Veimāras universitātes ēka – “Bauhaus” kustības spilgts piemērs. Celta starp 1904. un 1911. gadu, 1996. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Veimāras universitātes ēka – “Bauhaus” kustības spilgts piemērs. Celta starp 1904. un 1911. gadu, 1996. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Foto: WIKIPEDIA

Eiropas “Bauhaus”: sākas jauna būvniecības kustība 1

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Lasīt citas ziņas

 

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Čikāga, Telaviva, Askona, Desava. Pauls Klē, Kandinskis, Annī Albersa, Lāslo Moholi-Naģi, Ivao Jamavaki. “Valstiskais Bauhaus” (“Das Staatliche Bauhaus”), ko 1919. gadā Veimārā kopā ar draugiem nodibināja Valters Gropiuss, ātri kļuva par starptautisku kustību arhitektūras, mākslas un dizaina jomā. Tā jau vairāk nekā gadsimtu ir ietekmējusi radošo domāšanu, mēbeļu dizainu, kā arī pilsētu veidolu visā pasaulē.

Kombinējot mākslu ar praktiskumu, lieliskais “Bauhaus” avangards burtiski palīdzēja veidot sociālo un ekonomisko pāreju uz industriālo sabiedrību un 20. gadsimtu.

Simt gadus vēlāk mēs saskaramies ar jauniem globāliem izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, piesārņojumu, digitalizāciju un demogrāfisko sprādzienu, kā dēļ līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits saskaņā ar prognozēm pieaugs līdz pat 10 miljardiem cilvēku. Šī attīstība iet roku rokā ar šķietami neierobežotu ekonomikas izaugsmi uz mūsu labklājības, planētas un ierobežoto dabas resursu rēķina.

Ēkas un infrastruktūra rada vismaz 40% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Modernu konstrukciju pamatā galvenokārt ir cements un tērauds, kuru ražošanai ir vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums un kuri ķīmisku reakciju rezultātā pat tiešā veidā atmosfērā izdala CO2.

Visas pazīmes liecina par vienu un to pašu – vajadzīga pārvērtēšana un pārplānošana. Šajā jomā Eiropa spēj rādīt piemēru, un tai tas ir jādara. Tādēļ Eiropas Zaļais kurss ir mūsu prioritāte.

Tas paver daudz jaunu iespēju un ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Galvenais mērķis ir panākt, lai 2050. gadā Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to izdarītu, ar emisiju samazināšanu vien nepietiks. Mums ir vajadzīgs ekonomikas modelis, kas ar tādas aprites ekonomikas palīdzību, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, planētai atdod atpakaļ to, ko esam no tās paņēmuši.

Taču es vēlos, lai Eiropas Zaļais kurss būtu kas vairāk nekā vienīgi vides vai ekonomikas projekts. Eiropas Zaļajam kursam jābūt arī – un it īpaši – jaunam Eiropas kultūras projektam. Katra kustība izskatās atšķirīgi un rada savu īpašu iespaidu. Šīm sistēmiskajām pārmaiņām ir vajadzīga sava estētika – tāda, kurā apvienojas dizains un ilgtspēja.

Tādēļ mēs veidosim jaunu Eiropas “Bauhaus” kustību, proti, kopīgu dizaina un radošuma telpu, kurā roku rokā strādā arhitekti, mākslinieki, studenti, zinātnieki, inženieri un dizaineri, lai šo redzējumu padarītu par realitāti. Jaunais Eiropas “Bauhaus” būs dzinējspēks tam, lai atraktīvā, inovatīvā un uz cilvēkiem orientētā veidā ieviestu dzīvē Eiropas Zaļo kursu. Tā būs kustība, kuras pamatā būs ilgtspēja, pieejamība un estētika. Tās mērķis būs tuvināt Eiropas Zaļo kursu cilvēkiem un padarīt pārstrādi, atjaunojamos energoresursus un bioloģisko daudzveidību par pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu.

Cilvēkiem būtu jāspēj izjust, redzēt un apzināties Eiropas Zaļo kursu. To sa­sniegt var palīdzēt būvniecības nozare, kura izmanto tādus dabīgus materiālus kā koksne vai bambuss, vai arhitektūra, kura izmanto gandrīz dabīgas formas un būvniecības principus, jau pašā sākumā ņem vērā ekosistēmas un ļauj sa­sniegt un plānot ilgtspēju un atkalizmantojamību.

Jaunajai Eiropas “Bauhaus” kustībai arī jāizmanto priekšrocības, ko sniedz vēl viena mūsu gadsimta revolucionārā megatendence. Digitalizācija arvien vairāk maina mūsu domāšanas un rīcības veidu.

