Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Ātra kustība – daudz mēslu…Par sešiem miljardiem riteņu0


Vienīgais riepas uzraksts, kurš dod kaut aptuvenu priekšstatu par tās diluma izturību.
Vienīgais riepas uzraksts, kurš dod kaut aptuvenu priekšstatu par tās diluma izturību.
Foto: Atis Jansons

Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Skaļākie vārdi un augstākās cenas mazāka diluma izredzes riepām nedod.

Ieskats kustības ekoloģiskajā vēsturē

Tolaik, kad cilvēciņš tā vientuļi pa mežu vai laukmalu savā dabiskajā ātrumā gāja, viņš ne zemei, ne augiem, ne debesīm nekādu skādi nenodarīja. Tas, kas kaut kur aiz krūma pa brīžam tika atstāts, taču arī bija dabisks…

Bet zēnam sagribējās dzīvot pilsētā. Iet pa bruģi, nevis sūnām. Un nonākt tirgū, krogā vai baznīcā ātrāk. Viņš iejūdza zirgu. Arī dabisku radījumu. Bet tādu kā viņš dažviet saradās dikti daudz. Un pagājušā gadsimta sākuma Ņujorka tika, piedodiet, smirdīgiem bumbuļiem piekrauta. Pirmais satiksmes piesārņojums…

Pietiekami ātras tās ķēves jau arī nebija. Zēni izdomāja un uzbūvēja auto. Ašāku vilcēju, kura izmeši gan nav ne kā dārza mēslojums, ne kurināmais, ne būv­materiāls (pat tā tos savāktos zirgābolus esot izmantojuši) lietojami. Simt gadus tie neredzami, tomēr nu jau jūtami vairojušies, gaisa temperatūras un jūru ūdens līmeņus jaukuši, pilsētnieku plaušas bendējuši, nu par mazināmiem kategoriski atzīti. Un optimisti saka – mēs to varēsim. Naftas dedzināšanas vietā liksim elektrību. Vai ūdeņradi. Un turpināsim braukt, vēl vairāk un ātrāk braukt, mēslos nenoslīkuši. Izdosies?

Melnie sēkļi paliks

Diemžēl jāsaka – bez revolūcijas citā, absolūti fundamentālā satiksmes jomā īstu kustības tīrību panākt nav iespējams. Var iemācīties kā dzinējspēku izmantot kaut vai vēju un sauli (tā elektrība jau nemaz tik zaļa nav), paliks taču ritenis. Tam citas alternatīvas pagaidām nav. Un riteņi nu jau vairs nav no koka vai dzelzs, tie komforta un ātru manevru drošībai apriepoti. Dilstoši. Nieks?

Paskaitīsim. Kaut aptuvenos skaitļos. Pasaulē pašlaik ir kādi pusotra miljarda auto. Jā, jā – pa vienam uz katriem pieciem cilvēkiem, bērnus un vecīšus ieskaitot. Starp citu – rekordiste šajā jomā nav vis aizokeāna Amerika (0,87 auto uz iedzīvotāju), bet gandrīz kaimiņiene Somija, kurai nu jau nepietiek ar vienu auto katram.

Tātad – seši miljardi riteņu. Pat ja ļoti optimistiski pieņemam, ka riepas mūžs ir pieci gadi (100 000 km), gadā nodilst 1,2 miljardi protektoru, kuru svars nav mazāks par kilogramu katram. Tonnās tātad – vismaz 1,2 miljoni. Lai vieglāk iedomāties, cik šī čupa, vienkopus savākta, būtu liela – miljons kubikmetru ir viens kvadrātkilometrs metra augstumā. Šajā gadsimtā jau 20 metru… Tā nekas kalniņš. Un ne jau tā izmērs ir slikts – ja čupu varētu savākt, to mēs iemācītos kādā derīgā produktā pārstrādāt (kā jau darām ar pašām nobrauktajām riepām). Bet savākt nevar. Vispār jau var – ar īpašiem filtriem notekūdeņu kanalizācijās, ar porainākiem ceļu segumiem, kurus regulāri īpaši tīra, bet šādi dārgi paņēmieni pagaidām tiek lietoti ļoti reti. Sīkdaļiņas no ceļiem nomazgā lietus, savāc grāvji, upes, jūras. Melnu kalnu uz sauszemes nav. Bet melnu sēkļu un straumju pasaules okeānos esot jau gandrīz tikpat daudz kā lielāku izmēru plastmasas draņķu (maisiņu, trauku u.tml.). Pēdējie zemūdens barības ķēdē nenonāk. Riepu sīkdaļiņas gan. Gribi vēl to Atlantijas austeri vai lasi?

 

Varbūt tomēr tramvaju?

Kamēr mūsdienu riepa netiks aizstāta ar citu materiālu, kamēr riteņu vietā auto nebalstīs gaisa spilveni vai kādi citi bezberzes un beznodiluma brīnumi – mēslus braucienā radīsim. Vismazāk – ja ritenis un ceļš ir praktiski nedilstoši. Tramvajs. Vilciens. No Salaspils vai Carnikavas uz Rīgas centru braukt ar auto (sevišķi vienatnē, sevišķi ar nevajadzīgi lielu auto) ir un paliek mēslošana. Pat ja dzinējs elektrisks, tā svars un attiecīgi riepu dilums vienalga būs pat lielāks nekā vecajiem “kvēpinātājiem”. Vai spēsim pārkārtoties?

Ļoti labi, gandrīz nedilstoši ir arī mazie un tievie ritenīši – velo, skūteri. Lēnāki, protams, piesardzību un labu koordināciju prasoši manevros. Nez vai senioriem derīgi. Un – kā rāda statistika – aizsargājošas čaulas trūkuma dēļ braucējiem bīstamāki nekā auto.

