Gada laikā – 250 miljoni pudeļu. Mērķis – 90% nodota depozīta – vēl nav sasniegts 18
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Depozīta sistēmas ieviešanas rezultātā daba ir kļuvusi tīrāka, taču joprojām ne visi tirgotāji pieņem depozīta taru. Šo sistēmu uzraugošais Valsts vides dienests (VVD) jau sodījis 12 uzņēmējus par likuma neievērošanu.
Depozīta sistēma tika ieviesta pirms gada un sākotnēji darbojās pusgada pārejas periods, tādēļ var teikt, ka pilnvērtīgi sistēma darbojas vien pusgadu. Sistēmas ieviesējs SIA “Depozīta iepakojuma operators” lepojas, ka aizvien vairāk izlietotā iepakojuma tiek atgriezts sistēmā – gada pēdējos mēnešos šis rādītājs jau pārsniedzis 80% ik mēnesi. Tiesa gan, ir vairākas problēmas: deklarētais mērķis sasniegt 90% dzērienu iepakojuma depozītu automātos vēl sasniegts nav, kā arī joprojām pastāv taras pieņemšanas problēmas mazajos lauku veikalos.
Pēc Jāņiem
Atskaitoties par depozīta iepakojuma sistēmas darbību pirmā gada laikā, SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis trešdien uzsvēra, ka šajā laikā depozīta sistēmā nodoti vairāk nekā 250 miljoni tukšo depozīta iepakojumu. Rīgā un Pierīgā nodota vairāk nekā puse iepakojumu, bet zemākais nodošanas rādītājs fiksēts Zemgalē un Latgalē – attiecīgi 8,8 un 8,7%. Kā iemeslu, iespējams, var minēt to, ka dzērienu patēriņš šajos novados ir mazāks. Aktīvākie depozīta sistēmas lietotāji ir iedzīvotāji astoņās lielākajās valsts pilsētās, bet kūtrākie – vecāka gadagājuma iedzīvotāji un cilvēki ar zemākiem ienākumiem, kas sistēmas operatoram ir pārsteigums. Depozīta sistēmu galvenokārt izmanto cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem un ģimenes ar bērniem. Taču 24% cilvēku esot gatavi mainīt paradumus un apmeklēt veikalus, kur tiek nodrošināta depozīta iepakojuma pieņemšana.
Lielākā taras nodošanas aktivitāte esot vērojama pēc Jāņiem, kad ik dienas nodoti 1,49 miljoni iepakojuma, bet vasaras beigās – pat 1,66 miljoni. Audzis arī vienā reizē nodotā iepakojuma daudzums – sākotnēji tie bija 3–5, bet tagad jau pārsniedz 20 un sastrēgumstundas vērojamas darba dienu vakaros un brīvdienās. Analizējot konkrētu produktu grupu atgriešanas rādītājus, var secināt, ka vislabāk tiek atgriezts alus iepakojums (67%) un ūdens pudeles (66%), savukārt bezalkoholiskā vīna pudeles (23%) depozīta sistēmā atgrieztas vismazāk. Nav izpildītas plānotā PET jeb plastmasas iepakojuma normas 70% apmērā, kas, visticamāk, saistīts ar garo pārejas periodu, bet ar uzviju izpildītas stikla un metāla iepakojuma savākšanas normas. Tāpat izdevies pārsniegt izlietoto iepakojumu pārstrādes rādītājus. Starp citu, savākto PET un citu iepakojumu pārstrādā “Pet Baltija”, bet alumīnija iepakojumu – Vācijā.
