Kas bremzē Rīgas māju atjaunošanu un siltināšanu? Komentē Rīgas Enerģētikas aģentūras vadītājs 15
Braucot cauri mikrorajoniem, Rīgā ir visai maz nosiltinātu un atjaunotu māju – kas jādara, kam jāmainās, lai šīs mājas kļūtu vairāk? Šāds jautājums TV24 raidījumā “Uz līnijas” tika uzdots Rīgas Enerģētikas aģentūras direktoram Jānim Ikauniekam.
Ikaunieks raidījumā uzsvēra divus būtiskākos iemeslus, kāpēc ēkas netiek atjaunotas. “Viens ir iedzīvotāju lemtspēja vai atbildība par kopīpašumu. Iedzīvotāji, galvenokārt, ir sakārtojuši, izremontējuši savus dzīvokļus – dzīvo skaistā vidē savā dzīvoklī, bet ēka kopumā, jo īpaši, ja ieejiet pagrabā un bēniņos, iedzīvotāji paši ir pārsteigti par tās tehnisko stāvokli. Tas kaut kādā ziņā palīdz pieņemt lēmumu. Un otra daļa – šobrīd energokrīzes laikā ir būvniecības izmaksas, kas ir ļoti, ļoti daudz pieaugušas, un tas savā ziņā bremzē,” komentēja Ikaunieks.
“Kas būtu jādara? Mēs Rīgā esam kopumā sagatavojuši vairākas iniciatīvas, kas būtu jāmaina arī dažos normatīvajos aktos, lai to procesu atvieglotu. Piemērm, tas, kā mēs skatāmies un kas būtu nepieciešams šajā “ALTUM” atbalsta programmā, – tātad iedzīvotājs iesniedz savu projekta pieteikumu, viņš iet pie bankām un iesniedz dokumentus par to, kura banka sniegs aizdevumu. Tad mūsu skatījumā būtu ļoti labi veidot tādu sistēmu, ka “ALTUM” uzreiz piešķir šo te aizņēmumu un tad cedē to komerbankā. Tādā veidā veidojot šīs te vienas pieturas punktu,” raidījumā “Uz līnijas” skaidroja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors.
“Un, ko mēs paši esam izdarījuši? Tātad – pie Rīgas Enerģētikas aģentūras personām var vērsties jebkurš iedzīvotājs. Mēs palīdzēsim uzsākt šo te ceļu – iet pie jums uz kopsapulcēm, veidot bezmaksas termogrāfiju, lai palīdzētu izstāstīt visus “par” un “pret”, un kādas iespējas jūs sagaida,” sacīja Ikaunieks.
