Bezpajumtnieks iepirkšanās centra “Europa Passage” priekšā Hamburgā Vācijā gadu mijā.
Bezpajumtnieks iepirkšanās centra “Europa Passage” priekšā Hamburgā Vācijā gadu mijā.
Foto – EPA/LETA

Darbinieku trūkums, pārtikas preču cenas pieaug, ielās bezpajumtnieki, narkomāni… Eiropas ekonomikas lielvalstī iestājusies lejupslīde 135

Tā kā nebija strādnieku, kas aizpildītu vakances, rēķini kļuva nekontrolējami un ielās pieauga narkomānu skaits. Vācija, kas joprojām tiek plaši uzskatīta par Eiropas ekonomikas lielvalsti, pagājušajā nedēļā ieslīdēja recesijā, vēsta “DailyMail“.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Lasīt citas ziņas

Paaugstinās īres, enerģijas un lielveikalu cenas, vēl vairāk savelkot jau tā taupīgās valsts naudas maku.

Pagājušajā nedēļā Vācijā situācija kļuva vēl drūmāka, kad atklājās, ka gada pirmajā ceturksnī ekonomika piedzīvoja negaidītu kritumu, formāli ievedot valsti recesijā. Vācu ekonomisti norādīja, ka augstās inflācijas dēļ pieaugošās izmaksas ir samazinājušas patērētāju tēriņus. Faktiski pārtikas preču cenas ir par 28,6% lielākas nekā 2021.gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts iekšzemes kopprodukts no janvāra līdz martam samazinājies par 0,3%, liecina 25.maijā Federālā statistikas biroja publiskotie dati.

Negaidītais kritums ir nopietns trieciens Vācijas valdībai, kas tikai pirms dažām nedēļām drosmīgi divkāršoja savu šī gada izaugsmes prognozi.

Čaplina kroga, kas atrodas tikai divu minūšu gājiena attālumā no Hamburgas, bārmenis Kristofers Krūzs (60) saka, ka situācija krogos ir šausmīga. “Ziemā es dažreiz sēdēju šeit ar vienu klientu, kas skatījās futbolu, tāpēc mēs zaudējām naudu, turot to atvērtu.”

“Krogi tiek slēgti pa labi, pa kreisi un centrā. Covid laikā cilvēki aizrāvās ar “Netflix”. Tagad viņi domā, vai vajadzētu iet ārā un maksāt 4,50 eiro par alu, ja par to cenu var nopirkt vairāk skārdeņu un skatīties filmas mājās.

Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Vācijā izmisīgi trūkst darbinieku.

Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta datiem pagājušajā gadā neaizpildītas bija 630 000 darba vietu dažādās jomās, sākot no veselības aprūpes līdz IT jomai. Tie, kas strādā, ir pārslogoti un nomākti, un daudzi vēlas darbu pamest.

“Mēs neesam paaugstinājuši cenas, tāpēc joprojām esam pievilcīgi, lai gan mūsu pašu izmaksas ir strauji pieaugušas. Bet mēs to darām, piedāvājot “šotus” par 50 centiem, lai tikai cilvēkus dabūtu iekšā pa durvīm,” norāda kāda bāra vadītājs.

Tikai dažu pēdu attālumā atrodas Hanzas strūklaka, kas simbolizē Hanzas savienības finansiālo varenību, jūras tirdzniecības tīklu, kas darbojās no 13. līdz 17. gadsimtam, padarot Hamburgu bagātu un varenu. Ironiski, bet šodien tas ir ubagu un narkomānu magnēts.

“Ikvienam ir patiešām grūti.” saka Mehmits. “Mūsu izmaksas pieaug no 30–40% vai vairāk. “Šajā apkaimē ir daudz problēmu. Mēs cīnījāmies pret tualetes ierīkošanu laukumā, jo to vienkārši izmantos narkomāni, bezpajumtnieki un prostitūtas.”

Viņam runājot, kāda sieviete ar košu lūpu krāsu un uzsistu aci, neskatoties uz vairāku zobu trūkumu, smaida britu futbola fanu grupai, kas dzer alu.

“Šī ir nabadzīga kopiena, tāpēc vietējiem klientiem ir patiešām grūti samaksāt, taču mums joprojām ir jābūt stingriem, tāpēc es nelaižu iekšā nevienu narkomānu,” viņš norāda. “Es rūpējos par šiem cilvēkiem un sadarbojos ar organizācijām, lai palīdzētu viņiem izkļūt no nabadzības. Taču patiesi satraucoši ir tas, ka cilvēki, kurus sabiedrība klasificētu kā “normālus”, tagad arī kļūst izmisuši. Patiešām var just, ka laiki ir grūti. Atrast darbiniekus ir gandrīz neiespējami. Tiem, kas strādā, ir jādara viss iespējamais, lai klienti ierastos,” saka Kristofers.

