Kā leģendārā Inese Ziņģīte atklāja rīvēšanos. Un īpašā elpošana intīmai dzīvei. Speciāli LA.lv 5
Autore: Juta Žvira
Daudzi no mums zina leģendāro veselīga dzīvesveida praktizētāju un iedvesmotāju Inesi Ziņģīti. Tomēr atgādināsim, ka 56 gadiem viņa akrobātikas treniņā lauza mugurkaulu, kļūstot paralizēta. Mugurkaula trauma atņēma viņai spēju kustēties, bet garā viņa palika tikpat neatlaidīga un spīta pilna kā pirms tās. Pēc astoņiem uz gultas pavadītiem gadiem sieviete pirmo reizi spēja piecelties un nostāties uz savām kājām. Tagad, 76 gadu vecumā, I. Ziņģīte izskatās brīnišķīgi – vēl joprojām staigā kurpēs uz augstiem papēžiem, zīmuļsvārkos, kas izceļ slaidās kājas un šauro vidukli, augsti paceltu galvu un staltu stāju.
Ekspresintervija ar Inesi Ziņģīti
Jūs vienreiz sevi izvilkāt no invaliditātes, bet tad nāca vēl viena reize un – atkal jūs izķepurojāties saviem spēkiem. Ko jūs ieteiktu brīžos, kad ir kritieni, kad liekas, ka medicīna vairs nepalīdz, nekas nepalīdz?
Rīvēšanas metode! Kamēr cilvēks ir gulošs, tas jādara tuviniekiem, jo viņš jau nevarēs sevi aprīvēt. Sākumā es varēju tikai vienu pirkstu kustināt. Ja man būtu bijusi palīdzība, ja sanitāri būtu mani aprīvējuši katru rītu, es būtu piecēlusies un jau pēc četriem paralīzes gadiem staigājusi.
Tomēr pēc mugurkaula traumas jūs norobežojāties no savas ģimenes, izvēlējāties dzīvot viena…
Tāpēc, ka māsai bija trīs mazi bērniņi, viņa dzīvoja pagraba istabiņā. Kā vēl mani ņemt paspārnē? Brālis dienestā. Mamma bija pie slimās vecāsmātes laukos. Pasakiet, – kur tu vēl mani ņemt uz kakla?
Kas jūsos bija tas, kas ļāva nepadoties?
Man tobrīd bija 20 gadi un es biju dzīvojusi ļoti aktīvu dzīvi, biju tik vingra, ka varēju nodarboties ar akrobātiku, atliekties uz aizmuguri un aizsniegt savus papēžus! Un tad, pēc traumas, es nebiju nekas! Padomju laikos bija tā – ja tu „neizsitīsies”, tu nebūsi nekas! Tu būsi „černorabočijs” (melnā darba strādnieks – Tulk), rupjš, neaptēsts un nekam nederīgs. Par cilvēku tādu nevarēja saukt. Tā vienkārši bija lopiska dzīve. Ja tu netiki inteliģentos, nebija izglītības, tad tu arī nekas nebiji. Nepadoties lika mana spītība!
Kā atradāt tieši šīs metodes, kas jums palīdzēja?
Es izlasīju visu medicīnas literatūru, lai saprastu no kā sastāv cilvēka ķermenis, kā viņam viss darbojas. Un tad iedomājos, ka zīdainis jau sastāv no tā paša no kā pieaugušais. Viņš arī sākotnēji daudzas lietas nevar. Tad nu arī es sāku ar to, ko darītu katrs zīdainis – viņu taču veselu gadu maigi aprīvē (masē). Es arī! Zīdainis veļas, veļas, veļas, kamēr sāk rāpot. Es arī! Labi, tas man aizņēma gadus, bet, kāpēc es to nevarētu darīt? Man neviens pakaļ nestaigāja. Es ar savu neatlaidību visiem biju traucēklis.
