Veimāras universitātes ēka – “Bauhaus” kustības spilgts piemērs. Celta starp 1904. un 1911. gadu, 1996. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Veimāras universitātes ēka – “Bauhaus” kustības spilgts piemērs. Celta starp 1904. un 1911. gadu, 1996. gadā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Foto: WIKIPEDIA

Eiropas “Bauhaus”: sākas jauna būvniecības kustība 1

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

 

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 6
17 stundas

Čikāga, Telaviva, Askona, Desava. Pauls Klē, Kandinskis, Annī Albersa, Lāslo Moholi-Naģi, Ivao Jamavaki. “Valstiskais Bauhaus” (“Das Staatliche Bauhaus”), ko 1919. gadā Veimārā kopā ar draugiem nodibināja Valters Gropiuss, ātri kļuva par starptautisku kustību arhitektūras, mākslas un dizaina jomā. Tā jau vairāk nekā gadsimtu ir ietekmējusi radošo domāšanu, mēbeļu dizainu, kā arī pilsētu veidolu visā pasaulē.

Kombinējot mākslu ar praktiskumu, lieliskais “Bauhaus” avangards burtiski palīdzēja veidot sociālo un ekonomisko pāreju uz industriālo sabiedrību un 20. gadsimtu.

Simt gadus vēlāk mēs saskaramies ar jauniem globāliem izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, piesārņojumu, digitalizāciju un demogrāfisko sprādzienu, kā dēļ līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits saskaņā ar prognozēm pieaugs līdz pat 10 miljardiem cilvēku. Šī attīstība iet roku rokā ar šķietami neierobežotu ekonomikas izaugsmi uz mūsu labklājības, planētas un ierobežoto dabas resursu rēķina.

Ēkas un infrastruktūra rada vismaz 40% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Modernu konstrukciju pamatā galvenokārt ir cements un tērauds, kuru ražošanai ir vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums un kuri ķīmisku reakciju rezultātā pat tiešā veidā atmosfērā izdala CO2.

Visas pazīmes liecina par vienu un to pašu – vajadzīga pārvērtēšana un pārplānošana. Šajā jomā Eiropa spēj rādīt piemēru, un tai tas ir jādara. Tādēļ Eiropas Zaļais kurss ir mūsu prioritāte.

Tas paver daudz jaunu iespēju un ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Galvenais mērķis ir panākt, lai 2050. gadā Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to izdarītu, ar emisiju samazināšanu vien nepietiks. Mums ir vajadzīgs ekonomikas modelis, kas ar tādas aprites ekonomikas palīdzību, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, planētai atdod atpakaļ to, ko esam no tās paņēmuši.

Taču es vēlos, lai Eiropas Zaļais kurss būtu kas vairāk nekā vienīgi vides vai ekonomikas projekts. Eiropas Zaļajam kursam jābūt arī – un it īpaši – jaunam Eiropas kultūras projektam. Katra kustība izskatās atšķirīgi un rada savu īpašu iespaidu. Šīm sistēmiskajām pārmaiņām ir vajadzīga sava estētika – tāda, kurā apvienojas dizains un ilgtspēja.

Tādēļ mēs veidosim jaunu Eiropas “Bauhaus” kustību, proti, kopīgu dizaina un radošuma telpu, kurā roku rokā strādā arhitekti, mākslinieki, studenti, zinātnieki, inženieri un dizaineri, lai šo redzējumu padarītu par realitāti. Jaunais Eiropas “Bauhaus” būs dzinējspēks tam, lai atraktīvā, inovatīvā un uz cilvēkiem orientētā veidā ieviestu dzīvē Eiropas Zaļo kursu. Tā būs kustība, kuras pamatā būs ilgtspēja, pieejamība un estētika. Tās mērķis būs tuvināt Eiropas Zaļo kursu cilvēkiem un padarīt pārstrādi, atjaunojamos energoresursus un bioloģisko daudzveidību par pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu.

Cilvēkiem būtu jāspēj izjust, redzēt un apzināties Eiropas Zaļo kursu. To sa­sniegt var palīdzēt būvniecības nozare, kura izmanto tādus dabīgus materiālus kā koksne vai bambuss, vai arhitektūra, kura izmanto gandrīz dabīgas formas un būvniecības principus, jau pašā sākumā ņem vērā ekosistēmas un ļauj sa­sniegt un plānot ilgtspēju un atkalizmantojamību.

Jaunajai Eiropas “Bauhaus” kustībai arī jāizmanto priekšrocības, ko sniedz vēl viena mūsu gadsimta revolucionārā megatendence. Digitalizācija arvien vairāk maina mūsu domāšanas un rīcības veidu.

Ēkas, apdzīvotas vietas un pilsētas nākotnē darbosies labāk, pateicoties to “digitālajiem dvīņiem”. Datorsimulācijas ļaus uzlabot lēmumus par dizainu, ņemot vērā resursu efektivitāti, atkalizmantojamību vai ietekmi uz vidi un vietējo klimatu. Mērķis ir panākt, lai pilsētas kļūtu klimatneitrālas un dzīvei labvēlīgākas.

Ir paredzēts, ka, tāpat kā vēsturiskā “Bauhaus” kustība, kura no Veimāras izplatījās visā pasaulē, jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība būs vairāk nekā tikai arhitektūras skola, kas izmanto jaunas tehnoloģijas un paņēmienus. “Bauhaus” revolucionārie panākumi nebūtu iedomājami bez tilta, kas to savienoja ar mākslas un kultūras pasauli, kā arī ar tā laika sociālajiem izaicinājumiem. Vēsturiskais “Bauhaus” pierādīja, ka rūpniecība un labs dizains var uzlabot ikdienas dzīvi miljoniem cilvēku.