Reklāma
Reklāma

“Katru nedēļu es šeit organizēju pārtikas izdali sadarbībā ar vietējo baznīcu un augstākās klases viesnīcām. Bet tagad uzrodas daudz pensionāru, kuri visu mūžu strādāja un dzīvoja cienīgu dzīvi, taču tagad viņi nevar atļauties sevi pabarot.”

Ejot garām lombardam, pie kura ārā guļ bezpajumtnieks, netālu esošā veikala “Aladin Center” tirdzniecības vadītājs Ibrahims Akans (42) saka, ka tajā iegriežas daudz mazāk cilvēku nekā agrāk .

Un “Bizim Berber” frizētavā, tajā pašā ielā, 60 gadus vecais Envers Pamuks norāda, ka ik dienas jācenšas saglabāt zemas cenas cilvēkiem šajā apkaimē, kad viņa paša izmaksas strauji pieaug. “Mums bija jāsamazina darbinieku skaits no 6 uz 3. Bet tas neatrisina problēmu.”

Taču šai lepnajai jūras pilsētai ir arī daudzas pilnīgi citas puses. No galvenās stacijas, kuras ieeju apsargā neliela ubagu un dzērāju armija, ir tikai vienas minūtes brauciens ar metro līdz pilsētas promenādei, kur varat izkāpt, lai redzētu, kā saule mirdz brīnišķīgajā ezerā, un baudītu dzērienu, skatoties burājam ģimenes.

Vienkārši jāpagriež galva par 180 grādiem, un var redzēt ne tikai 5 zvaigžņu viesnīcu “Četri gadalaiki”, bet arī vēsturisko Alsterarkaden — prestižo pasāžu, kas ir pārpildīta ar modes preču veikaliem.

Tur ir arī grezni rajoni ar īpašumiem, tostarp elegantām villām un grezniem studijas tipa dzīvokļiem. Un tomēr arī šeit cilvēki savelk savas dizaineru jostas.

Finanšu auditore Anna Prehna (34) stāsta: “Cenas īpaši pieauga ikdienas lietām, piemēram, pārtikas precēm. Augļi un dārzeņi šobrīd ir ļoti dārgi. Pieauga arī vakariņu cenas restorānos. Mani uztrauc arī īres mājokļu cenu attīstība. Hamburgā ir patiešām grūti atrast dzīvokli par pieņemamu cenu, un es ceru, ka nākotnē cenas samazināsies.”

Skaitļi apstiprina viņas novērojumus, jo patērētāju aizsardzības organizāciju tīkls “Verbraucherzentrale” atklāj, ka pārtikas preču cenu pieaugums no 2022. gada aprīļa līdz 2023. gada aprīlim ir milzīgs – 17,2%. Pārtikas preču cenas Vācijā ir par 28,6% lielākas nekā 2021. gadā, jo valstī iestājas recesija.

Piemēram, smalkmaizīšu cena, no 2021. līdz 2023. gadam pieauga par 25%, zivis (28%), piens (38–42%), mājputnu gaļa (33%), liellopu gaļa (40%), manna (42%), nūdeles (48%), margarīns (59 ), kviešu milti (70%) un saulespuķu un rapšu eļļa (73%).

Starp skarbajiem un leknajiem rajoniem ir arī apgabali, kas joprojām ir salīdzinoši pārtikuši. Vietējie uzņēmumi saka, ka viņiem klājas labi, taču ir skaidrs, ka situācija ir ļoti atšķirīga pēc pandēmijas.

Netālu esošajā bērnu apģērbu un rotaļlietu veikalā “Faire Fritzi” īpašniece Kati Plāte (39) skaidro, kāpēc cenas viņas sektorā ir pieaugušas: “Kokvilnas cenas valstī ir ievērojami pieaugušas, kas nozīmē, ka apģērbs ir dārgāks. Taču tas, kas padara mūs par izņēmumu šajā situācijā, ir tas, ka mūsu bizness nepastāvēja pirms pandēmijas.

“No vienas puses, tas ir patiešām labi, jo tas nozīmē, ka mums nav jāatskatās uz izmaksām pirms pandēmijas un jādomā – ak, debess –, raugieties uz milzīgo izmaksu pieaugumu. No otras puses, tas nozīmē, ka mēs tikai sākam darbu laikā, kad nāk mazāk klientu un viņi tērē mazāk, bet mēs tiksim galā.”

Tēriņu samazināšanas tēma ir aktuāla arī tuvējā kāzu veikalā “Brautschuppen”. Nīke Fišere (26) skaidro: “Mums klājas pietiekami labi, taču klienti pavisam noteikti samazina savus tēriņus, vidēji par 100 eiro uz vienu cilvēku.”

Tomēr citiem viss nav tik slikti. Sēžot pie veikala pēc greznu apģērbu iegādes, kāda sieviete saka: “Apģērbu cenas tādos zemo cenu veikalos kā H&M tagad ir pieaugušas, bet dārgākie veikali nav īsti paaugstinājuši cenas. Tāpēc varu turpināt iepirkties un iegādāties augstas klases preces, ņemot vērā, ka lētās preces kļūst dārgākas.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.