Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. septembris, 2015
Drukāt

Kā izlauzties ārpus domāšanas rāmjiem. Smadzeņu higiēnas zelta sešnieks

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Smadzeņu higiēnas zelta sešnieks

Pēteris Urtāns atklāj: lai būtu laba smadzeņu darbība, jāievēro noteikta veida higiēna jeb zelta sešnieks.

* Vispirms jāpievērš uzmanība uzturam – tas ietekmē gan pašsajūtu, gan smadzeņu darbību. Jāēd sabalansēti un pilnvērtīgi.

* Nevar iztikt bez fiziskām aktivitātēm – bez tām laba smadzeņu darbība nav iedomājama, jo muskuļu aktivitātēs rodas nepieciešamās vielas, lai smadzenēs veidotos jauni savienojumi smadzenēs. Ja nedēļā vismaz trīs reizes pusstundu intensīvi pastaigājas, kognitīvie jeb izziņas rādītāji uzlabojas.

* Kārtīgi jāguļ – jāievēro miega higiēna, jāiet laikus gulēt un jāceļas agrās rīta stundās. Pašatjaunošanās process notiek naktī. Katram, protams, ir savs režīms, taču ideālā variantā pie miera jādodas no astoņiem līdz desmitiem vakarā, bet jāceļas no četriem līdz septiņiem rītā.

* Svarīga ir arī komunikācija ar tuviem un mīļiem cilvēkiem vai ar tiem, kam gribas līdzināties. Nav pat obligāti jāsarunājas, pietiek būt kopā, piemēram, apmeklējot pasākumus, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki, koncertus, teātri. Tomēr telefonsarunas vai Skype neder – jākomunicē klātienē.

* Jānodarbojas ar izziņu: vismaz reizi nedēļā uzkrāt jaunas zināšanas par kaut ko sev tīkamu tā, ka pazūd laiks un telpa, piemēram, par dārzkopību, literatūru. Tomēr nevis vienkārši izzināt, bet pēc tam iegūtajās zināšanās dalīties ar citiem. Visu laiku jāattīstās. Uz smadzenēm attiecas zelta likums – ko izmantosi, tas paliks. Ko neizmantosi, tas pazudīs. Cilvēks ir iekārtots tā, ka pastāvīgi tiecas pēc kaut kā un meklē, un tas arī jādara.

* Apzinātības praktizēšana – šeit un tagad izjūtas attīstīšana.Ja kāds no šiem punktiem netiek ievērots, tas ir viens no iemesliem, kas var kavēt smadzeņu darbības pastāvīgu attīstību.

Bieži prātoju, kā pārvarēt sevi un izlauzties ārpus ierastās domāšanas rāmjiem, kā kļūt atvērtākam un radošākam. Ik pa laikam nospriežu, ka to nevaru, jo mans prāts ir radīts kaut kam vienkāršam un pelēkam. Tomēr katrā no mums slēpjas kas īpašs – tikai jāprot atklāt. Vērsos pie eksperta, kurš zina, kā attīstīt domāšanu un prātu.

Pēteris Urtāns ir ergoterapeits, kurš specializējies psihiatrijā un pirms vairākiem gadiem nodibinājis smadzeņu treniņu centru RigaBrain. Viņš pastāstīja, kā izlauzties ārpus domāšanas rāmjiem.

Izvēli ietekmē pieredze

Izrādās, domāšanas rāmjos esmu ielikts jau kopš dzīves sākuma, jo izdaru izvēli un pieņemu lēmumus, lielākoties pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, kas ir kā nospiedums smadzeņu darbībā. Tas ir pieredzētais un piedzīvotais, deviņus mēnešus esot mammai vēderā. Viņas pārdzīvotais atstājis ietekmi arī uz mani. Tie var būt spēcīgi un ilgstoši emocionālie pārdzīvojumi, stress un stimulējošu vielu lietošana.

Nospiedumus zemapziņā var atstāt arī ilgstoša neziņa, piemēram, vai mani atlaidīs no darba vai ne. Tās dēļ smadzeņu sistēma aktīvi darbojas un meklē atbildes, nevar nomierināties un visu laiku patērē enerģiju. It kā uz automašīnas bremzes pedāļa būtu uzlikts ķieģelis, bet cilvēks tik un tā spiež gāzi, mēģinot kaut kur aizbraukt.

Tas rada smadzenēs nospiedumus, kam pakārtotas cilvēka izvēles – tās jau 90% gadījumu tiek pieņemtas automātiski. Ja saprot, ka šie mehānismi pastāv, un sāk mērķtiecīgi rīkoties, lai no nospiedumiem atbrīvotos, smadzeņu sistēma piedāvā jaunas iespējas. It kā esmu tajā pašā vidē, taču jau redzu jaunas idejas.

Apspiestas emocijas?

Ceļā pretī skaidrākai domāšanai, lai spētu pieņemt katra individualitātei atbilstīgākus lēmumus, derētu apzināties, vai ir kādas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas. Ja tādas ir, vēlams apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, lai ar tām tiktu galā. Pretējā gadījumā savus lēmumus pieņemšu, pamatojoties uz šiem pārdzīvojumiem. Daudzi cilvēki no tiem neatbrīvojas, bet brīdī, kad zūd produktivitāte, izmanto gribasspēku. Un tā katru reizi, kad rodas sarežģījumi. Tomēr neatrisinātie jautājumi laika gaitā uzkrājas, emocionālo slūžu noturēšana prasa milzīgu piepūli un resursus. Cilvēks nejūtas brīvs, pastāvīgi ir sasprindzis. Piemēram, kāds priekšnieks apzinās, ka kliegt uz citiem ir slikti un ka tas neveicina darba ražīgumu. Ar gribasspēku viņš iemācās sevi kontrolēt un uz cilvēkiem vairs nebļauj. Citādi rīkojas tas, kurš noteiktā situācijā sevi nevis kontrolē ar gribu, bet gan novērš pamatiemeslu, kas izraisīja automātisko rīcību – kliegšanu. Šā iemesla vairs nav – nav arī vajadzības saņemties, lai apspiestu tā izraisīto reakciju.

Vajadzētu saprast, vai ar savu gribasspēku nenodaru sev pāri. Var jau būt, ka vēlos kļūt labāks un sasniegt daudz vairāk, tomēr, ja neatrisinu dziļāku problēmu, iznāk, ka būvēju lielu māju uz nedrošiem pamatiem. Lai noturētos, tādai vajadzēs daudzas stutes.

Vienu daļu pieredzes veido piedzīvotais, otru – tas, kas mantots no cilvēkiem, ar kuriem kopā būts līdz četru piecu gadu vecumam, jo no otra var pārņemt elektromagnētisko aktivitāti. Katram ir unikāls smadzeņu elektromagnētiskais ritms. Atrodoties ciešākā saskarsmē ar citiem, cilvēks var pārņemt viņu elektromagnētiskā ritma īpatnības, jo īpaši agrā bērnībā, kad strauji attīstās smadzeņu šūnas un savienojumi. Ja elektromagnētiskā aktivitāte mantota no kāda cita, tas var radīt noteiktus pieņēmumus par to, kādā virzienā dzīvē doties, taču tie var būt saistīti, piemēram, ar vecāku pārdzīvojumiem, kam viņi nav tikuši pāri.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+