Tā bija ne tikai dārga, bet arī emocionāli nogurdinoša pieredze!” Sieviete brīdina, kā viņai beidzās ceļš mājup caur lietusgāzēm Rīgā
0
Spēcīgās lietusgāzes Rīgā atkal uzjundījušas diskusiju par applūdušām ielām, lietus ūdens kanalizāciju un autovadītājiem, kuriem pēc braukšanas cauri dziļām peļķēm var nākties rēķināties ar nopietniem auto bojājumiem. Sociālajos tīklos kāda sieviete dalījusies ar pieredzi, kas viņai beigusies ar hidrotriecienu un ilgstošu cīņu ar apdrošinātāju BALTA.
“Arī esmu piedzīvojusi hidrotriecienu un pēc tam ilgu cīņu ar “Baltu”. Tā bija ne tikai dārga, bet arī emocionāli nogurdinoša pieredze,” raksta sieviete, pievienojot video ar applūdušu ielu un automašīnām, kas pārvietojas pa ūdeni.
Viņa norāda, ka visbēdīgākais šajā situācijā esot tas, ka laiks iet, bet daudzviet lietus ūdens kanalizācija joprojām nav sakārtota. “Lietus taču nav nekāda reta parādība. Cik vēl cilvēkiem jācieš un jācieš zaudējumi, lai šīs problēmas beidzot tiktu risinātas?” jautā ieraksta autore.
Komentāros viedokļi dalījās. Daļa cilvēku norādīja, ka autovadītājiem pašiem būtu jāizvērtē risks, pirms braukt cauri dziļam ūdenim. “Nekad neesmu sapratis, kāpēc cilvēki dzenas tajos baseinos, ja ir zems auto,” rakstīja kāds komentētājs. Cits piebilda, ka Rīgā esot vietas, kur pēc lietus peļķes veidojas regulāri, un autovadītājiem tās jau vajadzētu zināt.
Tomēr citi komentētāji uzsvēra, ka problēma nav tikai autovadītāju izvēlē. Kāds rakstīja, ka daudzās vietās lietus ūdens novadīšana nav izbūvēta vai ir nepietiekama, bet intensīva lietus laikā ūdens uzreiz nepazūd. “Ja gāž kā ar spaini, tad jānogaida,” gan piebilda komentētājs.
Ieraksta autore atzina, ka viņas gadījums noticis pirms vairākiem gadiem, turklāt tas bijis mājupceļš un no malas situācija neesot izskatījusies tik bīstama, kā izrādījās vēlāk. Viņa arī piebilda, ka zem tilta pretimbraucošās smagās automašīnas vēl vairāk apšļakstījušas auto, radot sajūtu, “kā ir peldēt mašīnā”.
Komentāros izskanēja arī pārmetumi pilsētas infrastruktūrai. Kāds lietotājs publicēja foto ar lietus ūdens noteku un rakstīja: “Ja šādi liek lietus ūdens notekas, tad nav brīnums.” Cits norādīja, ka arī vietās, kur izbūvētas jaunas sūkņu stacijas, sistēma ne vienmēr tiek galā ar lielu nokrišņu daudzumu.
Vienlaikus daļa komentētāju aizstāvēja domu, ka infrastruktūru nevar būvēt katram ekstremālam scenārijam. “Ja nolīst pāris stundās mēneša norma, nevar sekmīgi novadīt šādu ūdens daudzumu,” rakstīja kāds cilvēks, piebilstot, ka brīdinājumu par sliktiem laikapstākļiem gadījumā braucienu reizēm varētu arī atlikt.
Šādās situācijās autovadītājiem svarīgs kļūst jautājums – vai apdrošināšana sedz bojājumus, ja auto cietis plūdu vai dziļas peļķes dēļ? BALTA savā KASKO aprakstā norāda, ka KASKO pasargā no zaudējumiem neparedzamos gadījumos, tostarp ceļu satiksmes negadījumos, auto zādzības vai apzagšanas gadījumā, kā arī dabas stihiju izraisītu bojājumu gadījumā. Dabas stihijas ir minētas arī BALTA KASKO segumu sarakstā.
Tas nozīmē, ka plūdu radīti auto bojājumi var būt apdrošināšanas gadījums, ja konkrētajā polisē ir iekļauts attiecīgais KASKO segums. Vienlaikus katrs gadījums tiek vērtēts individuāli – svarīgi, kā bojājums radies, vai vadītājs nav palielinājis zaudējumus un kādi nosacījumi paredzēti konkrētajā līgumā.
Jāņem vērā arī būtiska atšķirība starp KASKO un OCTA. OCTA sedz zaudējumus, ko ar savu transportlīdzekli nodara citām personām vai viņu mantai, bet paša auto bojājumiem pēc applūšanas vai hidrotrieciena parasti nepieciešams KASKO segums.
BALTA pēc negadījuma iesaka vispirms parūpēties par savu un citu pasažieru drošību, novērst zaudējumu palielināšanos, nepieciešamības gadījumā informēt atbildīgās iestādes un pieteikt apdrošināšanas atlīdzību trīs darbdienu laikā.
Autovadītājiem tas nozīmē – ja auto iebrauc dziļā ūdenī un noslāpst, to nevajadzētu mēģināt atkārtoti iedarbināt. Hidrotrieciena gadījumā ūdens var nonākt dzinējā, un atkārtota startēšana bojājumus var tikai palielināt. Drošākais risinājums ir apstāties, nebraukt tālāk un sazināties ar apdrošinātāju vai tehnisko palīdzību.
Sociālo tīklu diskusija parāda, ka šī nav tikai viena autovadītāja problēma. Vienā pusē ir cilvēki, kuri uzskata, ka pašiem jāizvērtē risks un nevajag braukt “baseinā”. Otrā pusē ir tie, kuri atgādina – lietus Latvijā nav ārkārtējs notikums, un ielām būtu jābūt izbūvētām tā, lai tās pēc katrām spēcīgākām lietusgāzēm nepārvērstos par upēm.
Tikmēr apdrošināšanas jautājumā atbilde nav vienkārši “jā” vai “nē”. Ja ir KASKO ar dabas stihiju segumu, plūdu radīti bojājumi var tikt atlīdzināti. Taču katrā konkrētajā gadījumā izšķiroši būs polises noteikumi, negadījuma apstākļi un tas, vai autovadītājs pats nav veicinājis zaudējumu palielināšanos.
