Alsungas murkšķis šodien esot gulējis ciešā miegā, ziņo aģentūras – atšķirībā no Panksatonijas sugasbrāļa viņš nav pieradis pie veltas raustīšanas: kad ziemas miegs būs izgulēts, tad arī celsies. 1
Bet senie latviešu ticējumi par Sveču dienu saka lūk, ko:
Šajā dienā namamātes vāra pupas un cep karašas. Ja kādai nav ko cept – tai vajag drusku gaļu vai miltus ielikt krāsnī, lai smarža pārietu pāri istabai.
Tāpat šajā dienā ieteicams vārīt arī cūkas galvu un grūztus miežus, ēst kāpostus un gaļu, lai labi augtu. Saimnieces vāra biezu putru, lai pienam būtu biezs krējums, puišiem jādzer alus, lai būtu skaisti.
Jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas un jāsmejas, lai visu gadu būtu jautri. Tiek uzskatīts, ka tas, kurš Sveču dienā vairāk mielosies un daudz smiesies, jaunajā gadā dzīvos bagāti un būs laimīgs.
Svecainē jālej sveces, lai tās būtu taisnas un gaiši degtu. Ar svētītām svecēm var pasargāt māju no pērkona iesperšanas.
Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.
Ja Sveču diena ir apmākusies un snieg sniegs – bites daudz spieto un tām ir daudz medus.
Ja Sveču dienā saule gaiši spīd – nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.
Ja Sveču dienā saule spīd tik ilgi, kamēr apseglo zirgu – gaidāma jauka vasara.
Ja Sveču dienā snieg vai putina – gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
Ja Sveču dienā pil ūdens, ka vista var padzerties, – būs labs gads.
Ja Sveču dienā silts laiks – būs agrs pavasaris.
Ja Sveču dienā salst – būs slikta raža.
Ja Sveču dienā uznāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, – būs labs gads.
Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki – to gadu būs bagāta vasara.
Ja ap Sveču dienu vētrains laiks – būs jauks pavasaris.
Ja Sveču dienā ilga saule – būs slikts siena laiks.
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi – būs lieli pavasara plūdi.
