Kara paradokss – kāpēc labi paēdušais gigants Eiropa zaudē “nabaga” cīnītājam Ukrainai? 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” tika analizēts tā dēvētais kara ekonomikas paradokss – kāpēc ekonomiski daudz spēcīgākie Rietumi joprojām nespēj panākt tādu militārās produkcijas apjomu, kādu kara vajadzībām nodrošina Krievija.
Diskusijā par karu norādīts, ka bieži tiek izmantots arguments par Rietumu milzīgo ekonomisko pārsvaru pār Krieviju. Eiropas Savienības un tās sabiedroto kopējais iekšzemes kopprodukts daudzkārt pārsniedz Krievijas ekonomikas apmēru, tādēļ loģiski šķistu, ka ieroču, munīcijas un citas militārās tehnikas ražošanā priekšrocībām vajadzētu būt Rietumu pusē.
Tomēr dzīvē situācija ir citāda. Krievijai izdodas saražot lielu daudzumu raķešu, munīcijas un dronu, bet Eiropa arvien saskaras ar grūtībām strauji palielināt militārās ražošanas apjomus. Pēc raidījumā paustā, viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka spēcīga ekonomika miera laikā un efektīva ekonomika kara apstākļos nav viens un tas pats.
Liela daļa Eiropas ekonomikas ir orientēta uz patēriņa precēm un privāto biznesu, savukārt valdības demokrātiskās valstīs nevar vienkārši uzdot uzņēmumiem pārorientēties uz militāro ražošanu. Tika minēts arī tas, ka aizsardzības uzņēmumi nevēlas strauji paplašināt ražošanu bez ilgtermiņa garantijām no valsts, jo pastāv risks, ka pēc kara pieprasījums samazināsies.
Savukārt Krievijā ekonomika arvien vairāk tiek pakārtota kara vajadzībām. Valsts ievērojamu daļu budžeta novirza militārajai rūpniecībai, bet aizsardzības sektora uzņēmumi strādā nepārtrauktā režīmā.
Daudzviet apšaubīta tiek arī sankciju efektivitāte. Krievija joprojām atrod veidus, kā iegādāties nepieciešamās tehnoloģijas un komponentes caur trešajām valstīm, izmantojot starpniekus un alternatīvas piegādes ķēdes.
Plašāk skatieties pievienotajā video.
