Vai visās Baltijas valstīs vajadzētu ieviest līdzīgu zāļu cenu veidošanas mehānismu? 0
Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tāpēc medikamenti nereti maksā dārgāk – tā secinājusi Konkurences padome.
“Kantar TNS” aptaujā noskaidrots, vai iedzīvotāju skatījumā visās Baltijas valstīs vajadzētu ieviest līdzīgu zāļu cenu veidošanas mehānismu?
Vai visās Baltijas valstīs vajadzētu ieviest līdzīgu zāļu cenu veidošanas mehānismu?
Absolūtais vairākums jeb 86% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu veidošanas mehānismam visās Baltijas valstīs vajadzētu būt līdzīgam. Tikai 4% aptaujāto ir pretējās domās un tā neuzskata. Desmitajai daļai jeb 10% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs.
Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%.
Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.
