Tie paši 5 centimetri sniega vienreiz neko nemaina, citreiz rada haosu. Sinoptiķis atklāj, kā top brīdinājumi par laikapstākļiem 0
Pieci centimetri sniega mierīgā janvāra naktī un tie paši pieci centimetri pirmdienas rītā novembrī var būt divas pilnīgi atšķirīgas situācijas. Vienā gadījumā sinoptiķi var pat neizsludināt brīdinājumu, bet otrā daži centimetri sniega uz ceļiem var izraisīt pamatīgu haosu. Tieši tāpēc, lemjot par laikapstākļu brīdinājumiem, nepietiek tikai paskatīties uz termometru vai gaidāmo nokrišņu daudzumu.
TV24 raidījumā “Uz līnijas” Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītājs, sinoptiķis Kristiāns Pāps skaidroja, ka Latvijā brīdinājumi tiek veidoti pēc līdzīgiem principiem kā citviet Eiropā.
Tiek ņemtas vērā gan meteoroloģiskās prognozes, gan tas, kādu ietekmi konkrētie laikapstākļi varētu radīt cilvēku ikdienai un drošībai.
Dzeltenās pakāpes brīdinājums galvenokārt nozīmē, ka gaidāmie laikapstākļi vēl var nebūt bīstami, tomēr tie var traucēt ikdienas gaitām un ir vērts tiem pievērst uzmanību. Oranžais brīdinājums jau liecina par bīstamākiem apstākļiem un situāciju, kuras dēļ var nākties mainīt savus plānus vai apsvērt, vai vispār kaut kur doties.
Savukārt sarkanais ir augstākās pakāpes brīdinājums.
“Sarkanās pakāpes brīdinājums jau nozīmē, ka tiešām labāk varbūt ārā no mājas neiet, jo laikapstākļi ir bīstami,” skaidroja Pāps.
Vienlaikus sinoptiķis norādīja uz kādu izplatītu pārpratumu. Ja, piemēram, kādā Latvijas reģionā izsludināts oranžais vai sarkanais brīdinājums par negaisu, tas nenozīmē, ka bīstamie laikapstākļi skars pilnīgi katru vietu šajā teritorijā. Negaisi mēdz būt ļoti lokāli, tāpēc vienā vietā var plosīties vētra, kamēr citviet netālu spīd saule.
Tieši tādēļ brīdinājumos tiek precizēts, vai konkrētā parādība gaidāma vietām vai lielākajā daļā noteikta reģiona. Tas, ka konkrētajā brīdī aiz loga nekas bīstams nav redzams, vēl nenozīmē, ka brīdinājums izsludināts nepamatoti.
Brīdinājumu sagatavošana ir viens no atbildīgākajiem sinoptiķu uzdevumiem. Speciālisti analizē prognožu modeļus un dažādus iespējamos scenārijus, vērtējot gan iespēju, ka tiks sasniegtas konkrētas robežvērtības, gan teritoriju, kuru parādība varētu skart.
Taču ar skaitļiem vien nepietiek. Vieni un tie paši laikapstākļi dažādos apstākļos var radīt pilnīgi atšķirīgas sekas. Kā piemēru Pāps minēja snigšanu.
Ja ziemas otrajā pusē, kad cilvēki pie sniega jau ir pieraduši un ceļi regulāri tiek tīrīti, brīvdienu naktī uzsnigs pieci centimetri sniega, ietekme var būt neliela. Citādi ir, ja līdzīgs sniega daudzums uzkrīt rudens beigās vai pašā ziemas sākumā, turklāt intensīvas satiksmes laikā.
“Tur pat nevajag piecus centimetrus. Varbūt pietiek ar diviem, trim centimetriem, lai būtu pilnīgs haoss uz ielām un avārijas,” norādīja sinoptiķis.
Īpaši liela ietekme iespējama laikā, kad daļa autovadītāju vēl nav paguvuši automašīnas aprīkot ar ziemas riepām un sniegs uzkrīt, piemēram, pirmdienas rītā, kad satiksmes intensitāte ir augsta.
Tāpēc, lemjot par brīdinājuma izsludināšanu un tā pakāpi, sinoptiķiem jāvērtē ne tikai tas, cik stipri snigs, līs vai pūtīs vējš, bet arī tas, kā konkrētā parādība konkrētajā laikā var ietekmēt cilvēkus.
