Foto: no LA arhīva

Miglo un smidzina? Sūdzību izmeklēšanas anatomija Augu aizsardzības dienestā 0

Lielākā daļa sūdzību, kas nonāk Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), nav pamatotas, bet tās tiek izskatītas tik un tā, jo iespējamie pārkāpumi, lietojot augu aizsardzības (AAL) vai mēslošanas līdzekļus, var apdraudēt cilvēkus un vidi. Pamatotās situācijās pilna mēroga izmeklēšanas procesa izmaksas ir lielas, bet arī lietās, kur pietiek ar izskaidrošanu vien, nereti ieguvums sabiedrībai kopumā nav mazs.

Ziņot par pārkāpumiem

EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 59
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 163
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 253
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Integrētās lauksaimniecības apstākļos bez AAL nevar iztikt. Un, ja kaut kas, nepareizi lietots, var nodarīt kaitējumu dabai, saimniecībai un cilvēkiem, nenoliedzami, pārkāpumi būs.

Sūdzību var iesniegt vai nu Lielvārdes ielā Rīgā, kur atrodas VAAD, vai arī jebkurā izdevīgākajā reģionālajā nodaļā. Sūdzības pārsūta arī citas iestādes, ja tiek uzskatīts, ka tās ir VAAD kompetencē. Dienestam ir vienošanās ar Vides SOS, ka arī ar šīs aplikācijas starpniecību iesniegtās atbilstošās sūdzības nonāk pie speciālistiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

2017. gadā iesniegtas 100 sūdzības, uz kurām VAAD reaģēja, no tām pamatotas bijušas 16. Kopš 2009. gada kopējam sūdzību skaitam ir tendence pieaugt, jo cilvēki ir vērīgāki. Lai gan arī tas ir tikai viens no cēloņiem, kāpēc sūdzību skaits pieaug.

Tieši tāpat kā daudzās citās valsts iestādēs arī VAAD ir uzticības tālrunis, kur anonīmi var sniegt informāciju, ja tiek saskatīti draudi sabiedrībai un videi. Automātiski ierakstītie audio faili nonāk pie sabiedrisko attiecību speciālistes, kura informāciju izvērtē, ja iespējams, sazvanās ar zvanītāju un precizē faktus. Vēlāk pārsūta reģionālo nodaļu vadītājiem, kuri tālāk to nodod vienam no 15 inspektoriem, kuru pienākumos ietilpst kontrolēt augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu.

VAAD direktore Kristīne Lifānova skaidro, ka nereti tiek konstatēts – nepieciešama izskaidrojoša vai precizējoša saruna ar sūdzības iesniedzēju. Bieži cilvēki vienkārši nav informēti un neziņas dēļ notiekošo uztver kā apdraudējumu. Tāpēc, lai arī sūdzību var sniegt anonīmi, ļoti noder, ja iesniedzējs paziņo, kā ar viņu var sazināties. Tas ne tikai atvieglo inspektoru turpmāko darbu, bet ātrāk ļauj atklāt nopietnus pārkāpumus.

Piemēram, cilvēks informē par situāciju, ne tikai nosaucot precīzu pārkāpuma veidu, kas šajā gadījumā saistīts ar mēslošanas līdzekļu lietošanu, piemēram, uz lauka uzvesti kūtsmēsli, bet nav iestrādāti zemē, bet arī sniedz informāciju par lauka atrašanās vietu. VAAD pēc tam noskaidro koordinātas, kadastra numurus un īpašnieku. Šādā situācijā pārbaudi būs iespējams veikt jau nākamajā dienā. Taču,

ja cilvēks paziņo tikai to, ka viņam ogu krūmus kaimiņš noindējis, pieprasa veikt ekspertīzi, bet nenosauc vietu Latvijā, kur tas noticis, nav iespējams uzsākt pārbaudi.

Dažkārt paveicas un cilvēks piezvana vēlreiz, vismaz atstāj savu tālruņa numuru, jo dusmojas, ka viņam nepalīdz. Tad ir iespējams izvērtēt situāciju, vispirms aprunājoties, noskaidrojot kaut ko vairāk par notikušo. Ir situācijas, kad informācija tiek nodota tālāk Valsts vides dienestam un Valsts policijai, jo VAAD kriminālprocesu ierosināt nevar. Pēdējais vairāk attiecināms uz situācijām, kad atklāta nelegāla AAL aprite.

