Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. decembris, 2014
Drukāt

Slimības, kad asinis labi nesarec

Foto - LETAFoto - LETA

Sarkanā ir kaisles, uguns un arī mūsu asiņu krāsa. Analizējot tikai dažus pilienus šā dzīvības šķidruma, ārsti gūst priekštatu par visa organisma veselības stāvokli. Bieži zilumi un asiņojošs deguns gan ir pavisam nopietns trauksmes zvans.

Zilums nav tāpat vien

Asinis ir šķidrums asinsvados, un tikai īpašs recēšanas mehānisms pasargā mūs no tā pilnīga zuduma ievainojuma gadījumā. Olbaltumvielas, trombocīti un asinsvadi ir trīs galvenie komponenti, kas nodrošina šo procesu.

Kamēr asinsvads nav bojāts, tā sieniņas gādā, lai asinis nesarec. Bet, tiklīdz sieniņas pārklājums tiek bojāts, tajā esošie audi mērķtiecīgi veicina asiņu recēšanu. Kad šis process izplatās ārpus bojājuma zonas, parasti mierīgais asinsvadu sieniņu pārklājums sāk cīnīties pret recēšanu. Diemžēl pēc 50 gadu vecuma asinsritē dažādi traucējumi kļūst biežāki un rodas trombi – sabiezējušo asiņu receklīši. Atrāvušies no asinsvada sieniņas, tie ar asiņu plūsmu var nonākt plaušās, sirdī vai smadzenēs un nosprostot asinsvadus, izraisot insultu vai infarktu.

Ik gadu Latvijā 3–5 cilvēkiem diagnosticē kādu asiņu recēšanas slimību – viņiem asinis nesarec, pat ja tas ir nepieciešams. Šos traucējumus izraisa retas, no vecākiem mantotas ģenētiskas slimības. Daudzi pat nenojauš, ka par to liecina bieža deguna asiņošana, zilumi, iekšēja asiņošana un pastiprināta asiņošana operāciju laikā, sievietēm – arī dzemdību un pēcdzemdību laikā.

Ar recēšanas traucējumiem var sadzīvot, ārstējot simptomus. Zinot par problēmu, jāpiedomā, kā izvairīties no situācijām, kurās draud asiņošana.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+