Pēc skaļās jezgas ap deputātu kompensācijām Kulbergs atzīst: “Ir vairāki piemēri, kad, iespējams, tiek manipulēts” 0
Diskusijām par Saeimas deputātiem izmaksātajām kompensācijām uzņemot apgriezienus, savu vērtējumu paudis arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Viņš neslēpj, ka ir zināmi vairāki gadījumi, kas rada aizdomas par kompensāciju sistēmas izmantošanu savā labā un nepamatotu naudas pieprasīšanu, turklāt pilnībā no šādām situācijām izvairīties, viņaprāt, diez vai izdosies.
Komentējot šo jautājumu pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, premjers atzina, ka, viņaprāt, Saeimas deputāta alga ir gana adekvāta.
Viņš arī sprieda, ka deputāti no reģioniem netiekot ievēlēti, lai četrus gadus dzīvotu Rīgā. “Viņu ievēlē reģions un vēlētājs grib, lai viņu intereses tiek pārstāvētas Saeimā. Tas nozīmē, ka viņam ir jābūt klātesošam tur, bet vienlaicīgi jābūt arī klāt Saeimas sēdēs un komisijās,” sacīja Kulbergs.
Viņš pauda, ka izvēle esot jāizdara vēlētājam, kurš var pateikt, vai viņa izvēlētais kandidāts kompensāciju jautājumā ir rīkojies pareizi.
Atbildot uz jautājumu, vai Saeimas deputātiem nevarētu ieviest dienesta viesnīcas, Kulbergs atzina, ka par to var būt diskusija, bet pašiem deputātiem jālemj, vai to iekļaut parlamenta skatāmo jautājumu sarakstā.
Pēc viņa teiktā, kompensāciju jautājums “vienā vai otrā veidā ir visās valstīs”. Būšana par Saeimas deputātu nav parastas darba attiecības, kur persona uz četriem gadiem dodas strādāt vienā ražotnē un tur arī bāzējas, sprieda premjers. “Būt par sabiedrības pārstāvi Saeimā ir pavisam cita atbildība un cits spektrs,” teica Kulbergs.
Arī Rinkēvičs pauda, ka šis ir Saeimas tiešais darba kārtības jautājums. Viņaprāt, tuvojoties vēlēšanām, deputāta amata kandidātiem ir lieliska iespēja paust viedokli par to, kā viņi redz Saeimas deputātu atalgojuma politiku.
“Bet mūsu valstī pastāv varas dalīšanas princips, un likumdevējs pats nosaka gan darba organizāciju, gan atalgojuma kārtību, gan jautājumus, kas skar to vai citu problemātiku, kas jārisina,” teica Rinkēvičs.
Diskusijas par deputātu saņemtajām kompensācijām aktualizējušās pēc tam, kad publiskajā telpā izskanēja informācija, ka deputāte Leila Rasima (P) dzīvokļa īres kompensācijā mēnesī saņem 610 eiro, lai gan amatpersonas deklarācijā redzams viņai galvaspilsētā piederošs dzīvoklis.
Pati deputāte sociālajos medijos paskaidrojusi, ka šo dzīvokli iegādājusies viņas māte uz deputātes vārda, lai tas paliktu viņai nākotnē. Deputāte skaidroja, ka šajā dzīvoklī nekad nav dzīvojusi un no tā negūst ienākumus.
Deputāti var saņemt vienotu telpu īres un transporta izdevumu kompensāciju, tostarp par sabiedriskā transporta izmantošanu. Kompensācijas “griestus” nosaka, pamatojoties uz deputāta norādīto deklarēto dzīvesvietu, un Saeima kompensē tikai faktiskos izdevumus piešķirtā kompensācijas limita jeb normas robežās. Ne visi deputāti izmanto iespēju saņemt kompensācijas. Piemēram, augustā no visiem 100 deputātiem 58 deputāti nebija saņēmuši nekādas kompensācijas.
Deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensācijas pieļaujamie apmēri tiek rēķināti, aizpagājušā gada vidējās darba samaksas apmēram piemērojot attiecīgus koeficientus, kas noteikti likumā – Saeimas kārtības rullī.
Parlamentāriešiem kompensē izdevumus, kas radušies, realizējot deputāta pilnvaras. Kompensāciju sistēma ir izveidota, lai Saeimā ievēlēto deputātu dzīvesvieta neietekmētu viņu iespējas veikt deputāta pienākumus. Piemēram, tie deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, nebūtu nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar rīdziniekiem.
