* Vērtējot partijām ziedoto finanšu līdzekļu likumību, naudas sodi piemēroti par 105 267 eiro.
* KNAB darbības laikā darbinieki organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 870 izglītojošos pasākumos un semināros.
Dati: KNAB