Jaunajai Eiropas “Bauhaus” kustībai jāizraisa līdzīga dinamika. Tai jāparāda, ka nepieciešamais var vienlaikus būt skaists, ka stils un ilgtspēja iet roku rokā.

Mums jāatvadās no jau ierastiem modeļiem un jāmaina mūsu perspektīva. Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība radīs tam iespējas.

 

Vobanas dzīvojamais kvartāls (Freiburgā, Vācijā) pilnībā atbilst jaunā “Bauhaus” nosacījumiem: krāsainas mājas trīs četru stāvu augstumā, uzbūvētas cieši, bet lai iespīdētu saule. Brīvs no automašīnām.
Foto: Ivars Bušmanis

Nākamajos divos gados dažādās Eiropas Savienības valstīs tiks izveidoti sākotnējie pieci Eiropas “Bauhaus” projekti. Visu šo projektu mērķis būs gādāt par ilgtspēju, taču tie būs atšķirīgi orientēti. To uzmanības centrā var būt gan dabīgi celtniecības materiāli un energoefektivitāte, gan demogrāfija un uz nākotni orientēta mobilitāte, gan resursu izmantošanas ziņā efektīva digitālā inovācija; šie projekti vienmēr tiks izstrādāti ciešā saiknē ar kultūru un mākslu.

Minētie projekti – kā radošas, eksperimentālas laboratorijas un attiecīgo Ei ropas nozaru kontaktpunkti – būs sākums Eiropas un pasaules mēroga tīklam, kas maksimāli pavairos ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ietekmi, kāda varētu būt atsevišķiem “Bauhaus” projektiem.

Es vēlētos, lai jaunais Eiropas “Bauhaus” aizsāktu radošu un starpdisciplināru kustību, kuras ietvaros tiktu attīstīti gan estētiskie, gan funkcionālie standarti – saskaņā ar jaunākajām tehnoloģijām, vidi un klimatu.

Saistītie raksti
Ja mums izdosies apvienot ilgtspēju ar labu dizainu, tad Eiropas Zaļais kurss tiks spēcināts – pat ārpus mūsu robežām.

Tam jāveicina diskusijas par jaunām būvniecības metodēm un dizaina formām. Tam jāeksperimentē un jāsniedz praktiskas atbildes uz sociālo jautājumu, proti – kāda var izskatīties moderna eiropiešu dzīve harmonijā ar dabu. Tas palīdzēs padarīt 21. gadsimtu skaistāku un cilvēcīgāku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 6
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 65
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: Lai iekļūtu iekšā, bija jāiesaista pretterorisma vienība “Omega”. Ko policija atklāja Rīgas centrā? 3
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Atkārtota inficēšanās ar Covid-19 tiek fiksēta reti, taču Latvijā divi cilvēki atkal saslimuši 1
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 sasniedzis arī vienīgo līdz šim Latvijā šīs slimības saudzēto novadu
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Parakstījušies jau vairāk nekā 10 000: Vecāki sašutuši par prasību bērniem skolās lietot sejas maskas 17
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 “nokauj” slēpošanu: Eiropa strīdas slēpošanas trašu dēļ 3
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 “nokauj” slēpošanu: Eiropa strīdas slēpošanas trašu dēļ 3
22:48
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO. No atrakciju parka Imantā nozog un piedzirda tītaru
22:16
LA
LA.LV
Ziņas
Atkārtota inficēšanās ar Covid-19 tiek fiksēta reti, taču Latvijā divi cilvēki atkal saslimuši 1
22:03
LE
LETA
Ziņas
Jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum, brīdina premjers 20
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Epidemiologs skaidro, kāpēc bija jāaizliedz brīvdienās tirgot alkoholu 13
12 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO. No atrakciju parka Imantā nozog un piedzirda tītaru
8 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Ilze Aizsilniece: Bažas raisa iecere noteikt kriminālatbildību par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu 9
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: Lai iekļūtu iekšā, bija jāiesaista pretterorisma vienība “Omega”. Ko policija atklāja Rīgas centrā? 3
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāms sals. Laika prognoze ceturtdienai 1
15 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Pieprasījums ir tik liels, ka ne vienmēr to var nodrošināt – pandēmijā vairāk pērk zivju konservu 2
10 stundas
AL
Agris Liepiņš
Ziņas
Agris Liepiņš: Viņķelei kā pirmais sniegs uz galvas uzkrita vēl nebijusi atklāsme! 5
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 6
17 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Ar vienu roku dod, ar otru – ņem. Otrais vilnis nokaus radošos cilvēkus līdz saknei? 13
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Hāgā lielveikalā noticis uzbrukums cilvēkiem; slēgta daļa pilsētas centra 4
13 stundas
AK
Armands Kalniņš
Ziņas
“Stilam ir nozīme”. Armanda Kalniņa recenzija par Jaunā Rīgas teātra seriālu “Aģentūra”
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jānis Vanks: Lēnie braucēji ir ārkārtīgi liela problēma uz mūsu ceļiem 51
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielākā daļa no viņiem bijuši kaili vai puskaili: “seksa ballītē” Briselē pieķerts arī Igaunijas diplomāts 4
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 65
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 28
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam 1
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
MP
Maija Pastare
Praktiski
Vai priekšnieks drīkst rakstīt “WhatsaApp” no agra rīta līdz vēlam vakaram: 5 jautājumi par attālināto darbu 3
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta” 11
19 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 10
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
20 stundas