Ēriks Lingebērziņš
Ēriks Lingebērziņš
Publicitātes foto

Eksperts: Tūrisma nozares mājasdarbs, lai atgūtos pēc krīzes 0

Autors: Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, SIA Balticvision Riga izpilddirektors Ēriks Lingebērziņš

VIDEO. Arestovičs uzdot četrus jautājumus Krievijas liberālei, kas pēdējās dienās gāna Latviju 2
“Visvairāk būs jāmaksā privātmāju īpašniekiem ar trīs fāžu elektrību!” Vitenbergs komentē “Sadales tīkla” tarifus 95
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists 53
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienības dalībvalstīs pēdējās nedēļas laikā ekonomikas tēma aktīvi tiek diskutēta politiskajā dienaskārtībā un dalībvalstis sāk meklēt risinājumus, kā mīkstināt esošos ierobežojumus un atjaunot ekonomiku.

Gandrīz katras diskusijas saturu veido jautājumi, kas skar Eiropas pamatvērtības, tajā skaitā brīvu pārvietošanos. Šīs pamatvērtības kontekstā tiek pieminēts tūrisms – visvairāk skartā un vissmagāk cietusī nozare ne tikai Eiropā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan kopējos tūrisma nozares zaudējumus vēl nav iespējams aplēst un to nevarēs izdarīt līdz pat brīdim, kad nozare sāks strādāt, katru dienu lasāmi un dzirdami paziņojumi par zaudējumiem, kuri visbiežāk ir mērāmi miljardos, stāsta Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors, SIA Balticvision Riga izpilddirektors Ēriks Lingebērziņš.

Krīze iezīmējusi nozares specifiku

Visvairāk cietušās nozares statuss tūrisma nozarei ir devis negaidītu publicitāti un šķietami vienkāršā nodarbe, kā izrādās, prasa sarežģītus un visnotaļ dārgus risinājumus.

Lai gan tūrisms veido vidēji ap 4-5% no valstu IKP, dažādas starptautiskās organizācijas vienmēr ir bijušas spiestas aicināt valdības neignorēt tūrisma nozares vajadzības, apelējot gan pie tās pienesuma ekonomikā, gan nodarbinātības.

Tagad izrādās, ka tikai nonākot visdziļākās krīzes apstākļos, nozare ir pamanīta un risinājumi tās restartēšanai ir sarežģīti. Krīzes laikā ir skaidri redzama tūrisma nozares specifika, kas nosaka nepieciešamību rast īpašus risinājumus.

Līdzšinējā Latvijas eksporta stratēģija ir diezgan formalizēti identificējusi tūrismu kā vienu no eksportējošajām nozarēm un brīžam ir šķitis, ka 1 miljarda EUR eksporta apjoms nācis kā pozitīvs pārsteigums.

Šī “pārsteiguma” sekas izjūt daļa no vairāk nekā 45 000 nozarē strādājošajiem un pēdējo nedēļu laikā ir gājis visādi, lai tūrisma nozari ietvertu dažāda veida valsts atbalsta mehānismos. Ne vienmēr tas ir izdevies pilnībā.

Jaunais ierastais standarts

Lai gan joprojām līdz galam nevienam nav skaidrs, kā tieši notiks tūrisma nozares atjaunošana un ceļotāju plūsmu atsākšanās, ir skaidrs, ka tas notiks.

Par to liecina gan tūrisma nozares uzņēmumu gatavība sākt piedāvāt savus pakalpojumus, gan pašu ceļotāju – tūrisma produktu patērētāju – vēlēšanās ceļot.

Cilvēki atzīst, ka turpinās ceļot arī pēc pandēmijas beigām un ilgtermiņā nav gatavi atteikties no ceļošanas kā būtiska brīvā laika pavadīšanas veida.

Tomēr šobrīd daudz svarīgāk ir saprast noteikumus, ar kuriem būs jārēķinās gan ceļotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – tūrisma nozares uzņēmējiem.

