Putina impērijā parādās plaisas: Krievijas elite sāk nervozēt par karu Ukrainā 0
Krievijas līderis Vladimirs Putins saskaras ar līdz šim nepieredzētu iekšējo spiedienu, jo neapmierinātība valdošajā elitē par kara gaitu Ukrainā un ekonomikas lejupslīdi turpina pieaugt.
“Lrytas”, atsaucoties uz “Kyiv Post”, ziņo, ka ietekmīgi Putina tuvākā loka cilvēki sākuši pārvietot savus finanšu aktīvus uz ārvalstīm, bet Kremļa vienotība sāk plaisāt, radot bažas par iespējamu sacelšanos.
Tiek apgalvots, ka
Krievijas lielākās bankas “Sberbank” vadītājs, 62 gadus vecais Germans Grefs, kurš savulaik bija viens no Putina komandas nozīmīgākajiem cilvēkiem, esot pieprasījis izbeigt ieilgušo karu Ukrainā. Viņš esot pārmetis Kremlim apzinātu ekonomikas graušanu, lai izvairītos no politiski neērtas miera vienošanās.
Dažas nedēļas vēlāk viens no Krievijas ievērojamākajiem mēslojuma nozares miljardieriem Andrejs Meļņičenko publiski aicināja Rietumus sniegt ekonomisku atbalstu, ko daži analītiķi uztvēra kā netiešu kritiku Putina vienpersoniskajai varai.
Analītiķi norāda, ka tik augsta līmeņa Krievijas amatpersonu publiski izteikumi esot gandrīz bezprecedenta gadījums.
Elite sāk domāt par nākotni pēc Putina?
Pieaugošo neapmierinātību galvenokārt veicina vēlme aizsargāt savas finansiālās intereses pēc ilgstošajiem Ukrainas dronu uzbrukumiem, kuru laikā cietusi Krievijas naftas infrastruktūra un lielākais e-komercijas uzņēmums “Wildberries”, radot nopietnus tirdzniecības traucējumus un degvielas deficītu.
Saskaņā ar Ukrainas kara analītiķa Džeisona Smarta teikto, Krievijas bagātākie cilvēki pēdējā gada laikā esot pārvietojuši uz ārvalstīm desmitiem miljardu dolāru.
“Viņi saprot, ka Putina režīms ir ļoti nestabils. Pašlaik pastāv augsta iespēja, ka tas var sabrukt,” Smarts sacīja izdevumam “The Sun”.
Viņš piebilda, ka dažādas Krievijas elites grupas jau gatavojoties laikam pēc Putina valdīšanas.
“Tas nozīmē arī ļoti augstu vardarbības iespējamību,” norādīja analītiķis.
Nostiprina Putina drošību
Reaģējot uz pieaugošo nestabilitāti, Krievijas varasiestādes esot būtiski pastiprinājušas drošību ap Putina galveno kara laika rezidenci Valdajā. Tiek ziņots, ka tur izvietotas 27 modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tāpat tiek apgalvots, ka Putina tiešā pakļautībā esošā Nacionālā gvarde, kurā ir aptuveni 400 000 cilvēku, papildus apbruņota ar smago tehniku, tostarp tankiem.
Analītiķi uzskata, ka šādi pasākumi varētu būt saistīti ar gatavošanos iespējamiem iekšējiem nemieriem vai sacelšanās apspiešanai.
Pieaug arī starptautiskais spiediens
Iekšējās nesaskaņas Krievijā sakrīt ar pieaugošu spiedienu no tradicionālajiem Maskavas sabiedrotajiem.
Nesenā tikšanās reizē Omskā Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs esot norādījis Putinam, ka pienācis laiks “iesaldēt” konfliktu Ukrainā. Pēc viņa teiktā, kara mērķis vairs neesot skaidrs, tāpēc būtu jāatgriežas pie sarunām pēc iepriekš apspriestās Stambulas formulas.
Bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Krievijā Džons Foremans šo paziņojumu interpretēja kā brīdinājumu Putinam, ka Kazahstāna nepieļaus spiediena izdarīšanu uz sevi.
Tas īpaši aktualizējies pēc Ukrainas triecieniem Melnās jūras naftas termināļiem, kuru dēļ Kazahstānai nācies būtiski samazināt ražošanu vienā no valsts lielākajiem naftas laukiem.
Arī Krievijas propagandisti atzīst grūtības
Bažas sasniegušas arī Krievijas valsts kontrolētos medijus. Viens no pazīstamākajiem Kremļa propagandistiem Vladimirs Solovjovs nesen savā raidījumā atzina, ka “situācija ir sarežģīta”.
Viņš runāja par nepieciešamību pārvietot simtiem tūkstošu cilvēku no pierobežas reģioniem – Kurskas, Brjanskas, Belgorodas apgabaliem un Krimas – uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, Urāliem un Volgas reģionu.
Solovjovs arī atzina, ka Krievijai trūkst pretgaisa aizsardzības līdzekļu dronu pārtveršanai, un brīdināja, ka Ukrainas ballistiskās raķetes drīzumā varētu sasniegt dziļākus Krievijas teritorijas apgabalus.
Viņš par “milzīgu kļūdu” nosauca lielu munīcijas un militārās tehnikas daudzumu iznīcināšanu pirms iebrukuma Ukrainā.
«Mēs saskaramies ar jauna veida karu. Šis karš mums ir ļoti sarežģīts, jo 2022. gadā kļuva skaidrs, ka iepriekšējā militārā doktrīna, kuru ievēroja armijas visā pasaulē, vairs nedarbojas,» sacīja Solovjovs.
Putins turpina noliegt atbildību
Neraugoties uz pieaugošo neapmierinātību elites vidū un satraukumu Krievijas televīzijā, Putins turpina noraidīt atbildību par iebrukumu Ukrainā.
Uzrunājot Krievijas Jūras kara flotes karavīrus Sanktpēterburgā, viņš atkārtoti pauda Kremļa naratīvu, ka Maskava tikai atbildējusi uz Ukrainas un Rietumu darbībām.
“Mēs nesākām nekādu karu. Mēs tikai sākām reaģēt uz militārajām darbībām, uz šo karu, ko sācis pašreizējais Kijivas režīms, kuru atbalsta Rietumi,” sacīja Putins.
