Banku analītiķi: Eiro vājuma negatīvā ietekme pārsniedz pozitīvos aspektus 21

Eiro vājuma negatīvā ietekme pārsniedz pozitīvos aspektus, tostarp zems eiro kurss var veicināt inflāciju, lai gan tas šobrīd nav svarīgākais cenu kāpumu veicinošais faktors, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
Lasīt citas ziņas

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka ieguvēji no eiro kursa krituma ir uz eksportu orientētie uzņēmumi, kas eksportē ārpus eirozonas, ja cenas tiek konvertētas ASV dolāros, jo tās kļūst konkurētspējīgākas.

Tostarp viņš minēja, ka šī situācija var turpināt palīdzēt Latvijai audzēt ASV tirgus nozīmi, jo tā šogad ir kļuvusi par Top10 eksporta tirgu. Šajā gadījumā lielākie ieguvēji ir kokrūpnieki, jo kokrūpniecības eksports 2022.gada pirmajos piecos mēnešos veidoja pusi no kopējā eksporta 253 miljonu eiro apmērā. Ar 51 miljoniem eiro seko mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat šī situācija var dot iespējas Latvijas preču eksportētājiem citos tirgos, kur norēķinās ar ASV dolāru, piebilda Gašpuitis, atzīmējot, ka kopumā ES par eksportu ārpus bloka 47,5% gadījumos norēķinās eiro, bet 29,4% norēķinos izmanto ASV dolārus.

“Savukārt cita situācija ir attiecībā uz importu,” uzsvēra Gašpuitis, norādot, ka uz importu orientētie uzņēmumi atrodas neizdevīgā situācijā – importētās preces kļūst mazāk konkurētspējīgas, kļūst dārgākas, kas veicina inflāciju un mazina mājsaimniecību pirktspēju.

“Uzņēmēji, kuri ir atkarīgi no izejvielām un enerģijas, bet eksportē maz, eiro vājums būtiski palielina izmaksas, kas ietekmē inflāciju. Ņemot vērā, ka Eiropas eksports pārsvarā ir augstas pievienotās vērtības preces, to konkurētspējai eiro izmaiņas nav tik izšķirīgs faktors. Tādēļ pašreizējā eiro vājuma negatīvā ietekme pārsniedz pozitīvos aspektus, īpaši kas attiecas uz inflāciju,” sacīja Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka 48,1% no ES importētajām precēm rēķini tiek izrakstīti ASV dolāros, salīdzinot ar 38,2% eiro.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka gada sākumā par eiro varēja saņemt 1,12 dolārus, bet šobrīd eiro cena ir nokritusies līdz dolāram.

“Šobrīd eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir zem vēsturiski vidējās, taču nav visu laiku zemākā – tā bija 80 centu par dolāru 2000.gadā, kad valdīja milzīgs optimisms par ASV ekonomiku, savukārt 2008.gadā, kad ASV jau bija stipras finanšu krīzes priekšnojautas, bet vēl valdīja ilūzijas par eirozonas spēju no tās izvairīties, par eiro varēja saņemt pat 1,6 ASV dolārus,” piebilda Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka eiro un ASV dolāra kursa pazemināšanos nosaka galvenokārt pieaugošā starpība starp prognozētajām eiro un ASV dolāra likmēm nākotnē. Analītiķi sagaida, ka ASV centrālā banka turpinās strauju likmju celšanu, jo tai joprojām ir aktuāla ekonomikas pārkaršana. Arī eirozonā inflācija ir ļoti augsta, taču to daudz vairāk nosaka pārejoši faktori. Turklāt Krievijas-Ukrainas karš Eiropu ietekmē daudz stiprāk, strauji aug gāzes deficīta risks un ir ļoti liela eirozonas recesijas varbūtība. Tāpēc prognozes par eiro procentu likmju kāpumu jau tiek pārskatītas uz leju.

“Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šīs kursa svārstības dzīvi būtiski neietekmēs. Zems eiro kurss var veicināt inflāciju, taču tas šobrīd noteikti nav svarīgākais cenu kāpumu veicinošais faktors. Svarīgākie šīs problēmas cēloņi ir naftas un pārtikas izejvielu cenas pasaules tirgos, gāzes cenas Eiropā un elektrības cenas Baltijā,” uzsvēra Strautiņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ASV dolāra kursa svārstības ietekmēs daļu no eksportētājiem. Taču Latvija galvenokārt eksportē uz valstīm, kuru valūta ir eiro vai, kuru valūta ir piesaistīta eiro, piemēram, Dānija, vai arī, kuru kurss ir peldošs, taču centrālās bankas cenšas ierobežot valūtas svārstības pret eiro, piemēram, Čehija.

