“Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” negaidītais krahs novērtēts kā lielākais satricinājums ASV finanšu tirgū kopš 2008. gada 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” negaidītais krahs pagājušajā nedēļā novērtēts kā lielākais satricinājums ASV finanšu tirgū kopš 2008. gada pasaules ekonomiskās krīzes. Par spīti pārliecināšanai, ka nekāds banku sistēmas sabrukums Amerikā nedraud, tāpat kā jauna globālā ekonomiskā krīze, šīs nedēļas sākumā nervozēt sāka arī Eiropas biržas un banku sektors, jo vēsturiski krīzes no Amerikas uz Eiropu pārsviedušās ne reizi vien.
Tomēr kontinentālās Eiropas finanšu speciālisti medijiem uzsver, ka Amerikas gadījumā ir runa par lokālām un specifiskām nišas bankām, kuru nedienas labi pārraudzīto Eiropas Savienības (ES) darījumu telpu nopietni ietekmēt nevarot.
Ātrais sabrukums
1982. gadā dibinātā “Silicon Valley Bank” (SVB) apkalpoja aptuveni pusi ASV biržās izlikto tehnoloģiju jaunuzņēmumu, tā saukto startapu, kā arī ar medicīnu saistīto kompāniju. Taču pagājušajā nedēļā, kad kredītprocentu likmju paaugstināšanas dēļ samazinājās ASV valsts obligāciju ienesīgums, izrādījās, ka valsts vērtspapīru vērtību samazināšanās SVB radījusi 2,25 miljardu dolāru lielus zaudējumus, kurus tā nespēj “aizlāpīt”.
8. martā radās bažas par bankas maksātspēju. Ieguldītāji metās izņemt savu naudu, radot banku krīzēm klasisku situāciju – vienā dienā no tās izrāva 42 miljardus dolāru jeb ceturto daļu visu noguldījumu, kas “nogāza” bankas akciju kursu biržās par 60% un noveda līdz kraham. Visbeidzot 9. martā ASV uzraudzības iestādes SVB uz laiku slēdza, bet aktīvus konfiscēja. SVB sabrukums izsauca nemieru biržās, kamdēļ grūtībās nonāca vēl citas bankas un svētdien bija jāslēdz Ņujorkā bāzētā “Signature Bank”, kas galvenokārt strādāja ar kriptovalūtām.
Vēl 2022. gada nogalē tās aktīvi bija vairāk nekā 110 miljardu ASV dolāru vērti un noguldītāji tai bija uzticējuši aptuveni 88,6 miljardus dolāru, taču nu arī “Signature Bank” klienti steidza izņemt līdzekļus, un tagad banka ir valsts kontrolē. Iepriekš par slēgšanu paziņoja vēl banka “Silvergate”, kura arī specializējās kriptovalūtās.
Noprotams, ka šai bankai bija citi grūtību iemesli, taču tas vienalga radīja satraucošu fonu.
Kā situācijas stabilizētājs pirmdien ar īsu uzrunu uzstājās ASV prezidents Džo Baidens, kurš uzsvēra, ka noguldītāji savus līdzekļus atgūs, jo tos kompensēs no īpašā noguldījumu apdrošināšanas fonda FDIC, kurā iemaksas veic visas ASV bankas.
“Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība,” uzsvēra ASV prezidents. Baidens pavēstīja, ka lūgs ASV Kongresam un finanšu sektora uzraudzības iestādēm pieņemt stingrākus regulējošus noteikumus, lai līdzīgi banku sabrukumi “vairs neatkārtotos”.
Arī ASV Centrālās bankas Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauelss solījis rūpīgu notikušā pārbaudi.
Rezultāti jāpublicē līdz 1. maijam. Amatpersonas uzsver, ka tiks sperti soļi, lai stiprinātu sabiedrības uzticību banku sistēmai un vēl vairāk nodrošinātu ASV ekonomikas aizsardzību. Viens no nodomiem ir izveidot ASV Centrālās bankas kredītlīniju “Bank Term Funding Program” jeb BTFP, kas finanšu tirgus stresa apstākļos ļautu bankām nodrošināt likviditāti un novērstu klientu krišanu panikā.