Piemēro sodus
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka depozīta sistēmu izdevies ieviest veiksmīgi, neskatoties uz izaicinājumiem. Sākumā konstatēti septiņi gadījumi, kad iedzīvotāji mēģinājuši viltot depozītzīmes, bet tagad šādu problēmu vairs neesot. Viņa vērš uzmanību, ka sistēmas ieviešanas sākumposmā vislielākā pretestība novērota no tirgotājiem. “Ir jāpārvar darbinieku nepatika pret jaunajiem pienākumiem un īpašnieku nevēlēšanās iesaistīties šajā ilgtspējas principu nodrošināšanā,” tā VVD ģenerāldirektore. Šobrīd veikali kopumā veiksmīgi tikuši galā ar izaicinājumiem, tomēr ir atsevišķi uzņēmēji, kas ignorē likumdošanas prasību pieņemt izlietoto iepakojumu. To vidū, piemēram, ir veikalu tīkls “Beta” un daži citi. Sākumā ticis ievērots “iecietības režīms”, bet vēlāk jau sperti nopietnāki soļi. VVD līdz šim pieņēmis lēmumus par vairāk nekā 20 tūkstošu eiro soda naudas piemērošanu tiem uzņēmumiem, kuri neslēdz līgumus par dalību depozīta sistēmā. Šobrīd tie ir 12 uzņēmumi ar 47 veikaliem, kuros netiek nodrošināta likuma izpilde, proti, veikalu apmeklētājiem ir liegta iespēja atgriezt izlietoto depozīta iepakojumu. Salīdzinājumam – pērn tās bija 144 tirdzniecības vietas – situācija uzlabojas.
Laukos nav viss kārtībā
Sākotnēji bija plānotas 1428 depozīttaras pieņemšanas vietas valstī, no tām pašlaik darbojas 1400. Lielākā daļa ir automatizētas, bet 400 manuālas – tās galvenokārt atrodas lauku teritorijā. Tieši reģionālo veikalu īpašnieki jau norādījuši uz vairākām problēmām, ar ko nākas saskarties šīs sistēmas darbības laikā, – sarežģīti ievērot higiēnas prasības, nav piemērotu uzglabāšanas telpu, darbinieku papildu noslodze. VVD direktore zina teikt, ka mazo lauku veikalu īpašnieki dažkārt pat neesot informējuši, ka pieņem depozīta taru, tāpēc vietās, kur tas notiek, publiski jāizvieto informācija.
VVD un “Depozīta iepakojuma operatora” veiktā aptauja liecina – lielākā daļa iedzīvotāju, pārvietojoties kājām, var sasniegt depozītpunktu. Tiesa, 14% iedzīvotāju dzīvo tālāk par diviem kilometriem no depozītpunkta, 6% – piecu kilometru attālumā, bet 1% – tālāk par 10 km. Vairumā gadījumu tas neradot lielas problēmas iedzīvotājiem, bet iespēja uzlabot šo kārtību vēl pastāv, īpaši Rīgā. Tieši galvaspilsēta un Pierīga gan ir tā teritorija, kur fiksēts lielākais nodoto iepakojumu apjoms – te iedzīvotāji nodevuši vairāk nekā pusi jeb 54,1% no visiem sistēmā atgrieztajiem depozīta iepakojumiem. Šī gada mērķis – sasniegt 88% atgrieztā depozīta iepakojuma. Komentējot jau sasniegtos rezultātus, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pārstāvji norāda: 80% atgriešana no tirgū laistā depozīta iepakojuma ir daudz vai maz – tas esot atkarīgs, ar ko salīdzina rezultātus. Ja salīdzina ar valstīm, kurās šī sistēma darbojas jau gadiem, tas ir salīdzinoši maz, jo, piemēram, Lietuvā depozīta punktos tiek atgriezti vairāk nekā 90% depozīta iepakojuma. Savukārt, ja ņem vērā, ka Latvijā kopumā ir vāji attīstīta atkritumu šķirošanas kultūra, tas esot daudz. Ekspertu vērtējumā finansiālais aspekts esot daudz nozīmīgāks faktors iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumu veicināšanā nekā tā dēvētais zaļais dzīvesveids.
Lai gan nevar noliegt, ka depozīta sistēma būtiski veicina atkritumu šķirošanas kultūras attīstību, tā nepalīdz risināt galveno ar atkritumu apriti saistīto jautājumu – atkritumu apjoma pieaugumu. “Depozīta sistēma ir nozīmīga aprites ekonomikas sastāvdaļa, jo primāro resursu ieguves apjomi pasaulē pēdējo 50 gadu laikā ir pieauguši trīs reizes un ir sagaidāms, ka tie turpinās augt. Arī atkritumu īpatsvars turpina augt. Lai izvairītos no šiem riskiem, šobrīd ir ļoti svarīgi fokusēties uz atbildīgu un gudru patēriņu,” uzsver Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis. Tas nozīmē – atbildība pret vidi sākas nevis brīdī, kad mēs uzsākam atkritumu šķirošanu, bet gan brīdī, kad tiek pieņemts lēmums pirkt vai nepirkt to vai citu produktu.