“Latvijas eksports ir izteikti reģionāls, maijā tikai Baltijas valstu daļa vien pārsniedza 30%, bet visu eirozonas valstu daļa bija 57%. Turpretim pasaules lielākās ekonomikas ASV īpatsvars Latvijas preču eksportā ir vien 1-2%. Vēsturiski dolāram bija liela loma tirdzniecībā ar Krieviju un citām bijušās PSRS valstīm, taču tagad to daļa ir sarukusi – maijā Krievijas daļa eksportā bija vien 4%,” skaidroja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka dārgam ASV dolāram ietekme uz eksportu nav izšķiroša. Latvijas eksporta dinamiku tuvākajā laikā daudz vairāk ietekmēs atsevišķu produktu cenu svārstības un citi faktori, piemēram, koksnes cenu izmaiņām turpmākajos mēnešos būs izteikti samazinoša ietekme pretēji iepriekšējos pāris gados piedzīvotajam. Metālapstrādes un mašīnbūves nozaru ražojumu eksportu ietekmēs eirozonas recesijas riski. Tūrisma eksportu turpinās palielināt ierobežojumu atcelšanas efekti, bet informācijas un tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksports turpina plaukt, pateicoties ļoti spēcīgam pieprasījumam pasaulē, kā arī attiecīgo nozaru dinamiskajai attīstībai Latvijā.

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns aģentūrai LETA norādīja, ka eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru jau kādu laiku samazinās un nu ir pietuvojusies paritātei. Šāda eiro vērtības samazināšanās lielā mērā tiek skaidrota ar atšķirībām monetārās politikas normalizācijas tempos. Kamēr ASV jau kādu laiku ir izbeigušas neto aktīvu iegādes un paaugstina bāzes procentu likmi, tikmēr eirozonā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome neto aktīvu iegādes izbeidza jūlija sākumā, savukārt pirmais procentu likmju paaugstinājums gaidāms ECB padomes jūlija monetārās politikas sēdē atbilstoši jūnija sēdē nolemtajam.

Papildus arī enerģētiskā krīze un negatīvā ietekme uz ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir daudz lielāka eirozonā nekā ASV. Bažas par ekonomikas izaugsmi var kavēt monetārās politikas normalizācijas tempus, kas savukārt jau atkal atspoguļojas eiro kursā pret ASV dolāru, minēja Krongorns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka finanšu tirgos šobrīd vērojama augsta nenoteiktība un līdz ar to svārstīgums, kas vēsturiski ir bijis pateicīgs ASV dolāram. Mazinoties satraukumam par ekonomikas attīstību, kā arī zūdot investoru bažām par apstākļiem, kas varētu kavēt eirozonā monetārās politikas normalizāciju, eiro kurss atsāks nostiprināties, tomēr šobrīd pateikt, kad tas varētu notikt, ir sarežģīti. “Visticamāk, rudens pusē skaidrība par jaunajiem apstākļiem, kādos eirozonas ekonomika turpinās attīstīties, būs lielāka,” sacīja Krongorns.

Viņš arī piebilda, ka eiro ir otra nozīmīgākā globālā valūta pēc ASV dolāra, tā ir brīvi peldoša un vēsturiski valūtas kurss īsi pēc eirozonas izveides ir atradies arī zemākā līmenī nekā viens eiro par vienu ASV dolāru.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa norādīja, ka Latvijai lielākais tirdzniecības partneris ir ES valstis, proti, eksportā virs 60% un importā virs 70% no kopējā preču tirdzniecības apmēra, un šajos norēķinos plaši tiek izmantots eiro. Taču arī ārpus ES valstīm 65-70% tirdzniecības darījumu notiek eiro. Tādējādi gan eksportā, gan importā dominē eiro. Līdz ar to tikai atsevišķi Latvijas eksportējošie uzņēmumi un neliela eksporta daļa var iegūt no eiro pavājināšanās, ja vien ir pietiekams pieprasījums pēc šo uzņēmumu produktiem ārējos tirgos.

“Pašlaik eksportējošiem uzņēmumiem lielākie izaicinājumi ir saistīti ar piegādes ķēžu traucējumiem, globālo izejvielu – īpaši enerģijas – cenu pieaugumu, jo par enerģijas produktiem nozīmīga daļa ir norēķini ASV dolāros, kas savukārt padara šos importētos produktus dārgākus, pašmāju darbaspēka trūkumu un ar to saistīto darbaspēka izmaksu spiedienu,” pauda Bērziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka šogad Latvijas eksports turpina augt, ko veicina globālais pieprasījums pēc Latvijas eksporta grozā nozīmīgām precēm un pakalpojumiem, piemēram, kokmateriāliem, elektronikas un elektriskajām iekārtām un dažādiem biznesa pakalpojumiem.