Bet ekoloģijas virsotne, protams, ir tā, kuru sākām apgūt ārkārtas situācijā. Virtuāla tiešsaiste, kura, protams, nevar un nedrīkst aizstāt visus cilvēciskos, sirsnīgos kontaktus, bet neapšaubāmi spēj saknē nīdēt tik pierasto un nebūt ne nepieciešamo dīdīšanos pa pasauli. Un mazināt transporta mēslu čupas labāk par elektrifikāciju.

 

Ja tomēr brauksim ar auto…

Protams, brauksim. Vēl ilgi. Bet gudri būsim, ja brauksim mazliet rāmāk. Un riepu izvēles priekšplānā pabīdīsim citus kritērijus. Nevis modernu un iespējami stilīgu izskatu, bet iespējami ilgu mūžu. Riepu ražotāji un pārdevēji to nedara. Nav izdevīgi. Retāk pārdodot, peļņa mazinās. Un slavēts tiek par pieciem procentiem īsāks bremzēšanas ceļš, stabilāks “cornering on wet” (“slapjš pagrieziens”). Par mata tiesu klusāka gaita, drusku uzlabota rites pretestība, kura samazinot degvielas patēriņu. Nu ja – samazina tiešām. Par procentu vai diviem. Kurus tūlīt aprīs nevajadzīgi azartisks ieskrējiens. Un to slapjo līkumu taču var vienkārši braukt lēnāk. To bremzēšanas nepieciešamību paredzēt un pat tuvu šādām situācijām nelīst. Taupīgam, zaļam saimniekam nevajag “ultra high performance” riteni, bet vienkārši labu, pēc iespējas nenodilušu riepu rāmai ikdienas kustībai. Atļaujos vēlreiz atgādināt – citādi braukt Eiropā nemaz nav atļauts.

Kā šādu riepu atrast? Nav viegli. Eiropas standarta marķējuma etiķetes par iespējamo mūža ilgumu nesaka neko. Tās rāda to pašu slapjo bremzēšanu, rites pretestību un troksni. Kura dils lēnāk? Skan izvairīga atbilde – tas atkarīgs no braukšanas stila… Un šādi dati jaunajos marķējumos tikšot iekļauti tikai pēc testēšanas metodikas izstrādes.

Labi, ka riepu uzrakstos jau tagad varam atrast arī ASV standarta (UTQG – Uniform Tire Quality Grading) trīs marķējumus, no kuriem īpašu uzmanību vajadzētu pievērst vienam. “Treadwear”. Protektora dilums. Un skaitlis. Iegūts garos testa braucienos, kuros kopā ripo auto, kas apauts tā sauktās etalonriepās. Ar indeksu 100. Un pārbaudāmais. Ar citādām riepām. Ja šis saņem 200 – riepas dilušas divreiz mazāk. Absolūtu skaitļu (kilometri vai jūdzes), kā redzat, nav. Un nevar jau arī būt, jo dilums tiešām ir atkarīgs no brauciena režīma. Bet proporcija ir. Pat līdz septiņām reizēm ilgāka mūža solījumi. Vilinoši.

Kur šo skaitli atrast? Pārcilāt un pētīt visas piedāvājuma grēdas? Grūti. Lasīt (internetā) tirgotāju dotos tehniskos datus? Šķiet bezcerīgi. “Treadwear” nepiemin gandrīz neviens. Tomēr – beidzot atradu!!! Un labprāt dalos. Adrese – www.vehicletire.com.

Skatiņš tiešām interesants. Un iespējas plašas. Ņemam kaut vai “premium” zīmolus.

“Pirelli”. No tikai 60 (“UHP Zero Corsa”) līdz pat 700 (vissezonu “Scorpion Verde”).

“Bridgestone”. No 140 (“Potenza”) līdz 720 (“Dueler”).

“Goodyear”. No 240 (“Eagle F1”) līdz 680 (“Assurance All Season”).

Kādi skaitļi lētākajos plauktos? Arī visādi. Tos mazākos gan sastopam retāk.

“Goodride”. 360 līdz 600.

“Kelly”. 420 līdz 560.

Ko no tā būs mācīties? Nepārprotami – skaļākie vārdi (un augstākās cenas) lielākā nobraukuma (mazākā diluma) izredzes nedod. Iegūsiet reti izmantojamas ekstrēmu manevru potences. Pašpārliecinātas drošības auru (kura var būt maldinoša). Bet dilsiet ātrāk. Un ūdeņus piemēslosiet vairāk. Pat ja būsiet investējis ne tikai riepās, bet vismodernākajā elektromobilī.

Saistītie raksti

Eiropas riepu etiķete – informācija joprojām visai trūcīga. Daļa no tās (degvielas patēriņš) praktiskai lietošanai nebūtiska, jo kategoriju (A – G) atšķirības niecīgas. Izmaiņas marķējumā gaidāmas nākamgad.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Latvijā
“Tikai 2021. gada nogalē – dažus mēnešus pirms kadastrālo vērtību stāšanās spēkā – sabiedrībā uzzinās, kāds nodoklis viņus sagaida!” Saruna ar Tieslietu ministru Bordānu
Intervija 4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
Blaknes un bailes no vakcīnas. Putins spēlē “krievu ruleti” ar visiem pasaules iedzīvotājiem?
3 stundas
HM
HARALDS MATULIS
Kultūra
Atbalsts radošajiem Covid laikā: Lielais jautājums ir, kas notiks ar valsts budžetu 2021. gadā
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Protesti Baltkrievijā: pēc aizturēšanas miris 25 gadus jauns vīrietis un lielāko mediju žurnālisti iesniedz atlūgumus 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Arhibīskaps Stankevičs atklāj, kāpēc nevarēs klātienē piedalīties Aglonas svētkos
1 stunda