VIDEO. “Karma atvilktu kravas autovadītāju pie kauna staba!” Apdzīšana, kas varēja beigties morgā
0
Pirms pāris dienām Rīgā, Kalnciema un Ventspils ielas krustojumā, kāds kravas automašīnas vadītājs veica bīstamu apdzīšanas manevru, kas gandrīz beidzās ar frontālu sadursmi ar pretim braucošu motociklu, vēsta satiksmes ķibeļu populārākais konts Latvijā sadursme.lv.
Kā šādu apdzīšanu vērtē satiksmes eksperts, autoskolas pasniedzējs, docents Ēriks Griģis? Vai šādiem vadītājiem būtu jāatņem tiesības uz ilgu laiku?
“Brīnos par veiksmīgu kravas autovadītāja izvairīšanās manevru, kas atbilst CSN 100.punktā aprakstītajam! CSN 100. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc,” stāsta Griģis.
Iedomājos, ka par šādu “treknu dzīves mirkli” ne policija, bet karma atvilktu kravas autovadītāju pie kauna staba, kur tam uzdotu jautājumu “kāpēc”? Ja tikai viens no desmit motociklistiem ceļu satiksmē ievēro noteikumos prasīto, kā dēļ tie daudziem šķiet bīstami, tad briesmu brīdī videosižetā redzams, ka zem ķiveres kāda rieva nostrādāja! Motocikls “kaut kā” tika apturēts un “treknais apdzinējs” no tā izvairījās!
Neteikšu, ka autovadītājs triecās virsū motociklistam savas personiskās nepatikas dēļ! Nepatika pret kādu no ceļu satiksmes dalībniekiem te nebija! Viņš nepamanīja motociklistu, jo pirms apdzīšanas manevra par daudz ko nepārliecinājās. Nepārliecinājās arī par to, ka “modrā pilsoņa acs” viņu ir notvērusi savā objektīvā un visu pieraksta!
Apdzīšanas manevrs apdzīvotā vietā jebkurā gadījumā ir manevrs ar iepriekšējas bīstamības raksturu. Lai arī autobuss brauc lēni, samazina ātrumu pirms pieturvietas un, lai aiz tā nebūtu velti jātērē laiks stāvot pieturā aiz autobusa, vienmēr ir vēlēšanās šo laiku nepazaudēt. Autobusa apdzīšana ēnu un saules staru apspīdētajā ceļa posmā samazina kontrastainību un izšķiršanas spējas cilvēka redzes laukā. Arī iespēju pamanīt pretim braucošo.
Samazina iespēju arī pamanīt to, kas izgriežas un sāk braukt pretim no ceļa labās puses šķērsielas, jo tā pamanīšanas spēju vēl papildus aizsedz apdzenamais autobuss. Apdzenamajam ēnu un saules plankumi uz ceļa samazina spējas pamanīt gājējus, kas steigsies šķērsot brauktuvi autobusa priekšā, lai paspētu pieturā to sagaidīt. Un tad vēl visas prasības un aizliegumi apdzīt, par ko jāpārliecinās pirms apdzīšanas manevra uzsākšanas.
Apdzinēja autovadītāja atbilde uz “kāpēc”, visticamāk, būtu saistīta ar kavēšanos aiz lēni braucošā autobusa, tā apstāšanos pieturvietā un stāvēšanu aiz tā, motocikla nepamanīšanu, ja tas, nepārliecinājies par to, vai pa galveno ceļu tuvojošos autobusu kāds neapdzen, izgrieza no šķērsielas autobusa un tieši apdzenošā automobiļa priekšā.
Bet veikli gan apdzinējs izvairījās no sadursmes ar motociklistu! Teikšu: “Neatkārtot! Bīstami dzīvībai!”
