Varbūt iznāks skolotāju dinastija, cer jaunā skolotāja Renāte Mudure 1
“Reiz teicu, ka nekad neiešu strādāt uz skolu, bet tagad te esmu un zinu, ka te ir mana īstā vieta,” saka Ulbrokas vidusskolas 3. c klases audzinātāja Renāte Mudure. Viņa ir viena no uzvarētājām konkursā “Jaunais skolotājs”, ko rīko Latvijas Izglītības fonds, “Latvijas Avīze” un Izglītības un zinātnes ministrija.
Pabeidzot vidusskolu, Renātei bija grūti izvēlēties nākotnes profesiju: meitene svārstījās starp skolotājas un policistes amatu. “Taču bija jācenšas tikt studēt valsts apmaksātā budžeta grupā. Tādā mani uzņēma Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā,” stāsta Renāte. “Iespējams, nolēmu studēt pedagoģiju arī tāpēc, ka to studējusi mana māsa, kura tagad māca latviešu valodu Bauskas 2. vidusskolā, un tādēļ, ka mana mamma kādreiz strādājusi bērnudārzā. Varbūt sanāks skolotāju dinastija.”
Skolotāja ar prasībām
Studiju laikā Renāte gan sāka domāt, ka skolotājas darbs nebūs viņai piemērots. Tomēr, kad studiju biedrene uzaicināja nākt līdzi uz darba pārrunām Ulbrokas bērnudārzā “Pienenīte”, viņa piekrita un tika pieņemta darbā grupiņā, kurā bija mazuļi autiņbiksītēs. Renātei ātri bijis skaidrs, ka ar šāda vecuma bērneļiem gan viņai netīk strādāt.
Savukārt skolā Renāte vispirms bija praksē, un uzreiz pēc tās viņai tepat piedāvāja pastāvīgu darbu. Jau prakses laikā jaunā skolotāja saprata, ka “darbs skolā un tieši sākumskolā būs mans īstais izaicinājums”. “Te sastapu atsaucīgus kolēģus un emocijām bagātus bērnus. Tas mani uzrunāja, deva iedvesmu mēģināt darīt šo darbu,” teic Renāte.
Iespēja ik dienas redzēt bērnu patiesās emocijas ir viens no iemesliem, kāpēc viņai patīk strādāt skolā. “Patīk arī sajūta, ka esmu tas cilvēks, no kā bērni gūst zināšanas. Patīk redzēt, kā viņi aug, attīstās. Kad redzu bērnu sasniegumus, man ir gandarījums, jo zinu, ka arī es esmu daudz ieguldījusi, lai tie būtu,” turpina jaunā skolotāja. Viņa atzīst, ka bērni ir dažādi: viens visu stundu sēž mirdzošām, vērīgām acīm, un skolotāja jūt, ka skolēns “kā sūklis Bobs” pilnīgi uzsūc zināšanas, bet cits ir slinkāks, izklaidīgāks vai grūtāk savācams. Taču Renāte cenšas katram atrast pieeju, ieinteresēt un aizraut. Skolotāja neslēpj, ka ir stingra un prasīga, par ko savukārt ne vienmēr sajūsmā bērnu vecāki. Toties stundās ir disciplīna, bērni zina, ka savs laiks jautrībai un savs – nopietnam darbam. “Skolotājam jau pirmajās dienās jādara zināms prasību saraksts, un no tā nedrīkst atkāpties. Tad bērni sapratīs, ka prasības jāpilda,” ir pārliecināta Renāte.
Renātes audzināmajā klasē ir 24 bērni. It kā nav ļoti daudz, tomēr Renāte sūrojas: vismaz pagaidām viņai neizdodas sadalīt laiku tā, lai stundās vairāk uzmanības varētu veltīt talantīgāko bērnu spēju attīstīšanai. Prioritāte ir vairāk strādāt ar tiem skolēniem, kam ir mācību grūtības. “Taču esmu uzdevusi pati sev atrast vairāk laika arī talantīgākajiem bērniem,” apņēmības pilna ir jaunā skolotāja.
