Sakņu termodinamika un “higiēnas” jautājums 0
Dārzkopības speciālisti vērš uzmanību uz būtisku atšķirību – sakņu telpas mikroklimatu. Zinātniski pierādīts, ka tomātu saknes ir “oportūnistes” – ar spēju pielāgoties un maksimāli izmantot jebkuru izdevību, lai izdzīvotu un nostiprinātos.
Atklātā zemē tās veido plašu un dziļu tīklu, piekļūstot minerālvielām un mitrumam, ko podā dabīgi nodrošināt ir grūti. Turklāt podi ir pakļauti straujām temperatūras svārstībām. Eksperts brīdina, ka tumšas krāsas trauki saulē var sakarst virs 35 grādiem, kas burtiski “izvāra” smalkos sakņu matiņus, apstādinot barības vielu uzņemšanu.
Tomēr konteineriem ir kāds pluss, ko nevar ignorēt – higiēna. Daudzas tomātu slimības, piemēram, bīstamā fuzariālā novīte gadu desmitiem var saglabāties dārza augsnē. Audzējot podā, dārznieks izmanto sterilu substrātu, faktiski izslēdzot augsnes infekciju risku.
Kā norāda portālam eksperts, paaugstinātās dobes, kas ir vismaz 40 centimetrus dziļas, ir lielisks kompromiss – tās nodrošina pietiekamu tilpumu saknēm, bet ļauj dārzniekam pilnībā kontrolēt augsnes sastāvu un drenāžu.
