Foto – Shutterstock

Kādēļ vīrieši vairāk cieš no traumām, gūst smagus savainojumus un iet bojā nelaimes gadījumos? 1

Kādēļ vīrieši bieži vien rīkojas pārgalvīgi, agresīvi, riskanti un bez apdoma? Kādēļ viņi vairāk cieš no traumām, gūst smagus savainojumus un iet bojā nelaimes gadījumos?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Šis tradicionālais priekšstats ir aisberga redzamā daļa. Aprunājoties ar speciālistiem, izrādās, ka viss nepavisam nav tā, kā esam raduši domāt. Tendence neapdomīgi riskēt un iekulties nepatikšanās piemīt nevis kādam dzimumam, bet gan noteiktiem personības tipiem. Riskantas situācijas rada ne tikai straujie un pārgalvīgie, bet arī lēnie un pārlieku apdomīgie, kuri bīstamā brīdī nespēj ātri pieņemt lēmumus un rīkoties. Savukārt daudzu darba traumu cēlonis ir nevis risks, bet gan nedroši apstākļi un darba devēja nevērība pret strādājošo, viņa veselību un dzīvību.

Ārēji nāves cēloņi no 2007. līdz 20014. gadam, gadījumu skaits, vīrieši un sievietes

CITI ŠOBRĪD LASA

Slimību profilakses un kontroles centra dati

Statistika liecina, ka ik gadu aptuveni divi tūkstoši cilvēku Latvijā nomirst nedabīgā nāvē. Viņu vidū vīriešu ir trīs reizes vairāk nekā sieviešu. Pirmajā vietā ir pašnāvības, kaut gan to skaits nedaudz mazinājies. Vīriešu pašnāvnieku ir apmēram piecas reizes vairāk nekā sieviešu.

Kopš 2007. gada vairāk nekā divas reizes samazinājusies cilvēku bojāeja transporta nelaimes gadījumos, taču pēdējos četros gados tā atkal pieaug. Trešajā vietā ir kritieni – tie ir visdažādākie nelaimes gadījumi gan sadzīvē, gan darbā, un to skaits diemžēl nesamazinās.

Pēdējos gados diemžēl pieaug noslīkušo skaits – gandrīz divi simti gadā. Par to nav ko brīnīties, jo Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur skolās nav ieviesta obligātā peldētapmācība. Ik gadu aptuveni pusotra simta cilvēku nosalst. Viņu vidū vīriešu ir trīs četras reizes vairāk nekā sieviešu. Salīdzinājumā ar 2007. gadu nedaudz samazinājusies cilvēku bojāeja ugunsgrēkos, taču pēdējos gados šis skaitlis diemžēl nesarūk. Toties samazinājies nāves gadījumu skaits no saindēšanās ar alkoholu.

Vieta

2014.gadā

Cēlonis

2007

2008

2009

2010

2011

2012
v/s

2013
v/s

2014
v/s

1.

Pašnāvības

454

527

516

436

440

444 371/73

382 321/61

382 311/71

2.

Transporta
nelaimes gadījumi

486

391

259

255

200

205

147/58

194 146/48

240

182/58

3.

Kritieni

292

226

192

168

238

206

214

209

             

146/ 60

146/68

138/71

4.

Noslīkšana

237

193

153

241

152

146
114/32

141
117/24

191
159/32

5.

Saindēšanās
un kaitīgu vielu iedarbība

359

261

297

199

137

191 149/42

152 105/47

154 123/31

6.–7.

Vardarbība

190

172

143

138

130

129
95/34

119
85/34

136
96/40

6.–7.

Nosalšana

233

158

141

181

146

164 118/46

144 112/32

136 110/26

8.

Bojāeja
ugunsgrēkā

196

139

129

172

145

117
79/38

122
78/44

117
79/38

9.

Saindēšanās
ar alkoholu

202

141

176

125

83

119
95/24

113
79/34

98 80/18

10.

Nosmakšana
citu iemeslu dēļ

67

62

36

54

44

58 41/17

46 32/14

42 33/9

11.

Nedzīvu
mehānisku spēku iedarbība

49

30

38

40

44

33 30/3

80 43/37

26 24/2

 

Kopā:

2851

2455

2158

2107

1840

1889

1802

1861

 

To
skaitā: vīrieši

         

1422

1323

1413

 

sievietes

         

467

479

448