FOTO, VIDEO. Līst kā pa Jāņiem! Applūduši ceļi, no krastiem izgājušas upes, tomēr trakākais vēl tikai priekšā 0
Nokrišņu dēļ visstraujāk ūdenslīmenis paaugstinājies Gaujas, Daugavas, Lielupes upju baseinos, kā arī atsevišķās Kurzemes upēs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Tikmēr sociālajos tīklos cilvēki aktīvi dalās ar fotogrāfijām un video, kuros redzamas lietavu atstātās sekas dažādās Latvijas vietās.
Lietavu izraisītā paaugstinātā ūdens līmeņa, straumes un sanesumu dēļ ir pārrauts pontonu tilts pār Ogres upi.
Tikmēr LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis savos sociālajos tīklos dalījies ar video, kurā redzams, kā applūduši lauki un ceļš Dobeles novadā. Tāpat viņš piebilst, ka lietavu dēļ no krastiem izgājušas daudzas upes, publicējot kadrus no Abavas, netālu no Kandavas.
Iedzīvotāji publicējuši arī video un foto, kuros redzams, ka lietavas skārušas arī Bausku, Dobeles novadu un citus reģionus.
Arī šonedēļ gaidāmi nokrišņi, tostarp stipri. Augsne jau vietām ir kļuvusi pārmitra, daudzviet zemākās vietās uzkrājas ūdens. Upju notece turpinās palielināties, nozīmīgāks noteces palielinājums gaidāms centrālās un austrumu daļas upēs, kur šonedēļ prognozēti stiprākie nokrišņi.
Ūdenslīmeņu maksimumi gaidāmi no 21.maija līdz 26.maijam, bet Daugavā – tikai maija beigās. Agrāk maksimumi iestāsies mazajās upēs un upju augšteces posmos, bet upju vidusteces un lejteču posmos, kā arī lielajās upēs ūdenslīmeņa kāpums būs ilgstošāks.
Turpinoties ūdenslīmeņa kāpumam, pastāv iespēja, ka palienes un zemākās vietas upju krastos applūdīs.
Kopš pagājušās nedēļas ilgstošie un intensīvie nokrišņi veicinājuši ūdenslīmeņa paaugstināšanos ūdenstilpēs, arī upju baseinu augštecēs ārpus Latvijas teritorijas. Pagājušajās brīvdienās ūdenslīmeņa kāpums vietām jau bija pat ļoti straujš, tas turpinās arī šodien, vietām ūdenslīmeņa celšanās ir ar intensitāti līdz pat deviņiem centimetriem (cm) stundā. Straujākā ūdenslīmeņa paaugstināšanās kopš 13.maija novērota Vidzemes upēs Gaujas un Daugavas upju baseinos, kā arī Lielupes baseina upēs un atsevišķās Kurzemes upēs.
Pagājušajā diennaktī ūdenslīmenis Daugavā paaugstinājās par 2…17 cm. Daugavas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par 10…87 cm diennaktī, straujāk ūdenslīmenis paaugstinājās Ošā pie Kūleniekiem – par 55 cm, Aiviekstē pie Lubānas – par 48 cm, Ogres upes posmā Meņģele-Lielpēči – par 48…87 cm diennaktī. Kopš maija vidus Lielajā Juglā pie Zaķiem, Mazajā Juglā pie Stariņiem, Ogres upē, Aiviekstē un Ošā pie Kūleniekiem ūdenslīmenis paaugstinājās par 70…184 cm.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdenslīmenis paaugstinājās par 3…15 cm diennaktī. Kopš maija vidus ūdenslīmenis Rītupē pie Lozdovas paaugstinājās par 64 cm.
Gaujas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par 6…39 cm diennaktī, bet jau atsevišķos upju posmos sāka svārstīties vai pazemināties. Kopš maija vidus Gaujā ūdenslīmenis paaugstinājās par 23…60 cm, bet Tirzā pie Lejasciema – par 110 cm. Salacas baseinu upēs ūdenslīmenis aizvadītajā diennaktī lielākoties svārstījās vai pazeminājās, atsevišķos upju posmos turpināja paaugstināties.
Lielupes baseina upēs ūdenslīmenis paaugstinājās par 9…103 cm diennaktī, straujāk ūdenslīmenis paaugstinājās Misā pie Lielveisiem – par 78 cm, Viesītē pie Sudrabkalniem – par 49 cm un Bērzē pie Baložiem – par 103 cm diennaktī. Kopš maija vidus ūdenslīmenis Misā pie Lielveisiem un Bērzē pie Baložiem paaugstinājās par 166…194 cm.
Kurzemes upēs ūdenslīmenis paaugstinājās par 10…115 cm diennaktī, straujāk ūdenslīmenis paaugstinājās Ciecerē pie Pakuļu HES – par 115 cm un Imulā pie Pilskalniem – par 79 cm diennaktī. Kopš maija vidus ūdenslīmenis Ciecerē pie Pakuļu, Imulā pie Pilskalniem un Abavā pie Rendas paaugstinājās par 141…185 cm.
Jelgavā pēc lietus darba pilnas rokas
Jelgavā pēc aizvadītās nedēļās intensīvā lietus veic iesēdumu piebēršanu uz grants seguma ielām un gūliju skalošanu no sanešiem, aģentūra LETA uzzināja pašvaldības iestādē “Pilsētsaimniecība”.
Pēdējo dienu biežo un ilgstošo nokrišņu rezultātā grants seguma ielas ir pārmitrinājušās un zaudējušas nestspēju. “Pilsētsaimniecibā” norāda, ka šādos apstākļos veidojas izskalojumi, bedres un tiek būtiski apgrūtināta satiksme.
Vienlaikus ielu uzturēšanas smagās tehnikas izmantošana pārmitrinātos apstākļos ceļa segumu bojā vēl vairāk, padarot kopšanas darbus neefektīvus. Tāpēc pašreiz iespējama tikai avārijas bedru un iesēdumu piebēršana, ko arī iestāde organizē.
Pilnvērtīga seguma atjaunošana – planēšana un greiderēšana -, būs iespējama, stabilizējoties laikapstākļiem, tikai pēc tam, kad grants ceļi būs apžuvuši un atguvuši nestspēju.
Vienlaikus tiek veikta arī lietusūdens kanalizācijas sistēmas apsekošana – apsekoti grāvji, vaļējā un segtā kanalizācija, kā arī monitorēta lietus ūdens sūknētavu darbība. Vairākās vietās pilsētā tiek veikta gūliju un aku skalošana no smilts sanešiem.