Eiropai jānomierinās
Pēc sliktām ziņām no ASV nedēļas sākumā par aptuveni 5–10% biržās kritās lielu Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas banku akcijas. Zviedrijas lielākais pensiju fonds “Alecta” paziņoja, ka ASV banku kraha dēļ zaudējis ap 12 miljardiem kronu (ap miljardu eiro). Pirmdien Zviedrijas finanšu pārraudzības institūcija “Finansinspektionen” sasauca banku, apdrošināšanas un pensiju fondu uzņēmumu vadību uz sanāksmi, lai pārspriestu, kā pārstrukturēt savus ieguldījumu portfeļus un mazināt riskus.
“Tā, protams, ir katastrofa “Alecta”, taču nedomāju, ka to pamanīs pensiju noguldītāji, jo tās ir ilgtermiņa investīcijas,” medijiem nomierinoši bilda zviedru privātā noguldījumu konsultāciju uzņēmuma “Småspararguide” eksperts Patriks Sīgbāns. Līdzīgi izteikušies viņa kolēģi, nesaskatot pazīmes, ka notikumi ASV “inficētu” banku sektoru Ziemeļeiropā. “SVB ir specializēta institūcija, kas primāri paredzēta riska kapitālam,” Austrijas ziņu aģentūrai APA atgādināja “Raiffeisen Bank International AG” eksperts Peters Brezinšeks.
“Nomierinieties,” ieteicis arī Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs. Vācijas finanšu regulators un Francijas Centrālā banka ir pārliecinātas, ka SVB krahs neapdraud eiropiešu maciņus. To pašu uzsvēris ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni: ES banku sistēmai risku nav, taču situācija tikšot uzmanīta. Globālo akciju tirgu nošūpošanās ir dabiska, un eiropieši paļaujas uz soļiem, kādus sper ASV.
SVB gan rosījās arī Lielbritānijas tirgū, tāpēc lēsa, ka tās sabrukums varētu skart 30–40% britu augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuros strādā ap 50 tūkstošiem darbinieku, tomēr britu biznesa daļu no bankrotējušā amerikāņu partnera jau izpirkusi un pasargājusi Londonā bāzētā banka HSBC.
Raidītāja BBC biznesa apskatnieks Saimons Džeks uzsvēris, ka situācija nav salīdzināma ar 2008. gadu, kad ASV plīsa nekustamo īpašumu kreditēšanas burbulis un sabruka vairākas lielas bankas, tostarp vairāk nekā 100 gadu senā “Lehman Brothers”, un viss izvērtās vairākus gadus ilgā, globālā daudznozaru recesijā.
Cita lieta, ka tādi incidenti kārtējo reizi pierāda – daudzu banku patiesais stāvoklis var būt arī sliktāks, nekā izskatās uz papīra.
Reitingu aģentūras:”Silicon Valley Bank” sabrukuma ietekme uz Eiropas bankām ir ierobežota
Satricinājums ASV banku sektorā pēc “Silicon Valley Bank” (SVB) pēkšņās maksātnespējas uz Eiropas bankām radīs vien ierobežotu ietekmi, paziņojušas starptautiskās reitingu aģentūras “Moody’s” un “S&P Global”, šodien, 15.martā, ziņo LETA.
ASV finanšu uzraudzības iestādes piektdien apturēja Savienoto Valstu 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus. Bankas nodaļas pirmdien atsāka darbu federālo iestāžu kontrolē.
Tāpat finanšu problēmu dēļ apturēta Ņujorkas bankas “Signature Bank” darbība.
“Moody’s”, kas samazinājusi ASV banku sektora kredītreitinga nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu, norāda, ka šīs situācijas ietekme uz Eiropas bankām ir ierobežota, ņemot vērā Eiropas finanšu institūciju struktūru, kurā bankas lielāku daļu noguldījumu izvieto centrālajās bankās.
Aģentūra piebilst, ka parāda vērtspapīri Eiropas banku bilancēs veido mazāku daļu salīdzinājumā ar Amerikas finanšu iestādēm.
Tikmēr “S&P Global” skaidro, ka tām Eiropas bankām, kurām aģentūra nosaka kredītreitingus, nav tāds pats ekonomikas modelis vai finansēšanas avoti kā ASV bankām, tāpēc ir maz ticams, ka ietekme uz Eiropas bankām būtu nozīmīga.
