Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. jūlijs, 2015
Drukāt

Karstuma pavadonis – izsutums

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Padoms

 Dermatoloģe Anita Ābelīte iesaka dienas laikā sasvīdušajām ķermeņa vietām uzpūst termālo ūdeni un pēc tam ādu kārtīgi nosusināt.

 Pret izsutumiem uz savu galvu aptiekā nevajadzētu iegādāties hormonus kortikosteroīdus saturošu krēmu, kā nereti mēdz darīt. Nevietā lietots, tas var izraisīt vēl nopietnākas problēmas.

Visbiežāk no šī ādas bojājuma cieš korpulenti cilvēki, zīdaiņi, cukura diabēta slimnieki un tie, kuri ģēr­bjas nepiemēroti laika apstākļiem.

Jo vasarā siltāks laiks, jo vairāk veidojas izsutumi. Tie visbiežāk iemitinās ādas krociņās un ielocēs, kur nepiekļūst gaiss, piemēram, padusēs, zem kup­lām krūtīm, vēdera un cirkšņu krokās, starp dibena vaigiem un kāju pirkstiem. Sakrājoties sviedriem, āda šajās vietās arvien vairāk izmirkst un zaudē savu dabisko aizsargslānīti. Ar laiku var parādīties iekaisuma pazīmes: apsārtums, tūska, nieze. Āda sāk atslāņoties, lobīties, tajā veidojas sīkas plaisiņas, līdz rodas sāpīgs jēlums.

“Visnepatīkamākais ir tas, ka izsutumam bieži pievienojas sēnīšu vai bakteriāla infekcija, galvenokārt rauga sēnītes, stafilokoki un streptokoki,” uzsver Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģe Anita Ābelīte. Dzelteni strutu pūslīši liecina par bakteriālu infekciju, bet par sēnīšu savairošanos – balts biezpienveida aplikums. Dažkārt iekaisušās vietas nepatīkami ož.

Šovasar – bez izsutumiem!

Lai neiedzīvotos izsutumos, visprātīgāk būtu jau laikus rūpēties par profilaksi. Svarīgi izvēlēties laika apstākļiem atbilstošu brīvu un elpojošu apģērbu, kas nespiež ādu. Zīdaiņiem autiņbiksītes reizēm derētu nomainīt pret kokvilnas autiņiem.

Būtiski ir ādu atbilstoši kopt – ievērot higiēnu, taču nepārcensties. Pietiks mazgāties divreiz dienā ar ūdeni, izmantojot aptiekā nopērkamos speciālos skābos ādas kopšanas līdzekļus ar pH 5 – 5,5, kas paredzēti jutīgai ādai. Parastās ziepes un smaržīgās dušas želejas ir neitrālas vai sārmainas, kas var vēl vairāk kairināt jutīgās vietas un noārdīt ādas dabisko aizsargkārtiņu.

Sākot veidoties izsutumam, ar ūdeni vēlams mazgāties divreiz dienā, bet skābās ziepes pietiks izmantot vienu reizi.

Pēc mazgāšanās vai peldes ir ļoti svarīgi ādu rūpīgi nosusināt ar mīkstu dvieli un, ja iespējams, pat pažāvēt ar fēnu. Pludmalē noteikti nevajadzētu staigāt ar slapju peldkostīmu, gaidot, kamēr tas izžūs.

Ķermeņa vietām, kur veidojas izsutumi, svarīgi nodrošināt brīvu gaisa piekļuvi. Apaļīgām sievietēm profilaksei vēlams valkāt kokvilnas krūšturi un zem krūtīm palikt kokvilnas drāniņu. Tiklīdz sāk veidoties izsutums, ādu plānā kārtiņā ieziež ar zivju eļļu saturošu pastu.

Problemātiskās vietas var apstrādāt ar 2% ābolu vai galda etiķi, kas dezinficē un maina ādas pH, vai ar 2% borskābes šķīdumu. Uz tām 15 minūtes der paturēt melnās tējas uzlējuma kompresi, jo tajā esošajam tanīnam piemīt dezinficējoša un savelkoša iedarbība.

Ja liga jau klāt

Iespējams, neliels izsutums, kas pamanīts pašā attīstības sākumā, ievērojot higiēnu un nodrošinot gaisa piekļuvi, pāries pats no sevis, taču visbiežāk, problēmu nerisinot, šī vaina progresē.

Izsutuma sākuma stadijā pēc mazgāšanās un rūpīgas ādas nosusināšanas ķermeņa krokas ieteicams ie­pūderēt ar bērnu vai pretsēnīšu pūderi, kas uzsūks sviedrus un neļaus ādai izmirkt.

Lielākoties izsutumu izdodas uzveikt pašu spēkiem ar farmaceita ieteiktu līdzekli, piemēram, cinku saturošu pastu vai ziedi, ko lieto 2 – 3 reizes dienā. Ādas dziedināšanai var izmantot arī tā sauktos epitelizējošos gelus.

Ja izsutums nav pārgājis 3 – 4 dienās, tas nozīmē, ka pievienojusies sēnīšu vai bakteriāla infekcija un jādodas pie ārsta. Dažkārt nepieciešams veikt analīzes. Ja pacients ilgstoši pats pēc savas izvēles lietojis kādas zāles, analīzes var sēnīti neuzrādīt, taču tas nenozīmē, ka tās nav.

Kā uzsver daktere Ābelīte, izsutuma ārstēšana parasti labi padodas, vienlaikus ādu pareizi kopjot.

Ja pievienojusies infekcija, izveseļošanās gaidāma apmēram pēc pāris nedēļām. Akūtās izpausmes parasti pāriet 3 – 4 dienās, taču, lai vaina neatkārtotos, zāles ieteicams lietot vismaz 2 – 3 nedēļas un, ja ārsts iesaka, arī profilaksei pēc ārstēšanās kursa.

Tā kā izsutums paver ieejas vārtus bakteriālajai infekcijai, var pievienoties pat tik smaga slimība kā roze – būs augsta temperatūra, izteikts apsārtums, tūska un sāpes. Tad parasti jāmeklē ķirurga palīdzība.

Kur izsutums, tur sēnīte

Izsutumi kāju pirkstu starpās visbiežāk veidojas tāpēc, ka pēdas pēc mazgāšanas nav kārtīgi noslaucītas un pirkstu starpas izsusinātas, kā arī ilgi staigāts sporta vai gumijas apavos.

Parasti kāju pirkstu izsutumi ir kombinācijā ar pēdu sēnīti, kam var pievienoties arī rauga sēnīte un streptokoki. Starp trešo, ceturto un piekto pirkstu visbiežāk mīt pēdu sēnīte, bet, ja izsutumi parādās starp pirmo un otro pirkstu, rodas aizdomas par bakteriālu infekciju.

Lai nerastos šādas problēmas, pēdas pēc mazgāšanas rūpīgi jānoslauka un jāizsusina pirkstu starpas. Pēc tam lieto pretsēnīšu aero­solu vai arī maisījumu, kura sastāvā ir 40 ml 8 – 9% etiķa, 40 ml spirta un 20 ml glicerīna. Tomēr par galveno profilakses līdzekli uzskatāma zivju eļļu saturoša pasta, kas pasargās ādu no izmirkšanas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+