Tūrisma nozarē arvien biežāk izskan aicinājums to iesaistīt diskusijās par jaunajiem drošības standartiem ar kuriem, iespējams, pavisam drīz jau būsim saraduši, līdzīgi, kā tas ir bijis jau agrāk, rodoties dažāda veida drošības pasākumiem pēc terora aktiem vai dabas katastrofām.

Tūrisms mainīsies, par to neviens nešaubās, bet tūrisma nozare aicina īstenot tādas pārmaiņas, kas ir vērstas ne tikai uz pēc pandēmijas laika paradumu maiņu, bet arī uz vairākiem aktuāliem jautājumiem, kuri bija dienaskārtībā vēl pagājušā gada beigās un šī gada sākumā – tūristu plūsmas regulēšana, drošības standarti, tūrisma nozares digitalizācija un paradumu maiņa.

Tūrisma nozare ir gatava mainīties un iet līdzi laikam. Lai tas notiktu, tai jābūt iesaistītai lēmumu pieņemšanā, kas skar mūsu visu uzvedības jauno standartu. Šis laiks ir iespēja arī Latvijas tūrisma nozarei labot iepriekš pieļautās kļūdas, kas nav ļāvušas sasniegt definētos mērķus atsevišķās pozīcijās.

Šī ir lieliska iespēja par nozari atbildīgajiem demonstrēt prasmi un gatavību pilnveidoties un izveidot tādus nozares tālākās attīstības pamatus, kas jau vistuvākajā laikā sniegs rezultātus, pildot valsts budžetu un eksportējot tūrisma pakalpojumus.

Nozares mājas darbi

Dienā, kad tūrisma nozare būs tikusi skaidrībā ar to, kādas tas ir jaunais drošības standarts pakalpojumu sniegšanai, jābūt gatavam rīcības plānam tālākajām darbībām.

Arī šī var būt liela iespēja Latvijai, kā starptautiskā tūrisma galamērķim, piedāvāt risinājumus, kas ir vērsti nākotnes tūristam.

2023. gadā, kad visdrīzāk varēsim runāt par atgriešanos pie pirmskrīzes rādītājiem, starp ceļotājiem būs arī tie, kas dzimuši no 2000. gada.

Vai būsim gatavi nodrošināt, piemēram, bezkontakta reģistrēšanos naktsmītnē un audio gida vadītu ekskursiju iecienītajā muzejā? Vai mūsu digitālais briedums būs pietiekams, lai Latvijas pilsētu ielas būtu gatavas un piemērotas automatizētiem transportlīdzekļiem?

Vai varēsim pasūtīt savu iecienītāko ēdienu restorāna, izmantojot mobilās ierīces un par to samaksāt, izmantojot aplikācijas, kuras būs radījuši tie, kas šobrīd studē programmēšanu?

Ir saprotams, ka daudzi nozares šī brīža spēlētāji gaida mirkli, kad varēs apkalpot tūristu grupas, kā tas ir bijis agrāk, bet, vai varam būt gatavi tam, ka tirgus segmentācija, ņemot vērā ģeogrāfisko piederību, būs pagātne un klientus nāksies grupēt pēc to digitālā brieduma vai risku tolerances?

SAISTĪTIE RAKSTI

Venēcija, kura ir bijusi viena no vispieprasītākajiem galamērķiem pirms krīzes, jau ir definējosi savu stratēģiju jaunajam galamērķa tēlam, to nosaucot par inteliģento galamērķi. Kamēr vēl top skaidrs rīcības plāns, ziņa ir diezgan nepārprotama – ir paradumi, lietas un tūrisma produkti, kurus jau šobrīd varam saukt par pagātnes produktiem.

