“Esam tikuši līdz slieksnim, no kura neviena nācija nav atkopusies.” Latvieši satraukti par to, kas notiek ar Latviju 0
Paši to redzam un jūtam, ka ziņas par sarūkošo iedzīvotāju skaitu Latvijā vairs nav nekas jauns. Tāpēc jo īpaši sirdi sasilda stāsti par cilvēkiem, kuri pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem tomēr nolemj atgriezties dzimtenē. Viņi apzinās, ka viegli, iespējams, nebūs, tomēr izvēlas savu turpmāko dzīvi veidot Latvijā.
Taču jautājums par to, cik mūsu pēc gadiem būs palicis, cilvēkus satrauc. Laura sociālo mediju platformā “Threads” aizsākusi diskusiju, uzdodot pavisam vienkāršu jautājumu: “Jūs uztrauc iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā?”
Gata rakstītais optimismu nevieš: “Cik es papētīju, esam veiksmīgi tikuši līdz slieksnim, no kura neviena nācija demogrāfijā nav atkopusies un nav cerību, ka mēs būsim pirmā. Tad nu jautājums, ko ar to darīsim.
Jo sekas ir skumīgas – visos sociālos un veselības pakalpojumos jau tagad trūkst profesionāļu, kopējā ekonomika slīd, bet briketes varbūt būs lētākas.”
Arī Iļju vairāk par pašu cilvēku skaitu satrauc tas, ko iedzīvotāju skaita sarukums ilgtermiņā varētu nozīmēt latviešu identitātei. “Vairāk par iedzīvotāju skaitu uztrauc iespējamās sekas latviešu valodai un kultūrai. Tā teikt, skaitu varam atrisināt vienkārši,” viņš raksta.
Elvis savukārt mēģina uz situāciju raudzīties cerīgāk: “Satrauc, bet reizē aizdomājos, ka izdzīvo stiprākie. Pavisam jau neizmirsim, mums ir daudz kuplu un gudru ģimeņu, kas nes vērtības par pēcnācēju radīšanu un tas nozīmē, ka mūsu vēl būs. Cits stāsts ir par ekonomisko slogu, kuru nes arvien mazāka populācija.”
Daļu diskusijas dalībnieku vairāk par nacionālās identitātes jautājumu satrauc pavisam praktiskas sekas, kas notiks ar valsts finansēm un pakalpojumiem, ja strādājošo un nodokļu maksātāju kļūs arvien mazāk.
“Mani vairāk satrauc finansiālās sekas tam – mazāk darbaspēka nozīmē lielāku nodokļu slogu pārējiem,” norāda kāds komentētājs.
Vēl kāds uzskaita virkni problēmu, kuras, viņaprāt, iedzīvotāju skaita samazināšanās tikai saasinās: “Protams, tiek slēgtas skolas, slēgta satiksme, pasliktinās veselības aprūpe, jo ar nodokļiem vairāk nepavilkt aparatūras iepirkšanu, visu laiku jāaizņemas, lai varētu finansēt tekošos maksājumus. Protams, ir nesamērīgi dārgi projekti, bet tas cits jautājums.”
Emīls savukārt uz jautājumu raugās no pavisam cita skatpunkta: “Patiesībā nē. Palasot bieži vien, ko raksta viens otram latvieši, tad esam, iespējams, to pelnījuši. Neviens nav lielāks ienaidnieks un kaitnieks kā otrs latvietis, diemžēl.”
Taču diskusijā netrūkst arī optimistiskāku balsu. Kāds komentētājs atgādina, ka mazs iedzīvotāju skaits pats par sevi vēl nenozīmē valsts nespēju veiksmīgi pastāvēt: “Vispār nav ko baidīties. Pat 300–500 tūkstoši var veiksmīgi pastāvēt. Piemēram, Islande. Kvalitāte, nevis kvantitāte.”
Kas redzams kopējos skaitļos?
Lai noskaidrotu, vai cilvēku bažām ir pamats, ielūkojāmies Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajos datos. Tajos redzams, ka 2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 845 096 iedzīvotāji. Vēl 2025. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1 860 565.
Tātad gada laikā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par vairāk nekā 15 tūkstošiem cilvēku.
Arī uz latviešu skaita izmaiņām iespējams paskatīties ilgākā laika posmā. CSP datubāzē apkopoti dati par latviešu skaitu un īpatsvaru Latvijā jau kopš 1920. gada, bet jaunākie pieejamie dati ir par 2026. gada sākumu.
Turklāt demogrāfisko situāciju ietekmē ne tikai aizbraukšana no Latvijas. CSP regulāri apkopo arī datus par dzimušo un mirušo skaitu, un jaunākā statistika par 2026. gadu turpina ļaut sekot līdzi tam, kā mainās Latvijas iedzīvotāju skaits dabiskās kustības rezultātā.
Vai jūs uztrauc iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā?
