Apgrūtinoša kreditēšana Latvijā: kā jauni noteikumi un nodokļi apgrūtina aizdevumu pieejamību 0
Kreditēšana ir jebkuras ekonomikas mugurkauls. Tā ļauj ģimenēm iegādāties mājokļus, uzņēmējiem uzsākt biznesu un uzņēmumiem augt, taču Latvijā pēdējie valdības un centrālās bankas lēmumi padara aizdevumus grūtāk pieejamus.
Jauni nodokļi, stingrāki kapitāla noteikumi un pastiprināta regulācija ir paaugstinājuši aizņemšanās izmaksas un samazinājuši kredītu pieejamību. Lai gan šie pasākumi ir paredzēti finanšu sistēmas stiprināšanai un uzlabotu Latvijas tēlu ārvalstīs, tie vienlaikus apdraud izaugsmi un mazina iespējas mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Papildu nodokļu slogs: solidaritātes nodeva
Viens no galvenajiem jaunumiem ir pagaidu solidaritātes nodeva bankām, kas ieviesta uz laiku no 2025. līdz 2027. gadam. Tā palielina banku darbības izmaksas un rada neskaidrību par turpmāko ekonomisko politiku.
Bankas šīs izmaksas pārnes uz aizņēmējiem, ieviešot augstākas procentu likmes un stingrākus aizdevumu nosacījumus. Tā vietā, lai veicinātu kreditēšanu un atbalstītu izaugsmi, nodeva aizņemšanās procesu padara grūtāku un dārgāku.
Stingrāki kapitāla noteikumi no centrālās bankas
Vienlaikus Latvijas Banka 2025. gadā palielināja kapitāla rezervju (CCyB) prasības. Bankām ir jāuztur lielāki līdzekļu uzkrājumi, lai gan tās jau šobrīd ir pietiekami kapitalizētas, un tas samazina to elastību un vēlmi izsniegt aizdevumus, tāpēc kredītu piedāvājums sarūk, vissmagāk skarot mazos, vidējos uzņēmumus (MVU) un inovatīvos sektorus.
Šie noteikumi ir domāti, lai pasargātu ekonomiku no nākotnes satricinājumiem, taču to ieviešanas laiks rada kreditēšanas ierobežošanas risku, tieši tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama.
Stingrāka regulācija un naudas atmazgāšanas novēršanas spiediens
Pēc iepriekšējiem naudas atmazgāšanas skandāliem Latvija ir ieviesusi stingras pasākumu reformas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Reformas ir uzlabojušas valsts reputāciju, taču radījušas jaunus šķēršļus finanšu nozarē.
Augstākas atbilstības izmaksas bankām un aizņēmējiem, stingrākas nodrošinājuma prasības nekā lielākajā daļā citu eirozonas valstu, un augstākas procentu likmes, jo bankas saglabā piesardzību un padara kredītus mazāk konkurētspējīgus. Tas attur no investīcijām, īpaši strauji augošās un inovatīvās nozarēs.
Ietekme uz uzņēmumiem un ģimenēm
Augstāki nodokļi, stingrāki kapitāla noteikumi un cieša regulācija rada būtiskas grūtības. Uzņēmumi, īpaši MVU, nespēj saņemt nepieciešamo finansējumu attīstībai, bet mājsaimniecībām jārēķinās ar dārgākiem hipotekārajiem un patēriņa kredītiem.
Latvijai draud lēnāks investīciju temps, zemāki tēriņi un zemāka konkurētspēja eirozonas ietvaros. Īsāk sakot, stabilitāte tiek sasniegta uz zaudētu iespēju rēķina.
Secinājums: atrast pareizo līdzsvaru
Latvijas politika ievērojami izmaina valsts finanšu nozari. Solidaritātes nodeva un augstākas kapitāla prasības ir iecerētas kā risinājums stabilitātei, taču tās vienlaikus smacē kreditēšanu. Kopā ar stingrākām atbilstības prasībām tās apdraud izaugsmi tieši brīdī, kad tā ir visvairāk nepieciešama.
Lai izveidotu spēcīgāku ekonomiku, Latvijai ir jāatrod labāks līdzsvars starp piesardzību un progresu. Pretējā gadījumā valsts savu reputāciju ārvalstīs gan saglabās, taču ierobežojot iespējas saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem Latvijā.