Lai gan ir daudz nezināmā, joprojām labā ziņa ir cilvēku gatavība ceļot, pat, ja tas maksās vairāk, samazinoties aviokompāniju vai viesnīcu daudzumam un maksimāli pieļaujamajam apmeklētāju skaitam, ja nāksies daudz rūpīgāk plānot savu nākamo galamērķi un aktivitātes tajā, paredzot galamērķu definētos ierobežojumus ceļošanai, tomēr tūrisms turpinās pastāvēt un sagaidāms, ka arī nākotnē tas būs starp augošajām nozarēm.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Arestovičs uzdot četrus jautājumus Krievijas liberālei, kas pēdējās dienās gāna Latviju 2
“Visvairāk būs jāmaksā privātmāju īpašniekiem ar trīs fāžu elektrību!” Vitenbergs komentē “Sadales tīkla” tarifus 95
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists 53
Svētdien Latviju šķērsos jauna nokrišņu zona, kas būtiski ietekmēs laikapstākļus arī nākamnedēļ
Dzedulis: Pārsteigumi VID ģenerāldirektores lietā
Lasīt citas ziņas
Kariņš: Valdības veidošanas process ir “finiša taisnē”
Ukrainas žurnālisti atbalsta NEPLP lēmumu “Doždj” lietā 12
No pirmdienas Latvijā spēkā būs oranžā līmeņa brīdinājums par sevišķi bīstamiem laikapstākļiem
VIDEO. Īsāks vasaras brīvlaiks, atteikšanās no krievu valodas – kādas pārmaiņas gaida skolniekus un kad tās tiks ieviestas? 5
Ukrainas žurnālisti atbalsta NEPLP lēmumu “Doždj” lietā 12
16:43
Kariņš: Valdības veidošanas process ir “finiša taisnē”
16:40
Viņam pieder šī brīža karstākais hits! “Positivus” izziņo galveno festivāla mākslinieku
16:27
FOTO. Prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālais seriāls nokaitina Lielbritānijas politiķus – rosina abiem atņemt karaliskos titulus
Viņam pieder šī brīža karstākais hits! “Positivus” izziņo galveno festivāla mākslinieku
Kāpēc bijusī veselības ministre Čakša piekrita izaicinājumam kļūt par izglītības un zinātnes ministri?
FOTO. Kura Latvijas pilsēta gaidot Ziemassvētkus, ir viskrāšņākā? 7
Izskata iespēju atņem tiesības par atļautā ātruma pārsniegšanu virs 30 kilometriem stundā 3
Aizsardzības ministrs komentē zādzības armijas noliktavās: “Ir divas taciņas ejamas” 81
Rēvalds: Ja skatās “Doždj” saturu, tad var arī “Medūzai” iziet cauri un pavērtēt
“Visvairāk būs jāmaksā privātmāju īpašniekiem ar trīs fāžu elektrību!” Vitenbergs komentē “Sadales tīkla” tarifus 95
VIDEO. Arestovičs uzdot četrus jautājumus Krievijas liberālei, kas pēdējās dienās gāna Latviju 2
“Roņa peldēm man laika nav, bet šo var mājās dudināt”: šovmeņa Renāra Zeltiņa padomi – kā “uzfrišināt” sevi
Kiršblats: Prezidentam nav vispār ne mazāko variantu tikt pārvēlētam; notiek muļļāšanās 13
VIDEO. Maskavas tirdzniecības centrā izcēlies milzu ugunsgrēks; dzirdami sprādzieni 12
Svētdien Latviju šķērsos jauna nokrišņu zona, kas būtiski ietekmēs laikapstākļus arī nākamnedēļ
Lai ķiploku grauzdiņi izdotos ideāli – kādi knifiņi jāzina?
Kremlis neatsakās no kodolšantāžas
VID atgādina, ka visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības ir jādeklarē
VIDEO. “Kāda starpība, ja tu kādam nepatīc?”: Katrīne Sauliete atklāj, kādām mākslīgā skaistuma pārvērtībām ļautos, lai saglabātu jaunību
Digitālais eiro – nākotnes realitāte? Kas notiks ar “parasto” naudu?
Latvijā pastāvīgi uzturēsies ASV artilērijas un aviācijas vienības 11
Atomenerģija – apspriesta, bet nesaprasta. Vai nepieciešama?
Kur pazuduši acu pilieni un citas zāles?
Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi turpina biznesu Latvijā 40
VIDEO. “Man jāatzīst, ka tā ir bijusi nemitīga cīņa…”: talantīgajai dziedātājai Selīnai Dionai konstatēta neārstējama slimība
Juris Lorencs: “Doždj” mēs ielaidām paši – sava naivuma, nezināšanas un muļķības pēc