Kad smaržo ceriņi, laiks mīlestības pirtij 1
Ceriņu laiks atgādina, ka daba ir Dieva redzamā, skaistākā daļa, bet Dievs ir Mīlestība. Gribas mīlēt un būt mīlētam. Lai šo sajūtu vēl dziļāk apzinātos un ielaistu sirdī, prātā un dvēselē, var kurināt rituālo mīlestības jeb ceriņu pirti.
Ceriņš, kas pirms gadiem divsimt pie mums atklīdis no Āzijas, Transilvānijas Alpiem, Balkāniem un Karpatu zemēm, pieder olīvu dzimtei. Grieķi tā izcelsmei veltījuši skumjo stāstu par mežu un pļavu valdnieka Pāna, neglīteņa ar āža kāju, brutāli pausto mīlestību pret daiļo nimfu Sīringu, kurai tāds jūtu izrādīšanas veids nebija pa prātam. Bēgdama no iekarsušā pielūdzēja, viņa vērsās pēc palīdzības pie dieviem. Tie pārvērta nimfu par krūmu ar brīnišķīgi smaržojošiem ziediem. Atraidītais Pāns nu varēja zem tā zariem kārtīgi izraudāties un savas pārdomas paust sērā stabules dziesmā – syringos nozīmē stabule, caurule. Klausoties tās sapņainajā melodijā, gan jau viņš saprata, ka mīlestība nav iegūstama ar varu – tā ir divas sirdis vienojošs maigums, ilgas un vēlme darīt otru laimīgu. Jūtas, kas jākopj un jālolo.
Lai to labāk apjaustu arī mēs, vērts izbaudīt mīlestības pirti, ko ceriņu un kastaņu ziedēšanas laikā kurina par godu un iepriecinājumu diviem mīlošiem cilvēkiem.
Šādas pirts burvība saistās ar sentradīcijās ieliktu enerģētisko vēstījumu, gan ar aicinājumu apzināties, cik daudz radošuma katrs varam ielikt savstarpējo attiecību stiprināšanā. Tā rodama rotaļās ar priekšstatiem un mītiem. Piemēram, par romantiķu pieņēmumu, ka baltie ceriņi simbolizē nevainību, zilie – nevainīgu pirmo mīlestību. Vai par šādu sapņu tulkojumu: ja redzēsi ziedošus ceriņus – tuvojas liela mīlestība.
Ceriņu laiks ir ļoti īss, bet tie nebūt nav vienīgie ziedi, ar kuriem aktivizēt mīlestību. Tūlīt plauks jasmīni, kas piemēroti tādiem pašiem rituāliem. Un cik vairs tālu Zāļu diena, kad dabas aktivizējošais plauksmes spēks ir pilnīgi visā, kas zied un zaļo.
