Savā X kontā politiķis Ainārs Šlesers dalījies ar video, kurā uzdod sev sasāpējušos jautājumu par satiksmi Rīgā. Viņš saka: “Esmu uz Čaka ielas, šeit ir riteņbraucēju josla un stabiņi. Jautājums ir tāds – kāpēc vajadzīgi stabiņi un šī josla ziemas laikā? Vai tiešām ir nepieciešams traucēt normālu satiksmi? Šāda josla un stabiņi drīz tiks likvidēti!”
Stabiņu jautājums rīdziniekiem noteikti vēl joprojām ir sāpīgs, jo atceramies, cik daudz tie izmaksāja un cik dārga bija to tīrīšana, tāpēc jautājums vietā, varbūt laiks ko mainīt? Atbild autoskolas pasniedzējs, Docents Ēriks Griģis: “Attēlotajā situācijā redzama pašvaldības kā satiksmes organizatora prettiesiska rīcība, uzstādot uz ceļa braucamās daļas objektus, kas Latvijas Republikas tiesību aktos nav paredzēti. Lai uz ietves vai ceļa braucamās daļas izveidotu velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem apzīmētu brauktuves daļu, Satiksmes noteikumi paredz velojoslu, kas izveidota kā josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu joslas ir atdalīta ar 920. vai 925. ceļa apzīmējumu vai paaugstinātu apmali.
Ja izmanto paaugstinātu apmali, tad joslu apzīmē ar 941. ceļa apzīmējumu vai tā var tikt apzīmēta arī ar 413. un 817. ceļa zīmi. Velojoslu no pārējās brauktuves daļas var atdalīt ar paaugstinātu apmali, kas visu attiecīgo transportlīdzekļu kategoriju vadītāju pretendentiem tiek uzstādīts vai ir paredzēts uzstādīt kā jautājumu CSDD Valsts kvalifikācijas eksāmenos!
Tad vēl ir velosipēdu ceļš, kā atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi un 932. vai 941. ceļa apzīmējumu, un kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, kā atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi.
No visiem trim nosauktajiem vienīgi velojoslai satiksmes drošības interesēs ir paredzēts izmantot apmali kā papildus konstrukciju, nevis ko citu.
lai neradītu bīstamību un nemazinātu transportlīdzekļu vadītāju uzmanību, koncentrējoties uz satiksmes dalībniekiem, kas pārvietojas pa brauktuvi to šķērsojot vai gatavojoties to darīt.
Attiecībā uz velojoslu kā satiksmes organizācijas un drošības elementu ceļu satiksmē ziemas periodā vai ziemīgos laika apstākļos, kad zem sniega segas joslas robežas nav redzamas līdz brīdim, kad joslu ar tās robežām atbrīvos no sniega, teikšu bīstami!
Ieradumi, kas ceļu satiksmes dalībniekiem izveidojušies redzamos ceļa seguma apstākļos, var kļūt bīstami apstākļos, kad ceļa apzīmējumus sedz ūdens, sniega sanesas vai sniegs, un gan gājēju pārejas, gan velojoslas apzīmējumi nav redzami vai ir tikai daļēji redzami un tādēļ tie nav vairs spēkā. Piemēram, neregulējama gājēju pāreja bez attiecīgajām ceļa zīmēm, bet tikai ar ceļa apzīmējumu gājējiem liksies droša arī situācijā, kad apzīmēto gājēju pāreju klās ūdens vai sniegs.
Savukārt, transportlīdzekļu vadītājiem lietus un sniega snigšanas laikā tā nebūs vairs gājēju pāreja vai velojoslas daļa! Satiksmes noteikumi paredz brauktuves daļu apzīmēt ar apzīmējumu, kas paredzēts velosipēdu un elektroskrejriteņu braukšanai, bet pa kuru atļauts braukt arī pārējiem transportlīdzekļiem. Šāds apzīmējums arī velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem liks būt uzmanīgiem ceļu satiksmē kopā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu visu cauru gadu, ne tikai ieraduma dēļ zaudēt savu uzmanību attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem sliktos laika apstākļos.”