Palīdzība vajadzīga visiem 6800 pacientiem! Diabēta pacientu pārstāvji tiekas ar Valsts prezidenta padomniekiem 0
Ceturtdien, 24. aprīlī, Valsts prezidenta padomnieki Kristīne Līce, Irēna Emīlija Didrihsone un Mārtiņš Drēģeris tikās ar Latvijas Diabēta asociācijas pārstāvēm – vadītāju Guntu Freimani un Ilzi Šikori, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdi Unu Gailišu, un jauniešu kampaņas “Par tiesībām uz dzīvības drošību cilvēkiem ar 1. tipa diabētu” pārstāvi Ditu Danielu Mežavilku.
Tikšanās notika, lai sagatavotu Valsts prezidentu pirmdien, 27. aprīlī, plānotajai sarunai ar veselības ministru.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par glikozes sensoru un insulīna sūkņu kompensēšanas jautājuma pašreizējo virzību Saeimā un Veselības ministrijā, nepieciešamību veidot caurskatāmāku un prognozējamāku sistēmu veselības budžeta jauno iniciatīvu virzībai, kā arī nepieciešamību izstrādāt diabēta plānu, lai mērķtiecīgāk, kompleksāk un strukturētāk risinātu diabēta pacientu problēmas veselības aprūpē.
Diabēta kopienas pārstāvji uzsvēra un pamatoja nepieciešamību glikozes sensorus kompensēt visiem 1. tipa diabēta pacientiem, izslēdzot segregāciju un diskrimināciju, jo pamatotu medicīnisku kritēriju pacientu grupu nošķiršanai nav.
Galvenās tēzes, kas nodotas prezidenta padomniekiem:
1. Latvijai nepieciešams Diabēta plāns
Valstij jāizstrādā Diabēta plāns, kurā nepārprotami tiek nodalīts 1. un 2. tipa diabēts. Tās ir divas atšķirīgas slimības ar atšķirīgiem cēloņiem, aprūpes vajadzībām un risinājumiem.
2. Sensori ir dzīvības un veselības jautājums visiem 6800 pacientiem
Glikozes sensori nav greznība. Tie brīdina par dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju un palīdz novērst komplikācijas – aklumu, nieru mazspēju, amputācijas. Jebkāda pacientu dalīšana grupās ir diskriminējoša, jo medicīniskā nepieciešamība neatšķiras.
3. 75% kompensācija pieaugušajiem jau ir milzīgs kompromiss
Uz jautājumu par iespējamu kompromisu pacientu pārstāvji norādīja: piedāvātais modelis – 100% kompensācija bērniem un 75% visiem pieaugušajiem – jau ir būtiska piekāpšanās. Tālāk atkāpties nozīmē atteikties no pacientu dzīvības drošības.
4. Neatbalstīšana valstij izmaksā dārgāk nekā kompensācija
Valsts riskē ne tikai ar medicīniskiem izdevumiem komplikāciju ārstēšanai, bet arī ar darbaspēka aizplūšanu uz ES valstīm, kur kompensācija ir standarts, nodokļu ieņēmumu kritumu un demogrāfiskām sekām.
Par sistēmiskām nepilnībām:
Diabēta kopienas pārstāvji norādīja, ka šobrīd insulīns ir 100% apmaksāts, bet adatas tā ievadīšanai netiek kompensētas. Tas pierāda, ka formāla kompensācija bez sistēmiskas pieejas nenodrošina reālu ārstēšanu.
Par budžeta procesu:
Tika uzsvērts, ka valsts prioritātēm jābūt skaidri definētām. Esošā pieeja, kad katru gadu notiek “plēšanās” par pamatvajadzībām un resursu sadale atkarīga no tā, “kurš skaļāk bļauj”, nav savienojama ar labklājīgas valsts principiem. Postoša ir arī retorika, kas pretnostata dažādas pacientu grupas, piemēram, apgalvojot, ka palīdzība diabēta pacientiem atņems līdzekļus onkoloģijas pacientiem.
Tikšanās rezultāts:
Konkrēti solījumi netika sniegti. Pacientu organizāciju ieskatā prezidenta padomnieki saņēma pilnīgu un precīzu informāciju, kas ļaus kvalitatīvi sagatavot Valsts prezidentu sarunai ar veselības ministru.
