Precīzās tehnoloģijas sāk izmantot viens no pirmajiem Latvijā 6
Ceļš uz jaunākajām tehnoloģijām nav uzsākts pēdējos gados, bet bijis mērķtiecīgs process daudzu gadu garumā. “Vilciņi 1” pirmo kombainu, kas bija aprīkots ar ražas uzskaites iespējām, iegādājās jau 2003. gadā. Tad arī kļuvis skaidrs, ko dod šādu datu uzkrāšana un analīze. Arnis atceras, ka Latvijā tajā laikā bija izteikts kvalificētu pārdevēju un konsultantu trūkums, kas spētu par šīm inovatīvajām tehnoloģijām sniegt profesionālu informāciju, tās uzstādīt un apkalpot. Līdz ar to arī “Vilciņos 1” šo tehnoloģiju ieviešana atlikās uz gadiem septiņiem. Un tikai 2010. gadā saimniecībā atkal pievērsās precīzo tehnoloģiju lietām, bet jau daudz vērienīgāk – ar programmatūru datu apstrādei un saglabāšanai, automātisko stūrēšanu un degvielas patēriņa kartēm traktoriem, ražas uzskaiti kombainiem, sensoru izmantošanu slāpekļa papildmēslojuma izkliedēšanā. Iegūtās kartes izmanto mēslošanas līdzekļu aprēķināšanā, saimniecības lauku kontrolē un apzināšanā ar augstu precizitāti. Automātiskā stūrēšana ne tikai nodrošina taisnu tehnoloģisko sliedi un palīdz izvairīties no pārsedzēm, bet, piemēram, augsnes apstrādes laikā, ļauj arī iegūt precīzus degvielas patēriņa datus, tādējādi apzinot laukus ar smagākām augsnēm, kur iespējams iegūt augstākas ražas, bet vajadzīgs lielāks degvielas patēriņš.
Loģisks šķiet jautājums – cik lielai saimniecībai būtu lietderīgi sākt ieviest šīs viedās tehnoloģijas? Arnis atbild: “Pirmais un lētākais solis ir programmatūras iegāde lauka vēstures moduļa izveidei. Lauka vēsture un mēslošanas plāna izstrāde jāveic jau 20 ha lielās saimniecībās nitrātu jutīgās teritorijās. Šī ir pamatinformācija, kas būtu jāpilda un jāuzkrāj pilnīgi visās saimniecībās.
Nākamais solis ir fosfora un slāpekļa precīza izkliedēšana atbilstoši prognozētajai ražai un augšņu analīzēm. Pamatmēslojuma izkliedēšanai veido diferencētās kartes ar dažādām mēslojuma normām. Slāpekļa daudzumu uz lauka koriģē, izmantojot skeneri “GreenSeeker”, kas uzstādīts traktora priekšdaļā. Tā infrasarkanie sensori uztver zaļā krāsojuma pakāpi kultūraugos un uzreiz dod informāciju kliedētājam vai miglotājam. Ar šo tehnoloģiju jau var sākt nodarboties saimniecībās no 300 ha.
Lauku kartēs uzreiz redzams, vai lauks ir viendabīgs vai neizlīdzināts, kurās lauka vietās jākoriģē izsējas norma vai mēslojuma daudzums. Viendabīgā laukā var jau sākt domāt par pasākumiem ne tikai augstas, bet arī iespējami kvalitatīvākas ražas ieguvei, bet neizlīdzinātā laukā vispirms jāpanāk šis viendabīgums. Jāsaprot, kāds ir šā “raibuma”, ko rāda karte, iemesls – vai tās ir augsnes īpatnības, vai nepietiekams barības vielu nodrošinājums, vai darbinieku pieļautās kļūdas. Kad tas skaidrs, vieglāk arī pieņemt lēmumu, ko ar konkrētu lauku darīt nākamajā gadā – varbūt tas jāatstāj papuvē, varbūt jāmeklē kaļķojamais materiāls, varbūt jāsēj zaļmēslojums.”
Precīzās un energoefektīvās tehnoloģijas “Vilciņi 1” izmanto arī graudu pirmapstrādē – inteliģentā kaltēšanas kontrole pati seko līdzi graudu mitrumam, precīzi nodrošinot uzstādīto mitruma procentu izejošajiem graudiem un taupot kurināmo.
Arnis uzsver, ka pilnas tehnoloģiju sistēmas ieviešana nav ne vienas, ne divu sezonu pasākums, tās ieviešamas pakāpeniski un līdz ar pašas saimniecības izaugsmi un nākotnes plāniem. Tām nav jākļūst par pašmērķi. Taču jāņem vērā, ka tehnoloģijas attīstās un pilnveidojas un tā ir lauksaimniecības nākotne. “Vilciņos 1” tās ļauj ietaupīt līdz 10% – gan mēslojuma un pesticīdu ekonomijas veidā, gan lielāku ražu ieguves ziņā.
Nākotnē no precīzo tehnoloģiju jomas Arnis plāno izmantot dronus jeb bezpilotu lidaparātus, kas veic lauku aerofotogrāfijas un izmantojami lauku kontroles un apsekošanas vajadzībām.
Arņa Burmistra padoms: jāstrādā pēc iespējas efektīvāk, precīzāk un apdomīgāk, lai no katra hektāra iegūtu lielāku ražu ar mazāku resursu ieguldījumu.
Plašāk – žurnālā “Agro Tops”.