Atklāj citus pārkāpumus

Katram inspektoram trīs četru mēnešu laikā bez viņa tiešajiem darba pienākumiem jāizmeklē 9–10 sūdzības. Pēc tādas sūdzības saņemšanas, kas tiek novērtēta kā potenciāli pamatota, inspektors dodas pārbaudīt lauku vai vietu, kur varētu būt noticis pārkāpums. Vienas izmeklēšanas izmaksas ir vairāk nekā simts eiro, jo tās sastāv ne tikai no inspektora darba laika, bet arī patērētās degvielas, ekspertīzes, kas tiks veikta iegūtajiem paraugiem, kura cena ir sākot no 120 eiro, kā arī dokumentu noformēšanas. Nopietnākos gadījumos nekavējoties iesaistās arī vairāki citi speciālisti, kā arī notikušais tiek darīts zināms sabiedrībai. Jo vairāk cilvēkresursu tiek iesaistīts, jo vairāk izmaksā izmeklēšana.

Ja tiek saņemta pamatota sūdzība par pārkāpumu AAL lietošanā, inspektors (Latvijā viņi lielākoties ir ar 10–20 gadu pieredzi) pārbaudīs visus iespējamos pārkāpumus – vai saimniecība, par kuru sūdzas, ievēro normatīvos aktus attiecībā uz AAL lietošanu kopumā, nevis tikai faktu, par ko saņemta sūdzība.

“Nav jēgas liegties, ja izdarīts pārkāpums, lauka saimnieku noskaidrosim,” stāsta inspektore Tatjana Saričeva, kura VAAD dienestā strādā jau vairāk nekā 10 gadu. Viņasprāt, galvenais ir panākt, lai zemniekiem pat neienāktu prātā, ka var kaut ko izdarīt bezatbildīgi. Saričeva uzskata, ka Latvijā situācija ir krietni vien labāka, nekā par to pieņemts domāt sabiedrībā, jo šobrīd laukos jau sākusi saimniekot jauna paaudze, kura ne tikai ievēro noteikumus, bet arī regulāri papildina savas zināšanas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Cilvēki ne tikai dzenas pēc ražas, bet saprot, kas paša saimniecībai kaitēs un kas notiks, ja sabojās vidi un cilvēku veselību.

Savukārt Lifānova skaidro, ka samērā bieži rodas situācijas, ka aizdomas par konkrētu pārkāpumu neapstiprinās, bet saimniecībā tiek konstatēti citi pārkāpumi, jo VAAD inspektors pārbauda pilnīgi visu, kas attiecas uz AAL.

Ja izdarīti pārkāpumi, piemēram, Latvijā aizliegta AAL lietošana, smidzinājums nokļuvis, kur tas nebija paredzēts, tos var pierādīt ar laboratoriskajām analīzēm. BIOR laboratorijā, kas ir sertificēta, iespējams atklāt visu Latvijā lietojamo reģistrēto AAL pēdas. Arī dažu labu nereģistrēto. Svarīgi, ka par iespējamo pārkāpumu paziņo laikus, nevis mēnesi pēc notikušā, jo AAL vidē sadalās. Dzīvnieku valsts apdraudējumu, piemēram, zivju bojāejas faktus, izmeklē Vides dienests, kas šādos gadījumos cieši sadarbojas ar VAAD.

Kad tiek iegūta visa nepieciešamā informācija, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu.

Sods un sekas

Pašreizējie Eiropas un Latvijas likumi liek zemniekam simts reižu padomāt, pirms nepiemēroti un vieglprātīgi lietot AAL, jo soda nauda juridiskajām personām sasniedz 700 eiro, bet par atkārtoti gada laikā izdarītu pārkāpumu līdz 4300 eiro. Smagākais sitiens saimniekam ir procentuāli atbilstoši pārkāpumam samazināti platību maksājumi, kā arī, iespējams, tiks atņemta iespēja atjaunot tehniku un iegūt līdzekļus citiem mērķiem, jo likumdošana nosaka – vari rakstīt projektus un pretendēt uz finansējumu, ja nav pārkāpumu AAL lietošanas jomā.

Vēl viena nianse – nepareizi lietojot AAL, tiek iztērēti prāvi līdzekļi, bet rezultāta nebūs. Gan nauda nomesta zemē, gan raža var samazināties vai aiziet postā, piemēram, ciest no kādas slimības.

Nākamā nepatīkamā lieta, kas draud neapdomīgam lauksaimniekam – nonākšana savdabīgā melnajā sarakstā. Arī gadu pēc pārkāpuma VAAD pastiprināti kontrolēs visu saimniecību. Tāpat kontrole sagaidāma situācijās, ja izmeklēšana noslēgusies vien ar brīdinājuma izteikšanu par maznozīmīgu pārkāpumu. Arī tad, ja par iespējamo pārkāpumu kāda modrā acs ir ziņojusi, ievietojot attēlus sociālajos tīklos novēloti, kad fiziska pārbaude vairs nav bijusi iespējama. Labo slavu pārkāpējam būs, ai, cik grūti atgūt.

