Pasaulē
Eiropa

Eiropā neaptver kopainu Tuvajos Austrumos. Saruna ar eksperti Karīnu Knaislu 14

Par starptautiskā terorisma, džihādisma draudu un bēgļu problēmas risinājuma meklējumiem stāsta Dr. Karīna Knaisla, starptautiski pazīstama Tuvo Austrumu, starptautisko attiecību un enerģētikas eksperte, lektore vairākās universitātēs un grāmatu autore no Austrijas.

– Starptautiskā mērogā tiek lauzītas galvas džihādisma draudu problēmas risinājuma meklējumos. Cik jēgpilni ir šobrīd veiktie pasākumi?

– Viss sākās ar bīstamu kņadu 2001. gadā ASV, proti, ar kara pret terorismu uzsākšanu. Par tā sekām kopā ar daudziem citiem ekspertiem es brīdināju jau toreiz, īpaši attiecībā uz karadarbību Irākā un Afganistānā un no tā izrietošajiem terorisma draudiem. Arī kritēriji, pēc kuriem tika izvēlētas valstis militāro operāciju veikšanai, bija kuriozi. Manuprāt, ja uz kādu bija obligāti jāšauj, tad uz Rijādas (Saūda Arābija) Centrālo banku, jo tieši tā, nevis Irāna un Irāka bija būtiskākie terorisma sponsori. Pat Saūda Arābijas mācību grāmatās teikts, ka visi, kuri nepārstāv tieši Saūda Arābijā piekopto islāma interpretāciju, ir “neticīgie”. To pašu dara arī “Islāma valsts” (“IV”) pārstāvji. Pēdējo četru piecu gadu laikā ASV cenšas pakāpeniski attālināties no Tuvajiem Austrumiem bezjēdzīgā kara pret terorismu dēļ, atstājot aiz sevis sagrautas valstis. Šajā situācijā Eiropas Savienība ir bezpalīdzīga.

Mani ļoti satrauc ES nespēja saskatīt attīstības tendences šajā reģionā, kā arī kopējo ainu. Līdz pēdējam brīdim ES nesaprata, kas notiek Turcijā, proti, ka “IV” pēdējo gadu laikā uzauga Turcijas sabiedrības un līdz šim valdījušās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) aizgādībā. Diplomāti, kas uz to vērsa uzmanību, nekavējoties tika “stingri aicināti” neizteikties. Ilgu laiku AKP tika uzskatīta par “mēreni islāmisku”. Es uzskatu, ka “mērens islāms” nepastāv. Vai nu es esmu islāmists, vai neesmu. Turklāt nav jaunums, ka Erdogans būtībā ir autoritārs vadonis ar megalomānijas piedevu, nevis prezidents. Es ar citiem ekspertiem jau iepriekš brīdināju, ka pašas Turcijas radītās džihādistu vienības Sīrijā uzbruks Turcijai. Tas brīdis ir pienācis. Manuprāt, nākamā vardarbības plosītā valsts būs tieši Turcija tajā valdošo dažādo islāma interpretāciju un kurdu problēmas dēļ. Tas var izpausties dažādi, piemēram, militārā puča, pilsoņu kara formā. Brisele to neapjēdz. Pretterorisma pasākumu eksperti Eiropā klibo aiz notikumiem. Pēdējo gadu laikā problemātiska terorisma draudu novēršanā bija arī slepeno dienestu sadarbība. 2001. gadā es kritizēju politiķus par pretterorisma histēriju, bet šobrīd es nopietni brīdinu par terorisma draudiem.



– Kādus pasākumus jūs ieteiktu iekļaut ES terorisma novēršanas politikā? Jūsu grāmatā “Vardarbības spirāle” ieteikta “kvalitatīva teoloģiskā izglītība imāmiem”.

– Tieši tā, taču “IV” ir radījusi pilnīgi jauna veida terorisma draudus, kuru novēršanai arī es nevaru ieteikt konkrētu risinājumu. Drošības eksperti šobrīd nonākuši pamatīgās grūtībās, jo nav iespējams izveidot puslīdz konkrētus varbūtējo teroristu profilus. “IV” pievienojas cilvēki ar ļoti atšķirīgu dzīves gājumu. Jaunākais džihādistu “ierocis” turklāt vairs nav pašnāvnieki, bet gan autovadītāji. Joprojām nav pienācīgi izpētīti Grācas agresīvā autovadītāja, manuprāt, terorista, tīmekļa ieraksti, kur viņš pievērsies “IV” aicinājumam – “Ja jums nav šaujamā, lai uzbruktu neticīgajiem, ņemiet nazi. Ja jums nav naža, tad ņemiet mašīnu.” Man šajā saistībā aizdomas radīja naža, auto un ģimenes strīda kombinācija, kurā uzbrucēja sieva atteicās valkāt galvassegu. Jāņem gan vērā arī smalkā robeža starp terorismu un psihozēm, piemēram, Norvēģijā Breivīka terorakta gadījumā. Svarīgi arī skolās informēt jauniešus par dažādām reliģijām, ko esmu darījusi arī personīgi.

