Viens pats mājās: kad ir droši bērnu atstāt; kas jāizrunā 0
Autors: Laila Balode, Centrs Dardedze valdes locekle
Vakar visi varējām atviegloti uzelpot par Abragciemā pazudušā divus gadus vecā puisīša atrašanos, tomēr pēdējās nedēļās medijus pāršalkušas arī vairākas ziņas par bērniem, kuri, vecāku nepieskatīti, guvuši nopietnas, pat nāvējošas traumas – izkrītot pa logu, braucot ar velosipēdu, noslīkstot. Tieši vasarā ik gadu strauji pieaug bērnu traumatisms, jo bērniem ir daudz vairāk brīvā laika, kamēr vecākiem tas ir liels izaicinājums visu šo laiku aizpildīt un nodrošināt savu klātbūtni.
Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka tas ir vecāku pienākums – nekad neatstāt vienu pašu bērnu līdz septiņu gadu vecumam, turklāt pieskatītājam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Attiecīgi, ja ģimenē ir vismaz 13 gadus vecs brālis vai māsa, pēc likuma viņi drīkst pieskatīt mazu bērnu, tomēr vecākiem šajā gadījumā būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē pusaudža spēju (un vēlēšanos!) uzņemties tik lielu atbildību, jo, kaut īsu brīdi zaudējot modrību par mazuli, sekas jau var būt neatgriezeniskas. Bērna atstāšanu pusaudža uzraudzībā arī nevajadzētu ieviest par regulāru praksi – tiem jābūt izņēmuma gadījumiem, katru reizi rūpīgi pārrunājot – kādām bērna vajadzībām un riskiem jāpievērš uzmanība. Pat, ja bērnu pieskata pusaudzis, atbild par viņu joprojām vecāki.
Tiek sagaidīts, ka septiņu gadu vecumā, kad vairums bērnu uzsāk skolas gaitas, bērns jau spēs apzināties riskus, savu darbību sekas un ievērot vecāku izvirzītos noteikumus. Ko vajadzētu pārrunāt ar bērnu, kurš, jūsuprāt, jau ir gatavs uz brīdi palikt viens?
