Uz skatuves līdz sirmam vecumam. Seniori spēlē teātri un pulcējas salidojumā! 0
Šo sestdien, 1. februārī, Blomes tautas namā no plkst. 10 līdz vēlam vakaram notika senioru teātru salidojums “Nāk tik šurp”, kurā piedalījās amatieru kolektīvi no Lielvārdes, Smiltenes, Cesvaines, Madonas, Valkas un Apes novada. Repertuārā bija gan nopietnas, gan ne tik nopietnas lugas, kuru varoņu atveidotāju pulkā pat deviņdesmit gadus veci aktieri.
Izdevies pasākums
“Pagājušā gada februārī šāds salidojums notika pirmo reizi. Tas bija izdevies, arī skatītāju atsaucība bija ļoti liela, tādēļ nolēmām to rīkot arī šogad. Ja trupā ir tikai seniori, tas tomēr ir citādi, nekā spēlēt izrādi jauktā kolektīvā. Jaunieši “spridzina” savus tekstus, ātri uzskrien un vēl ātrāk noskrien no skatuves. Man šķiet, ka senioriem ir komfortablāk būt starp saviem vienaudžiem,” domā Blomes tautas nama vadītāja un režisore Gita Skadiņa.
Viņa atceras pagājušā gada salidojumu, kad skatītāju zāle bijusi piepildīta, publika raibu raibā – gan pagasta, gan Smiltenes iedzīvotāji, gan jauni, gan veci tautas namā pavadījuši visu dienu. Ar saviem iestudējumiem priecējis gan Madonas pilsētas senioru teātris, gan Madonas novada Liezēres pagasta amatierteātris, bet Valkas senioru kluba “Zelta rudens” un Lielvārdes novada pensionāru biedrības senioru teātri parādījuši pat divas izrādes. Pērn salidojumā piedalījies arī Brantu amatierteātris ar izrādi “Centrifūga” pēc Gunāra Priedes lugas motīviem, kurā darbība risinās 1944. gada rudenī Kurzemē.
Par salidojuma vietu Blome izraudzīta tādēļ, ka tautas namā ir divas skatuves – lielajā zālē un mazajā zālē, kuras aprīkotas ar skaņu un gaismas tehniku.
Tas ļauj aktieriem ilgāk un bez lieka stresa sagatavoties izrādei, jo seniori to dara daudz rūpīgāk nekā jaunieši.
No pagājušā gada Gitai Skadiņai spilgtā atmiņā palikusi Lielvārdes pensionāru biedrības senioru teātra “Paši” izrāde “Tīreļpurvs”, kas viņas skatījumā ir leģendāra izrāde.
Novads ar senām teātra tradīcijām
“Pagājušo gadu uz salidojumu vedām divas izrādes: Aivas Birbeles ironisko lugu “Kapusvētki PR” un Mārtiņa Zīverta “Tīreļpurvu”, kas tika iestudēta par godu Latvijas simtgadei. Mūsu pašu un mūsu draugu skatījumā iestudējums bija ļoti labs, jo mēs pie tā ļoti daudz strādājām. Izrādei mūziku radīja komponists Leons Amoliņš. Režisore konsultējās ar Rīgas Kara muzeja speciālistiem, bet kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” izpalīdzēja gan ar informāciju, gan kostīmiem un rekvizītiem.
Ar akciju sabiedrības “Latvijas meži” atbalstu esam to parādījuši senioriem daudzos Latvijas novados,” stāsta Lielvārdes novada pensionāru biedrības vadītāja Nora Ivanova.
Viesizrādēs bieži tiek rādīta arī Agra Liepiņa speciāli senioru teātrim uzrakstītā luga “Darbs lielu dara”, kuras uzvedumā iesaistīti ne tikai aktieri, bet arī senioru deju kolektīvs un dziesmu ansamblis.
Šogad senioru teātru salidojumā lielvārdieši rādīja Mārtiņa Zīverta “Kā Tomu Tenis ar nāvi cīnījās”. Par to Viktors Hausmanis savulaik esot rakstījis tā: “Neparasta luga – brīžiem liekas kā joks, gandrīz kā paradokss, uzmācas pat šaubas par to, vai tik mēs neesam izmuļķoti, bet teikās un pasakās viss iespējams, kāpēc lai tā nebūtu dzīvē?”
Pensionāru biedrības teātrī “Paši” aktīvi darbojas 25 aktieri. Jau astoto gadu pēc kārtas kolektīvs iestudē pa jaunai izrādei, dažreiz pat divas. Šogad viena jauna izrāde, Tijas Bangas “Septiņas vecmeitas”, būs gatava uz rudens pusi, bet ziemā taps otra – Rūdolfa Blaumaņa lugas “Indrāni” iestudējums. Indrānu mātes lomā būs leģendārā Anastasija Neretniece (88) – skolotāja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja dibinātāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
“Mēs patiešām esam senioru teātris, jo arī režisore drīz svinēs savu 84. dzimšanas dienu. Katra izrāde tiek noslīpēta, izstrādāta no sākuma līdz beigām. Trūkst vārdu, lai aprakstītu apzinīgumu, ar kādu mūsu aktieri nāk uz mēģinājumiem, mācās tekstu, izpilda režisores prasības. Kā mēs paši mēdzam teikt – viss, ko darām, nāk tikai par labu, jo attālina mūsu nevarības laiku!” saka Nora Ivanova.
