Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Katrs desmitais izjutis “slimās būves sindroma“ radītus veselības traucējumus (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs kā savu galvassāpju iemeslu min svaiga gaisa trūkumu, bet 15% – vāju gaisa ventilāciju telpās. Savukārt katrs desmitais aptaujātais savas galvassāpes saista ar uzturēšanos telpās ar “sliktu gaisu“ – izgarojumiem no mēbelēm, apdares un būvmateriāliem u.tml., atklāts Latvijas Galvassāpju biedrības organizētajā aptaujā par “slimās būves sindromu“.

“Slimās būves sindroms“ ir specifiski simptomi, kas izpaužas, cilvēkam uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā. Simptomi izzūd, ja cilvēks neuzturas attiecīgajā būvē.

Kopumā 37% aptaujāto aplami uzskata, ka “slimās būves sindromu“ izraisa apstākļi, ja māja uzbūvēta, neievērojot inženiertehniskos standartus, vai mājas projekts bijis nepilnīgs vai nekvalitatīvs. Savukārt jau tuvāk patiesībai par “slimās būves sindroma“ iemesliem ir tie 22% respondentu, kuri uzskata, ka māju sabojājuši mikroorganismi. Tāpat – arī tie 27% respondentu, kuri “slimās būves sindromu“ saista ar izmantoto būvmateriālu kvalitāti un ekspluatāciju, kas rada riskus veselībai (piemēram, betons, linolejs, stikla vate, sintētiskās krāsas utt.).

“Pasaules veselības organizācija “slimās būves sindroma“ problēmu pasaulē aktualizēja jau pagājušajā gadsimtā, taču Latvijā tā nepamatoti ir atstāta novārtā. Turklāt prakse liecina, ka nereti iekštelpu gaisa piesārņojums atstāj lielāku iespaidu uz cilvēka veselību kā pilsētas gaisā identificējamais,“ stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Aija Freimane.

“Dažkārt cilvēkam rodas neizskaidrojamas galvassāpes, vājums vai pat elpas trūkums, un nav viegli noticēt, ka tas saistīts ar atrašanos konkrētajā telpā. Koncentrēšanās traucējumus un pazeminātas darba spējas parasti noveļ uz stresu un neapmierinātību darbā vai psihosociāliem faktoriem mājās. Vienlaikus katrs trešais respondents norāda, ka galvassāpes mazinās, ja tiek nomainīta atrašanās vieta, – iziets ārā svaigā gaisā vai mainīta uzturēšanās telpa,“ turpina A.Freimane. Viņa piebilst, ka slikta gaisa kvalitāte telpās negatīvi ietekmē arī migrēnas slimnieku veselību – katram piektajam ar migrēnu sirgstošajam, uzturēšanās šādās telpās var būt palaidējmehānisms (trigers) lēkmes attīstībai. Migrēnas lēkmēm kļūstot biežākām, pieaug nepieciešamo atvieglojošo pretsāpju tablešu skaits, kas rada risku migrēnas hronizācijai.

Tādus “slimās būves sindroma“ izraisītājus kā pelējumu vai putekļus vizuāli var redzēt un rūpēs par savu veselību un labsajūtu likvidēt, arī sliktu ventilāciju var konstatēt un meklēt risinājumus. Taču visproblemātiskākie ir izgarojumi no tehnikas, mēbelēm un būvniecībā izmantotajiem materiāliem, piemēram, grīdas segumā un citviet, jo tos ir grūti konstatēt. Tajā pašā laikā katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka ir sastapies ar veselības problēmām, kuru izraisītājs varētu būt būvniecībā vai remontā izmantotie materiāli. 88% gadījumu šie simptomi izpaudušies kā apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, galvassāpes, u.c. Tikmēr 12% šo aptaujāto radušās veselības problēmas, kuru mazināšanai bijusi nepieciešama pat ārsta konsultācija un ārstēšana.

Vaicāti, kas būtu faktori, kuri varētu mazināt būvmateriālu radītos riskus, teju katrs ceturtais jeb 23% respondentu atzinās nezinām atbildi uz šo jautājumu. Tikmēr vienlīdz daudz respondentu sacīja, ka riskus, ko rada būvmateriālu kvalitāte un to ekspluatācija, iespējams novērst, izvēloties pēc iespējas augstākas kvalitātes būvmateriālus, kas nedisharmonē ar citiem materiāliem un ir iespējami draudzīgi veselībai. Ievērojami mazāk (1-6% robežās) respondentu atbildēja, ka vairāk uzmanības jāpievērš būvmateriālu sastāvam, drošības standartu ievērošanai būvniecības procesā, rūpēm par pietiekamu ventilāciju, pieredzējušu meistaru piesaisti u.c.

“Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt – cik bieži veiksim mājas uzkopšanu un vēdināsim telpas, kādus logus izvēlēsimies – pakešu vai koka, cik kvalitatīvu grīdas segumu ieklāsim, cik ķīmiski apstrādātas mēbeles iegādāsimies, vai bojāsim savu un līdzcilvēku veselību, smēķējot iekštelpās. Taču, ja esam darījuši visu iespējamo un mēs noteiktās telpās jūtamies slikti, jāievēro profilakses principi. Labāk ilgstoši nemocīties ar nogurumu, galvassāpēm un citām izpausmēm, bet savas veselības vārdā pārdomāt, vai nav jāpieņem drosmīgs lēmums – nomainīt darbavietu vai mājokli,“ rezumē Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja.

Iedzīvotāju aptauja īstenota šā gada jūnijā, piedaloties 505 respondentiem no visas Latvijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ko lai dara slimās gaismas pils darbinieki, kuriem aizliegts atvērt logus?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+