Jau vēstīts, ka eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai.

Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.

SAISTĪTIE RAKSTI

ASV Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmes, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā. Turklāt satraukumu par eirozonas ekonomiku vairo arī iespējamā enerģētikas krīze, ko var izraisīt problēmas ar energoresursu no Krievijas aizvietošanu ar energoresursiem no citiem avotiem.

Optimismu nevairo arī Eiropas Komisijas paziņojums, ka tā šonedēļ gatavojas samazināt eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam un palielināt inflācijas prognozi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
FOTO. “Kažoks bez siļķes,” “20% atlaide alkoholiķiem” – smieklīgi uzraksti, kas izvietoti Latvijas veikalos 24
Latvijas vēstnieks Ukrainā neticēja, ka viņam izrādīsies noderīga sapakotā 72 stundu soma evakuācijai
Lasīt citas ziņas
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
Angļu valodas lietojums jauniešu ikdienā – modes lieta vai norobežošanās no pieaugušo pasaules?
Jau svētdien Latvijā sāksies solārais pavasaris 4
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija savervējusi 50 ieslodzītās no Doneckas sieviešu cietuma, lai sūtītu karot
ASV virs Atlantijas okeāna notriec Ķīnas balonu 15
22:30
Kampars: “Mēs arvien vairāk norādām, ka mums nevajag bagātus cilvēkus”
22:04
Cik bieži skola drīkst mainīt stundu sarakstu?
22:01
VIDEO. JRT aktieri asprātīgā video ironizē par to, kad un kā varētu notikt teātra atklāšana 8
FOTO, VIDEO. Keita Midltone pārsteigusi fanus – kas ir šis izskatīgais, jaunais vīrietis kopā ar viņu? 4
FOTO. “Pirmais uzdevums ir tikt vaļā no Z simbola,” Ukrainas tanku mehāniķis Anatolijs pastāsta, kā krievu tanki pārtop par ukraiņu tankiem
Latvijas vēstnieks Ukrainā neticēja, ka viņam izrādīsies noderīga sapakotā 72 stundu soma evakuācijai
FOTO. “Kažoks bez siļķes,” “20% atlaide alkoholiķiem” – smieklīgi uzraksti, kas izvietoti Latvijas veikalos 24
Slaidiņš prāto: kāpēc Putins neuzbruka Ukrainai, kad ASV pie varas bija Tramps? 21
Šlesers par VID ģenerāldirektores atjaunošanu amatā: “Tas noteikti ir saistīts ar politiskām interesēm”
“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. Ņižņijnovgorodā priesteri māca bērniem karot un audzina par “īstiem dzimtenes patriotiem”
Krievijā ir cita tipa demokrātija un mums tā nepatīk, tā Edmunds Krastiņš
Kampars: “Mēs arvien vairāk norādām, ka mums nevajag bagātus cilvēkus”
VIDEO. Jūrascūciņu paradīze! Vīrietis pagalmā ierīkojis mājvietu 80 mājdzīvniekiem
Skatītājas zvans: Ēdiens skolā regulāri auksts, negaršīgs un trauki ir netīri. Ko darīt? 19
Cik droši patiesībā ir iepirkties tādos internetveikalos kā Aliexpress vai eBay? 6
FOTO, VIDEO. Kāzas, bēres, dzemdības un ierastās rūpes – kā šobrīd norit ikdiena Ukrainas kara neskartajās teritorijās? 3
Klementjevs: Visi mēģinājumi pateikt, ka “Saskaņa” ir prokremliska, ir muļķības
Perfekta garša un viegla pagatavošana – siera cepumi
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
Sen pagājušas dienas, kad “Saskaņas” princis Nils kā iemīļotākais politiķis tika aprakts ziedu gubā. Līcīša feļetons
Ģimenes ārste par medikamentu trūkumu: “Tālākais, no kurienes zāles vestas uz Rīgu, ir Daugavpils rajons”
Piena drudzis rimstas – cenas sāk slīdēt uz leju
Eksprezidents Guntis Ulmanis sasirdzis – veselības problēmu dēļ šobrīd viņš nevar pārvietoties
Kariņa birojā pieņemts darbā galma fotogrāfs: “Turpmāk bez viņa ziņas Kariņu nedrīkstēs fotografēt!” 30
Podoļaks: Krievija neapstāsies, ja nezaudēs 16