Lielvārdes novadā ir spēcīgas teātra tradīcijas, jo šeit darbojas ne tikai Lielvārdes tautas teātris, bet arī Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas teātra grupa “Bumbulis”, jauniešu teātra studija “Degsme” un senioru teātris “Paši”. Pērn decembrī Lielvārdes novada Kultūras centrā notika grāmatas “Lielvārdes teātris otrajā simtgadē” atvēršanas svētki. Tajos piedalījās arī autore – režisore, aktrise, muzeja darbiniece un Trīs Zvaigžņu ordeņa kavaliere Dzidra Bļodone (92).
Viņas jaunākajā grāmatā apkopota plaša informācija par Lielvārdes teātra vēsturi laikā posmā no 1974. līdz 2018. gadam.
No skeča līdz nopietnai izrādei
Arī Valkā ir savs senioru dramatiskais kolektīvs ar desmit dalībniekiem. Pirms 17 gadiem, kad pilsētā nodibinājās senioru klubs “Zelta rudens”, tas sāka darboties kā viena no kluba radošajām kopām. “Tā kā aktieri kļūst arvien vecāki, iestudējam arī īsākas formas darbus – skečus, humoreskas, it īpaši uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Mums ir tradīcija kopā ar senioru deju kolektīvu šajā laikā iepriecināt veco ļaužu aprūpes centru iemītniekus. Arī Vijciema kultūras nams vienmēr mūs uzaicina, kad tiek rīkoti svētki pensionāriem.
Pagājušajā gadā senioru teātru salidojumā piedalījāmies ar diviem nelieliem uzvedumiem, bet šajā sezonā esam iestudējuši lugu.
Tā ir Andra Niedzviedža komēdija “Meklēju omi… opim”, ar kuru piedalījāmies arī novada amatierteātru skatē. Paši smejamies, ka mūsu mazā Ieviņa pa šo gadu izaugusi tikpat gara kā opis. Tā ir ļoti jauka meitenīte, kuru sarunājām mazmeitas lomai,” stāsta kolektīva vadītāja Silvija Dorša. Viņa atzīst, ka aktieru sastāvam vajadzētu atjaunoties, jo liela daļa darbojas jau kopš teātra pirmsākumiem.
Smiltenes novada Grundzāles pagasta amatierteātra režisore Dzidra Medne stāsta, ka kolektīvs ar 20 dažāda vecuma dalībniekiem darbojas jau piecpadsmit gadus, lai gan pagastā ar pārtraukumiem teātris spēlēts jau gadus septiņdesmit. “Mūsu vecākajai aktrisei rudenī apritēs deviņdesmit. Viņa arī piedalīsies Ērika Hānberga grāmatas “Pirmā grēka līcis” dramatizējumā, kuru rādīsim senioru teātru salidojumā Blomē. Tur varoņu vecums ir norādīts – no 60 līdz 90 gadiem, tā ka iekļaujamies šajos kritērijos,” viņa saka, piebilstot, ka parasti gan uz skatuves kāpj ne tikai seniori, bet arī gados jaunāki aktieri, pat skolēni.
Ar kuras vecuma grupas aktieriem amatierteātra režisoram ir vieglāk strādāt?
“Skolas bērni sākumā ir bikli, bailīgi, bet pēc tam nāk mēģinājumi un izrāde un var redzēt, kā viņi ir mainījušies – atvērušies, iejutušies lomā, mēģina tajā ielikt kaut ko no sevis. Arī seniora vecumā nav par vēlu kāpt uz skatuves, ja vien uzklausa režisora vai citu aktieru ieteikumus. Vissliktākā situācija rodas tad, ja aktieri pēc pirmās vai otrās lomas piemeklē zvaigžņu slimība un viņš iedomājas, ka ir gudrāks par visiem un vairs neņem vērā padomus no malas. Tad ar viņu strādāt ir grūti,” atzīst režisore. Tā gan gadoties reti, jo jaunie un vecie aktieri esot kā viena ģimene.
Starp citu, senioru teātru salidojumā piedalīsies arī Apes novada pensionāru biedrība “Iesim kopā!” ar radošās apvienības “Lapsenes” leļļu teātra izrādi “Ak, skaistā jaunība”.
Radošā kopa radusies pārrobežu sadarbības projekta “Active Age” laikā, kad vairākas projekta dalībnieces sākušas iestudēt leļļu teātri pieaugušajiem – pašas izdomājušas scenāriju, aranžējušas dziesmas, šuvušas lelles un darinājušas tērpus. Ar šīm izrādēm senioru leļļu teātris jau paviesojies vairākos sociālās aprūpes centros ne tikai savā, bet arī kaimiņu novados.
