Foto – Marta Purmale
Treneres aizrādījumi 0
* Esmu par maz skrējusi, bet gaidījusi, kamēr spīderis pielido tuvāk, un tad centusies to aizsniegt – un tas ne vienmēr izdevies.
* Līdzīgi esmu rīkojusies, spīderim lidojot uz laukuma aizmuguri: nevis atkāpusies, lai to atsistu, bet liekusies atpakaļ vai lēkusi gaisā, cerot bumbiņu aizsniegt no vietas, kur stāvu.
* Esmu nevis domājusi, kurp spīderi raidīšu, bet par daudz sasprindzinājusi labo roku ar raketi, turklāt visu laiku, nevis tikai brīdī, kad gatavojos atsist. To jūtu uzreiz pēc treniņa – sāp apakšdelms. Vēl pēc laiciņa kafejnīcā nevaru ne pacelt kafijas tasīti, ne dabūt līdz mutei smalkmaizīti: roka kļuvusi tik vāja, ka trīc un atsakās pilnvērtīgi darboties.
Reklāma
Reklāma
