“Šis ir pēc būtības neētisks solis!” Kamēr deputātei pieder dzīvoklis Rīgā, viņa saņem īres kompensāciju no valsts 0
Saeimas deputāti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārpus Rīgas (un noteiktā attālumā no tās), var saņemt dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju, taču valsts neizmaksā fiksētu pabalstu – tiek kompensēti tikai faktiski samaksātie un ar dokumentiem apliecinātie izdevumi.
2026. gadā:
-tiesības uz īres kompensāciju ir deputātiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir vismaz 40 kilometru no Rīgas;
-kompensācijas maksimālais apmērs ir atkarīgs no deklarētās dzīvesvietas attāluma no Rīgas – jo tālāk dzīvo deputāts, jo lielāks iespējamais limits;
-vidēji deputāti, kas izmanto šo iespēju, saņem aptuveni 500 eiro mēnesī par īri un/vai transportu kopā.
Saeimā uzsver, ka kompensācija tiek izmaksāta tikai pēc īres līguma un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegšanas, un katra deputāta saņemtās kompensācijas ir publiski pieejamas.
Šajā sakarā par ēsmu kļuvusi kāda deputāte. Leilas Rasimas (PRO) publiski pieejamie dati par viņai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem izraisījuši sašutumu sabiedrībā. Kamēr viņai Rīgā pieder dzīvoklis, viņa papildus saņem kompensāciju no valsts par mājokļa īri galvaspilsētā.
Par to vietnē “Threads” raksta Valts: “Kārtējais pierādījums tam, ka Progresīvie ir tie paši vēži, tikai citādi nobrendotā kulītē.
@leilarasima (dzimusi Ļeila Magomedova), ik mēnesi no Saeimas kompensācijās saņem 610 eiro par dzīvokļa īri Rīgā. Jo, visticamāk, formāli ir deklarēta ārpus Rīgas. Tajā pašā laikā, Leilas amatpersonas deklarācija atklāj, ka viņai pieder dzīvoklis Rīgā, ko, visticamāk, viņa izīrē un uzvārās dubulti. Ļoti progresīvi!”
Lai arī viedokļi nav viennozīmīgi, daudzi norāda uz pašu sistēmu, vaicājot, kāpēc “parastajam” iedzīvotājam darba vieta naktsmājas nenodrošina, bet deputātiem tas tiek darīts. Piemēram:
“Un tomēr, lai arī pēc likuma viņa formāli visu dara pareizi, šis ir pēc būtības neētisks solis, ar šādiem mazākiem un lielākiem likumiskajiem uzvārijumiem uz valsts rēķina, mēs to valsti arī laižam uz leju. Un te nav būtisks salīdzināties ar citu zagli vai lielāku zagli vai mazāku,” viedoklī dalās kāda sieviete.
“a ja tajā dzīvoklī ir ilgtermiņa īrnieki? viņai pie darba maiņas (iekļūšanas saeimā) vajadzēja viņus izlikt uz ielas un pēc dažiem gadiem aicināt atpakaļ?” jautā cita lietotāja.
Pēc saceltās ažiotāžas savu skaidrojumu publiski sniegusi arī pati Rasima. Viņa pauž, ka dzīvoklis Rīgā reiz pirkts uz viņas vārda, bet tajā dzīvo un ar to rīkojas viņas mamma. Viņa uzsver, ka pati dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, kā arī nav guvusi nekādus labumus no īres.
Runājot par īres dzīvokli Rīgā, kuru kompensē valsts, viņa skaidro, ka tā lokācija izvēlēta samērā tuvu Dzelzceļa stacijai, jo uz un no darba Rīgā viņa pārsvarā brauc ar vilcienu vai autobusu. Visu dzīvi viņa ir pavadījusi Rēzeknē.
Tāpat Rasima piebilst, ka kompensācija ir zem 50% no pieļaujamā apjoma.
