Ekonomika
Bizness

40% Latvijas uzņēmumu nezina, kas ir e-rēķins0

Foto-Shutterstock

Lai gan Latvijā elektronisko rēķinu apriti jāsāk nodrošināt jau tuvākajā laikā, tikai sešos no katriem desmit uzņēmumiem ir priekšstats, kas ir elektroniskie rēķini.

Nepazīst e-rēķinus

Grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas “Tildes Jumis” veiktajā aptaujā ir noskaidrots, ka daudziem uzņēmējiem un grāmatvežiem e-rēķins joprojām saistās ar PDF failā sagatavotu dokumentu, kas nav jāparaksta ar roku.

Uz lūgumu no vairākiem variantiem izvēlēties to, kas apraksta e-rēķinu būtību, tikai 62,7% respondentu pareizi norādīja uz mašīnlasāmu rēķinu XML vai līdzīgā formātā.

39,1% aptaujāto uzskata, ka elektroniskie rēķini ir grāmatvedības programmu piedāvātie PDF dokumenti, uz kuriem parasti rakstīts “Šis dokuments ir sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta”.

Vēl 20,6% domā, ka e-rēķinu apritei derēs JPG, PNG vai citā attēlu formātā sagatavoti dokumenti, bet desmitā daļa tiem pieskaita arī Word un Excel datorprogrammās sagatavotos rēķinus.

“Pētījums izgaismo viduvējo izpratnes līmeni par e-rēķinu būtību. Tas lielā mērā izskaidro, kādēļ e-rēķinu priekšrocības apzinās un izmanto salīdzinoši neliela daļa uzņēmumu. No mūsu aptaujas izriet, ka šobrīd e-rēķinus izraksta tikai piektā daļa Latvijas uzņēmumu. Vairākums no tiem pārliecinājās, ka e-rēķini paātrina dokumentu apriti, samazina ieguldāmā darba apjomu un kļūdīšanās iespējas,” saka sistēmas “Tildes Jumis” biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Neizprot e-rēķina būtību

Aptaujā arī noskaidrots, ka par e-rēķinu ieviešanu vairākumā uzņēmumu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs (šo pienākumu vadītāji ir uzņēmušies 56,9% uzņēmumu). Otrais populārākais risinājums ir atstāt rēķinu lietas grāmatveža ziņā, savukārt IT nodaļai šāds pienākums uzticēts vien 12,7% uzņēmumu, bet ārpakalpojuma sniedzējam – katrā desmitajā gadījumā.

“Jau pašlaik normatīvie akti ļauj izmantot e-rēķinus, tomēr bieži uzņēmēji to nedara, jo līdz galam neizprot e-rēķinu būtību.

Tādēļ svarīgi ir informēt un skaidrot, kas īsti ir e-rēķini un kādas priekšrocības tie sniedz. Ir nepieciešami gan dažāda veida informatīvie materiāli, gan klātienes semināri un citas aktivitātes.

Domājam arī par vadlīnijām, ieteikumiem un labās prakses piemēriem e-rēķinu izmantošanā, – šāda informācija īpaši palīdzēs uzņēmējiem pārejas posmā,” stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

“Tomēr pats galvenais ir radīt izpratni par to, ka e-rēķins pēc būtības ir vienkārši informācija mašīnlasāmā formā, ko viegli var apstrādāt informācijas sistēmas un kas ļauj ērti rēķinu datus nodot arī citām informācijas sistēmām biznesa procesu efektīvākai organizēšanai, un par to, ka e-rēķini rada nevis papildu darbu, bet papildu ieguvumus.

Protams, uzņēmējiem arī jāsaprot, ka būs nepieciešami uzlabojumi viņu izmantotajās sistēmās, lai darbu ar e-rēķiniem nodrošinātu ērti, skaidroja Bāliņa.

Saistītie raksti

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu, visām valsts tiešās pārvaldes iestādēm publiskajos iepirkumos jau ir jāpieņem e-rēķini. No nākamā gada 18. aprīļa e-rēķinu aprite pilnībā tiks ieviesta uzņēmumu un valsts pārvaldes savstarpējās attiecībās.

Pētījumā “Tildes Jumis” aptaujāja 233 dažādu nozaru mazos, vidējos un lielos Latvijas uzņēmumus.

LA.lv
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
“Greis loģistika” mainījies īpašnieks
7 stundas
RE
REKLĀMA
Ekonomika
Bitcoin, zelts, akcijas – ieguldījums vai bīstamas spekulācija?
7 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
BTA: Apdrošināšanas tirgus pieaugumu bremzē transports un būvniecība
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Krūmiņam un Raitumam piemēro kopumā 86 000 eiro sodu lietā par ZZS un “No sirds Latvijai” nelikumīgu finansēšanu
6 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Lielākais nodokļu parādnieks gada sākumā – “Vexoil Bunkering” ar 39,3 miljonu eiro parādu 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Petraviča tikšanās laikā pievērsusi DĀR iekšlietu ministra uzmanību Misānes lietai
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
“Frontex”: Pērn ievērojami pieaudzis Eiropā no Turcijas iekļuvušo migrantu skaits
1 stunda
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Skrienot pakaļ projektiem un naudai, kļūstam pavirši.” Saruna ar zinātnieci Ieviņu Stūrīti, kas salīdzina Latviju un Norvēģiju
4 stundas