To darbības rādiuss ir līdz 2 500 kilometriem – kādas vēl Eiropas Savienības valstis Krievijas droni varētu sasniegt? 72
Jau ziņojām, ka trešdien Polijas armija notrieca vairākus Krievijas uzbrukuma dronus. Ar sprāgstvielām aprīkotie lidaparāti varētu sasniegt arī citas Eiropas pilsētas.
Polijas valdība reģistrēja 19 dronus, daļa no tiem tika palaisti no Baltkrievijas gaisa telpas. Tā bija pirmā reize, kad NATO gaisa telpā notriekti Krievijas vai Baltkrievijas droni.
Cietušo nebija, taču māja ciematā Vyryki-Wola, tikai dažus kilometrus no Ukrainas un Baltkrievijas robežas, tika stipri bojāta.
Premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka alianse uztver šo draudu “ļoti nopietni”. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka arī tā savā teritorijā notriekusi Krievijas dronus un starp plkst. 23.00 otrdien un plkst. 4.00 trešdien dalījusies ar informāciju ar Poliju. Tomēr Tusks nosodīja faktu, ka vairāki droni tieši no Baltkrievijas gaisa telpas ielidojuši Polijā, ziņo ārvalstu medijs.
Vai Krievijas droni varētu sasniegt Varšavu, Briseli vai Berlīni?
Principā – jā.
Irānas ražotie “Shahed” droni, ko Krievija pārdēvējusi par “Geran-2”, tiek uzskatīti par tādiem, kuru darbības rādiuss ir līdz 2 500 kilometriem, bet maksimālais ātrums – 185 km/h.
No Baltkrievijas vai Ukrainas robežas līdz Varšavai ir mazāk nekā 1 000 kilometru, tādēļ Polijas galvaspilsēta ir īpaši apdraudēta. “Geran-2” tur varētu nokļūt aptuveni četrās stundās, ja to neapturētu pretgaisa aizsardzība.
No Krievijas Brjanskas līdz Berlīnei ir aptuveni 1 500 kilometri – aptuveni astoņas stundas lidojuma.
Droniem obligāti būtu jāpārvar Polijas gaisa telpa, kur tos, visticamāk, pārtvertu.
No Kaļiņingradas līdz Berlīnei ir tikai nedaudz vairāk par 500 kilometriem – tas nozīmē, ka Vācijas galvaspilsētu droni varētu sasniegt mazāk nekā trīs stundās, bet atkal – tiem būtu jāpārvar Polija.
No Brjanskas līdz Briselei ir 2 000 kilometru – teorētiski sasniedzams attālums, bet tas prasītu vairāk nekā 10 stundas. Ja drons startētu no Kaļiņingradas, ceļš būtu tikai 1 200 kilometru (sešas stundas lidojuma).
Pat Parīze tehniski ietilpst “Geran-2” rādiusā – ap 2 200 kilometriem jeb 11 stundas lidojuma, šķērsojot Poliju un Vāciju.
Vai NATO ir gatava?
Krievija gandrīz ik dienu izmanto simtiem dronu uzbrukumiem Ukrainai, kas tiek pārtverti ar dažādiem ieročiem, tostarp mobilajām vienībām ar automātiskajiem ieročiem.
Pērn dronu izstrādātāji “Wild Hornets” sacīja “Euronews”, ka NATO valstis pārāk lielā mērā paļaujas uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas ir krietni dārgākas nekā lētie droni, kurus bieži izmanto masveidā.
Polijā dronu neitralizēšanai tika izmantoti arī iznīcinātāji.
Bijušais ASV ģenerālis Bens Hodžess rakstīja platformā “X”, ka
NATO nav gatava šādiem scenārijiem, ja turpinās izmantot dārgus iznīcinātājus pret lētiem droniem.
“NATO steidzami jāveic nokavētie pretgaisa un raķešu aizsardzības mācību scenāriji visā reģionā, lai pretotos un atturētu Krievijas turpmākos uzbrukumus,” viņš norādīja, piebilstot, ka Kremlis pašlaik pārbauda mūsu reakcijas ātrumu un spējas.
Iznīcinātāju izmantošana pret droniem gandrīz vienmēr ir ekonomiski neracionāla: tiek lēsts, ka viens “Shahed” izmaksā tikai 17 000 līdz 43 000 eiro. Lētuma, zemā lidojuma augstuma un kamikadzes dizaina dēļ tos dēvē arī par “nabadzīgā cilvēka spārnoto raķeti”.
Polijas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība (DORSZ) paaugstināja gatavības līmeni pēc incidenta. Papildu sauszemes sistēmām patrulējumos tika iesaistīti arī agrīnās brīdināšanas lidaparāti.
Operācijā kopā ar NATO sabiedrotajiem piedalījās divi F-35, divi F-16, Mi-17 helikopteri, Mi-24 un Black Hawk, kas tika nosūtīti uz incidenta vietu.
