Covid-19 laikā to piedzīvojām vienā dienā. Gūtmanis brīdina par risku, kas krīzē var atstāt Latviju bez ierastajām pārtikas piegādēm 0
Veikalu plaukti ikdienā ir pilni ar produktiem no visas pasaules, taču pietiek ar vienu problēmu un piegādes ķēde, pie kuras esam pieraduši, var tikt pārrauta ļoti strauji. To Latvija jau piedzīvoja Covid-19 pandēmijas sākumā, kad pēkšņi tika slēgtas robežas. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver, ka tā bija būtiska mācība, kāpēc Latvijai jāspēj sevi nodrošināt ar vietējo pārtiku.
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” Gūtmanis skaidroja, ka, domājot par valsts pārtikas nodrošinājumu krīzes situācijā, nepietiek tikai ar gatavās produkcijas rezervēm. Jāspēj nodrošināt visa pārtikas ķēde – sākot no ražošanas un pārstrādes līdz produktu piegādei.
Turklāt sistēmai jābūt gatavai darboties ne tikai dažas dienas. Nopietnas krīzes gadījumā tai jāspēj funkcionēt vairākus mēnešus vai pat ilgāk, tādēļ nepieciešams savlaicīgi apzināt tās vājākos posmus.
Gūtmanis atgādināja par Covid-19 pandēmijas sākumu. Pirms tās ierasts bija uzskatīt, ka pārtiku izdevīgāk ražot tur, kur tas ir lētāk, jo nepieciešamības gadījumā produkciju iespējams atvest no jebkuras vietas. Taču pandēmija šo pārliecību satricināja.
“Vienā dienā aizvērās robežas. Izrādījās, ka nevar atvest,” atgādināja Gūtmanis.
Tieši tāpēc, pēc viņa domām, vietējās pārtikas ražošana nav tikai jautājums par Latvijas produktu izvēli veikalā. Krīzes apstākļos tā kļūst par valsts spēju nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku arī tad, ja ierastās piegādes no ārvalstīm vairs nedarbojas.
Jo vairāk Latvijā saglabājas gan pārtikas ražošana, gan pārstrāde un iespējas produkciju nogādāt līdz patērētājiem, jo mazāka ir valsts atkarība no ārējiem piegādes ceļiem.
“Ja mums ir ražošana, ja mums ir pārstrāde, ja mums ir apgāde ar vietējo produktu, tad mēs esam daudz drošākā situācijā. Mēs spējam pārtikt no vietējā produkta,” uzsvēra Gūtmanis.
Būtiska mācība gūta arī no Ukrainas pieredzes kara laikā. Gūtmanis stāstīja, ka sarunās ar Ukrainas pārstāvjiem apspriests, kuri pārtikas apgādes ķēdes posmi ārkārtas situācijā kļūst īpaši ievainojami. Viens no kritiskākajiem ir loģistika – pat tad, ja pārtika ir saražota, nepieciešams nodrošināt iespēju to nogādāt tur, kur tā vajadzīga.
Pēc Gūtmaņa teiktā, Latvijai šajā jomā vēl ir darāmi mājasdarbi. Vienlaikus darbs pie pārtikas apgādes sistēmas gatavības krīzes situācijām turpinās, un ne visas ar to saistītās detaļas drošības apsvērumu dēļ būtu publiski apspriežamas.