“Sodam jābūt adekvātam, nevis tādam, kas var mudināt cilvēku zvanīt uz dienestu un jautāt, piemēram, ja es kaut ko neievērošu – kas man par to būs?” uzskata Lifānova. Viņasprāt, soda naudai vajadzētu būt vēl lielākai, lai vismaz kompensētu valstij līdzekļus, kas izlietoti izmeklēšanas gaitā. Skandināvijas valstīs sodi mērāmi tūkstošos eiro. Taču Lifānova uzsver, ka svarīgākā ir zemnieku informēšana, apmācība, konsultēšana, lai pārkāpumi nenotiek pat neuzmanības, kur nu vēl ļaunprātības dēļ. Mērķis panākt, lai saimnieki uzmana un laikus novērš saimniekošanas trūkumus. Lai novērstu korupcijas iespējas vai to, ka inspektoriem un saimniekiem izveidojas pārāk draudzīgas attiecības, VAAD notiek inspektoru rotācija.

Cilvēciskais faktors

Tiem, kuri sūdzas nepamatoti vai tīši apmelo kaimiņus, VAAD gan neko izdarīt nevar. Labākajā gadījumā, ja zināms, kā sazināties ar sūdzības iesniedzēju, – veic izskaidrojošo darbu. Tādēļ ieteikums tiem, kuri vēlas izmantot valsts iestādi, lai risinātu savstarpējās attiecības un konfliktus – izglītoties! Piemēram, iepazīstoties ar VAAD mājaslapā bez maksas pieejamiem resursiem. Proti, datu bāzē, ierakstot auga nosaukumu, var atrast visus reģistrētos AAL un to, kā tie pareizi lietojami, vai arī, aplūkojot kaitēkļa vai slimību fotogrāfiju datu bāzi, atrast iespējamos AAL un izlasīt to lietošanas instrukcijas. Savukārt citās situācijās – ieteikums: kaimiņiem runāt vienam ar otru un nepagriezt muguru. Dalīties savās zināšanās, informēt!

Kopš 1993. gada tiem, kuri izmanto savās saimniecībās AAL, ir jāapgūst zināšanas, jānoliek eksāmens, lai iegūtu apliecību, kas dod tiesības iegādāties un lietot augu aizsardzības līdzekļus. Kopš 2013. gada tikpat stingras prasības tiek piemērotas arī traktoristiem, kuri lauku miglo.

Izskaidrojošam darbam ar sabiedrību VAAD piesaista arī nevalstiskās organizācijas, medijus un izmanto sociālos tīklus.

Tagad jau ir novērots, ka ļoti daudzi lauksaimnieki, vēloties uzturēt labas attiecības, informē kaimiņus par plānoto smidzināšanu. Tas notiek vienkārši savstarpējās cieņas dēļ, jo attiecību kultūrai laukos ir tendence uzlaboties.


Sociālo tīklu spožums un posts

Inspektori, kuri nodarbojas ar sūdzību izmeklēšanu, nav juristi, kuri tikai formāli pārbaudīs nodarījuma atbilstību kādam likuma pantam, bet gan agronomi ar lielu praktisko pieredzi. Piemēram, tikai pēc tā vien, kur lauka malā atrodas tehnoloģiskā sliede, pateiks, vai ir pamats uzskatīt, ka noticis pārkāpums. Sociālajos tīklos situācija ir citāda – trauksmes cēlējiem specifisku zināšanu pietrūkst vai arī to nav nemaz. Gadās, ka plašai sabiedrības apskatei tiek ievietota fotogrāfija, ko autors uzņēmis, neņemot vērā faktu, ka patiesībā viss ir kārtībā. Piemēram, ja miglošana ar AAL notiek pilsētas teritorijā, ir izvietotas brīdinājuma zīmes, taču attēlā tās nav redzamas. Cilvēki, sajūtot apdraudējumu, acumirklī šo attēlu izplata tālāk. Labi vēl, ja autors ir papūlējies pasūdzēties VAAD vai vismaz aizsūtījis attēlu arī dienestam pārbaudes veikšanai. Citādi nepamatoti tiek sacelts skandāls, kurā tālāk iesaistās prese un televīzija.

Visticamāk, beigu beigās tiks noskaidrots, ka bažām nebija pamata, taču labāk būtu bijis, ja par aizdomīgo gadījumu fotogrāfs būtu uzreiz ziņojis VAAD.

Sabiedrības uzskatus, sevišķi maldīgus, izlabot ir ļoti grūti, pat tad, ja cilvēki, uzzinājuši patiesību, rīkotos godprātīgi.

Nepamatoto sūdzību iemesli

– Neinformētība par AAL lietošanu, piemēram, pa ceļu braucošs miglotājs, kas dodas uz kādu lauku, izraisa apdraudējuma sajūtu.

– Kaimiņu strīdi un atriebība, kas sakņojas senos pāridarījumos.