Ēkas, apdzīvotas vietas un pilsētas nākotnē darbosies labāk, pateicoties to “digitālajiem dvīņiem”. Datorsimulācijas ļaus uzlabot lēmumus par dizainu, ņemot vērā resursu efektivitāti, atkalizmantojamību vai ietekmi uz vidi un vietējo klimatu. Mērķis ir panākt, lai pilsētas kļūtu klimatneitrālas un dzīvei labvēlīgākas.

Ir paredzēts, ka, tāpat kā vēsturiskā “Bauhaus” kustība, kura no Veimāras izplatījās visā pasaulē, jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība būs vairāk nekā tikai arhitektūras skola, kas izmanto jaunas tehnoloģijas un paņēmienus. “Bauhaus” revolucionārie panākumi nebūtu iedomājami bez tilta, kas to savienoja ar mākslas un kultūras pasauli, kā arī ar tā laika sociālajiem izaicinājumiem. Vēsturiskais “Bauhaus” pierādīja, ka rūpniecība un labs dizains var uzlabot ikdienas dzīvi miljoniem cilvēku.

Jaunajai Eiropas “Bauhaus” kustībai jāizraisa līdzīga dinamika. Tai jāparāda, ka nepieciešamais var vienlaikus būt skaists, ka stils un ilgtspēja iet roku rokā.

Mums jāatvadās no jau ierastiem modeļiem un jāmaina mūsu perspektīva. Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība radīs tam iespējas.

 

Vobanas dzīvojamais kvartāls (Freiburgā, Vācijā) pilnībā atbilst jaunā “Bauhaus” nosacījumiem: krāsainas mājas trīs četru stāvu augstumā, uzbūvētas cieši, bet lai iespīdētu saule. Brīvs no automašīnām.
Foto: Ivars Bušmanis

Nākamajos divos gados dažādās Eiropas Savienības valstīs tiks izveidoti sākotnējie pieci Eiropas “Bauhaus” projekti. Visu šo projektu mērķis būs gādāt par ilgtspēju, taču tie būs atšķirīgi orientēti. To uzmanības centrā var būt gan dabīgi celtniecības materiāli un energoefektivitāte, gan demogrāfija un uz nākotni orientēta mobilitāte, gan resursu izmantošanas ziņā efektīva digitālā inovācija; šie projekti vienmēr tiks izstrādāti ciešā saiknē ar kultūru un mākslu.

Minētie projekti – kā radošas, eksperimentālas laboratorijas un attiecīgo Ei ropas nozaru kontaktpunkti – būs sākums Eiropas un pasaules mēroga tīklam, kas maksimāli pavairos ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ietekmi, kāda varētu būt atsevišķiem “Bauhaus” projektiem.

Es vēlētos, lai jaunais Eiropas “Bauhaus” aizsāktu radošu un starpdisciplināru kustību, kuras ietvaros tiktu attīstīti gan estētiskie, gan funkcionālie standarti – saskaņā ar jaunākajām tehnoloģijām, vidi un klimatu.

SAISTĪTIE RAKSTI
Ja mums izdosies apvienot ilgtspēju ar labu dizainu, tad Eiropas Zaļais kurss tiks spēcināts – pat ārpus mūsu robežām.

Tam jāveicina diskusijas par jaunām būvniecības metodēm un dizaina formām. Tam jāeksperimentē un jāsniedz praktiskas atbildes uz sociālo jautājumu, proti – kāda var izskatīties moderna eiropiešu dzīve harmonijā ar dabu. Tas palīdzēs padarīt 21. gadsimtu skaistāku un cilvēcīgāku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
“Potenciāli šeit kaut kas noteikti briest…” Rajevs par jaunumiem Ukrainā
Lasīt citas ziņas
Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā pieaudzis līdz 26,6%
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
No kā būs atkarīgas Uzvaras pieminekļa demontāžas izmaksas?
Fotogrāfiju izstāde par Ukrainas kara ikdienu pārvietota uz laukumu pretī Krievijas vēstniecībai
Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā pieaudzis līdz 26,6%
10:52
Auto Tirgus – jauns spēlētājs mazlietotu auto tirdzniecībā
10:25
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
10:17
Ukrainas spēki Harkivas apgabalā sasnieguši valsts robežu
Rīgas dome sper nākamo soli un uzdod Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai
Kārlis Streips: Attiecībā uz Somijas lēmumu par iestāšanos NATO man prātā stāv vārds Schadenfreude – priecāties par cita cilvēka nelaimi
Vai tā būtu pretvalstiska rīcība? Kariņš lemšanā par Golubevu iesaistīs koalīciju
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
Saļodzījies ministres krēsls, Ziedojumu straume, Vējainākā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nedēļas notikumu apskats
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
Vai karadarbības vietās atrodas cietumi, un kas notiek ar cietumniekiem šobrīd?
Ungārijas jaunā prezidente nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu
Sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam