VIDEO. Polija ir gatava 48 stundu laikā nomīnēt robežu: Tusks izsakās, kas notiek kaimiņos, izstājoties no Otavas konvencijas 0

Polija ir gatava divu dienu laikā nomīnēt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Varšava gatavojas arī atjaunot savu prettanku un kājnieku mīnu ražošanu, kas tika pārtraukta pēc Aukstā kara.

Arī pie mums, Latvijā, būs jauna nauda: kā notiks atvadīšanās no vecā eiro
VIDEO. “Mēs nepublicējam šādu saturu parasti, bet šoreiz…” Restorāns brīdina kolēģus par kādu patiesi pretīgu apmeklētāju rīcību
TV24
Tik daudz raķešu nav lidojis kopš kara sākuma! Slaidiņš par notiekošo frontes līnijā 57
Lasīt citas ziņas

Polija pastiprina austrumu robežu nostiprināšanu, ņemot vērā pieaugošos draudus no Krievijas un Baltkrievijas puses. Varšava varēs izvietot prettanku un kājnieku mīnas pie austrumu robežas tikai divu dienu laikā pēc oficiālas izstāšanās no starptautiskās konvencijas, kas aizliedz to izmantošanu. Par to, atsaucoties uz Reuters, paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

“Polija pašlaik izstājas no Otavas konvencijas. Šodien jūs redzējāt īsu prezentāciju par sistēmas “Bluszcz” iespējām. Mēs šobrīd noslēdzam darbu pie šī mīnu projekta programmas “Austrumu vairogs” ietvaros, kas ir izšķiroši svarīgs mūsu drošībai, mūsu teritorijai un mūsu robežai. Tas ietver arī spēju, ko drīzumā sasniegsim – iespēju apdraudējuma gadījumā 48 stundu laikā nomīnēt Polijas robežu. Man nav jāstāsta, kāds tehnoloģisks lēciens tas ir, bet galvenokārt – kāds solis tas ir ceļā uz drošu nākotni,” Tusks medijiem skaidro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viņa teiktā, attiecīgā infrastruktūra jau gandrīz ir gatava, un mīnēšanas projekts tiek uzskatīts par būtisku nacionālās aizsardzības elementu. Premjers uzsvēra, ka sagatavošanās mīnu izvietošanai notiek plašākas austrumu robežu stiprināšanas stratēģijas ietvaros. Runa galvenokārt ir par teritorijām, kas robežojas ar Baltkrieviju un Krievijas anklāvu – Kaļiņingradas apgabalu.

Šie pasākumi iekļauti robežas stiprināšanas programmā ar nosaukumu “Austrumu vairogs”, kuras mērķis ir palielināt militāro gatavību un aizsargāt valsts teritoriju. Pēc Tuska teiktā, mīnu barjeru izveidei ir izšķiroša nozīme Polijas drošībai un robežkontrolei.

Galvenais nosacījums prettanku un kājnieku mīnu izvietošanai ir valsts oficiāla izstāšanās no starptautiskā līguma, kas aizliedz to izmantošanu – Otavas konvencijas. Polija galīgi pārtrauks dalību šajā konvencijā šā gada 20. februārī.

Pēc šī procesa pabeigšanas Varšavai būs juridiskas tiesības izmantot un ražot prettanku un kājnieku mīnas. Papildus robežas mīnēšanas sagatavošanai Polijas varasiestādes plāno atjaunot arī savu šādu mīnu ražošanu, kas tika pārtraukta jau Aukstā kara laikā. Valdības pārstāvji pieļauj, ka nākotnē šāda veida munīcija varētu tikt piegādāta arī sabiedrotajiem.

Iepriekš aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Zalevskis norādījis, ka tiek apsvērta ne tikai mīnu izvietošana valsts austrumu robežās, bet arī to potenciāls eksports, tostarp piegādes Ukrainai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.