– Šveiciešu politikas zinātniece un musulmane Elhana Manea brīdina, ka, lai ierobežotu radikalizāciju, nepieciešams pamatos reformēt islāmu.

– Daudzās valstīs mēģināts nodalīt valsts varu no islāma, taču islāms kopš pirmsākumiem savā būtībā ietver valsts konceptu, reliģiju, teritoriju, kultūru un sabiedrību atšķirībā no kristietības, kuras mērķis bija reformēt jūdaismu. Lai gan kristietība daudzās valstīs ir cieši saistīta ar valsts aparātu, tās būtība atšķirībā no islāma pieļauj politiskās varas un reliģijas dalījumu, tomēr svarīgas ir reformas attiecībā uz šariata tiesu. Reliģiskām ceremonijām nedrīkst būt tiesiska nozīme. Islāma reformēšana nav iespējama arī tādēļ, ka dažādas musulmaņu valstis nevarētu vienoties par konkrētu islāma virzienu. Āfrikā islāms ir pilnīgi citāds nekā, piemēram, Jemenā dažādo kultūru dēļ.

– Kā “IV” izdodas savās rindās ievilināt tik daudz eiropiešu?

– Mūsdienās jauniešiem ir grūti atrast “savu lauciņu”. “IV” piedāvā utopiju, “augstāko morāli” un piederību īpaši augstas klases cilvēkiem ar asins un zemes ideoloģiju. “Mēs nospļaujamies par vecajiem ierobežojumiem un būvējam paši savu kalifātu! Mēs radīsim labāku sabiedrību!” Mūsdienās politiskās ideoloģijas vairs nedarbojas, tāpēc cilvēki tiek mobilizēti Dieva vārdā.



– Kādreiz ar Eiropas islamizāciju biedēja galvenokārt neonacisti, tagad to dara arī vairāki musulmaņi. Profesore Elhana Manea kritizē Šveici par iejūtību pret šariata tiesu. Kādu jūs redzat Eiropas demogrāfisko un kultūras nākotni?

– Demogrāfisko scenāriju ziņā daudz kas ir iespējams. Berlīne jau tagad ir ceturtā lielākā “turku pilsēta” pasaulē. Es ceru, ka ar laiku cilvēki attapsies un sevi vairāk identificēs ar valsti, mazāk ar reliģiju, taču es rēķinos ar to, ka pirms tam mēs Eiropā piedzīvosim reliģisko ekstrēmismu – arī kristietībā. Problēmas sagādā integrācija. Kad Austrijā pēc kara ieradās liels skaits bēgļu no Polijas, tie ļoti ātri integrējās, strādāja un kļuva par daļu no mums. Šobrīd citādi ir ne vien bēgļi, bet arī mūsu ekonomiskā situācija. Mēs nebūvējam jaunu ekonomiku kā sešdesmitajos gados, bet gan piedzīvojam lejupslīdi, tāpēc es saprotu cilvēku bažas, kas saistās ar demogrāfiskajām pārmaiņām.

– Līdz ar labējā radikālisma kustības attīstību tiek brīdināts arī par islāmofobijas uzplaukumu Eiropā. Kā viens no daudziem šīs tendences skaidrojumiem tiek minēta arī eiropiešu identitātes krīze.

– Viennozīmīgi, taču es cenšos neizmantot jēdzienu “islāmofobija”, jo tas tiek attiecināts uz katru, kas kritizē islāma īpatnības. Piemēram, skolotāja skaitās islāmofoba, jo nepiekrīt, ka musulmaņu meitenēm ģimene neļauj sporta nodarbībās peldēt.

– Daudzus latviešus satrauc bēgļu politika, piemēram, tāda iemesla dēļ, ka Latvijas ģimene par atvasi mēnesī saņem 11 eiro, bet bēgļu ģimene – 76 eiro par katru bērnu, turklāt katrs no vecākiem saņem vēl 256 eiro. Vai, jūsuprāt, bēgļu politika ES ir samērīga?

– Samērīgums ir nopietna problēma. Diemžēl ir daudz bēgļu, kurus interesē tikai finansiālais guvums. Viņu galvenie galamērķi ir Vācija, Austrija un Dānija. Uz Portugāli, piemēram, dodas ļoti maz bēgļu ekonomisku apsvērumu dēļ. Bēgļu pabalsti daļēji var būt patiešām sāpīgi valsts pamatiedzīvotājiem.

LA.lv