– Strīdi par zemes gabaliem un to robežām.

– Nepatika pret lielsaimniekiem un ārzemniekiem, kuri saimnieko Latvijā.

– Bijušo vīru un sievu strīdi.

– Mazdārziņu īpašnieku savstarpējais naids, atriebības vēlme, konflikti un skauģu kaislības.


Pamatoto sūdzību iemesli

– Miglošanas noteikumu pārkāpumu dēļ apmigloti blakuslauki, ūdens objektu aizsargjoslas un teritorijas, kur augu aizsardzības līdzekļi nonākt nedrīkstētu.

– Augu aizsardzības līdzekļu nonākšana vidē, piemēram, ūdenstilpēs.

– Vizuāli veikti novērojumi, ka miglošana notiek pārāk spēcīga vēja apstākļos. Lai gan, ja lauksaimniekam ir speciāli aprīkotas miglotāja sprauslas, var veikt darbu arī tad, ja vēja ātrums pārsniedz 4 m sekundē.

– Novērota AAL neatbilstoša glabāšana, sajaukšana, tukšās taras izmešana dabā, kur tā viegli pieejama cilvēkiem un dzīvniekiem, vai darba ar AAL noteikumu pārkāpšana, kas apdraud pašus lietotājus.

– Zināmi AAL tirgotāji, kuri neprofesionāli vai apzināti maldinoši reklamē savu preci.

– Aizdomīgas darbības ar AAL (iespējams, zagtas preces pārdošana, viltojumu izplatīšana).

Pārkāpumi mēslošanas līdzekļu lietošanas jomā

n 2016. gadā tika iesniegtas 29 pamatotas sūdzības; 2017. gadā – 41 un ierosinātas astoņas administratīvo pārkāpumu lietas, bet 2018. gada septiņos mēnešos attiecīgi – 28 un 12.

Pārkāpumi AAL lietošanas jomā

– 2016. gadā tika iesniegtas 64 pamatotas sūdzības un ierosinātas 12 administratīvo pārkāpumu lietas; 2017. gadā attiecīgi – 52 un 8, bet 2018. gada septiņos mēnešos – 46 un trīs.

Uzticības tālrunis: 67550944.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
1 diena
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
2 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
3 dienas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 59
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 163
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 253
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 298
3 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
11. oktobris, 2021
Lasīt citas ziņas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
Nedēļa
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 3
11. oktobris, 2021
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Neviena šķirne nav bez trūkumiem. Augļkopju pieredze un novērojumi par dažu ābeļu šķirņu audzēšanas īpatnībām 1
10. oktobris, 2021
MB
Māra Bērziņa
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī. Kādi aizsardzības pasākumi jāveic?
9. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Mājražotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā krietni audzis. Kas to sekmējis? 2
9. oktobris, 2021
LE
LETA
Laukos
Codē atklāts nelegāls gaļas produktu ražošanas uzņēmums, kas produkciju piegādājis daudzviet Latvijā 18
8. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 298
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar Covid-19 saslimušajiem vakcinētajiem slimības lapas plāno apmaksāt jau no pirmās dienas 5
29 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Levits: Pēc mājsēdes beigām jāsaglabā stingri ierobežojumi pret Covid-19 nevakcinētajiem 41
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kas notiks pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku atlaišanas gadījumā? 25
1 stunda
LA
LA
Ziņas
VIDEO: Preses konference pēc Ministru kabineta sēdes 2
44 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Reirs pārsteidz ar to, cik miljonus izmaksā viens “lokdauna” mēnesis 75
7 stundas
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
Žurnālistiem draud! Ansis Bogustovs un Aivis Ceriņš atklāj: viņi un viņu ģimenes regulāri saņem draudus no vakcīnu noliedzējiem 32
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Rīgas satiksme” gatava sākt e-talonu bloķēšanu pret Covid-19 nevakcinētām personām. Cik maksās atbloķēšana? 23
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 253
10 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ir piemērots brīdis balstīt informētu sabiedrību!” Mediju vēstule valdībai un parlamentam 35
12 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Brāļi nelikumīgi nomedī aļņus un tagad izcieš cietumsodu, lai gan notikuma vietā pieķerti netika 31
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Elīna, Drosma un Drosmis
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 45
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 9
21 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 59
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Nerātns zilonēns atstāj savu vecmāmiņu bez kūkas 3
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni 28
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ar Covid-19 saslimušajiem vakcinētajiem slimības lapas plāno apmaksāt jau no pirmās dienas 5
18:46
LA
LA
Ziņas
VIDEO: Preses konference pēc Ministru kabineta sēdes 2
18:30
GN
Gints Narogs
Ziņas
Latvijas spīdveja komanda Mančestrā samērojusi spēkus ar šā sporta veida varenajiem 1
18:18