Nezināmu nolūku vadīta, Krievija atkal uzsākusi karaspēka un tehnikas koncentrēšanu Ukrainas robežu tuvumā 58
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nezināmu nolūku vadīta, Krievija atkal uzsākusi karaspēka un tehnikas koncentrēšanu Ukrainas robežu tuvumā. Par to liecina gan Pentagona paziņojumi, gan arī respektablajā izdevumā “Politico” publicētie satelītattēli. Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrija daudziem par pārsteigumu uzsver, ka “nekas neparasts” pierobežā nenotiekot. Esot runa vien par kārtējo Krievijas provokāciju.
Turpina iesākto?
ASV bāzētais izdevums “Politico” nedēļas sākumā publicēja ar 1. novembri datētas satelītfotogrāfijas, kurās redzama liela daudzuma militārās tehnikas koncentrēšana lauka nometnē Krievijas Smoļenskas apgabala Jeļņas pilsētas tuvumā, netālu no Baltkrievijas robežas un ap 300 km tālu no Ukrainas.
Uzņēmumi izdarīti no komerciālā pavadoņa “Maxar”.
Fotogrāfijās redzami tanki un pašgājējartilērija, kā arī karavīri.
Tajā pašā laikā tuvāk Ukrainas ziemeļu robežai, ap Brjansku un Kursku, izvietota Krievijas armijas 4. tanku divīzijas tehnika un daļas no parasti Piemaskavā bāzētās 1. gvardes tanku armijas, ko uzskata par elitāru Krievijas armijas vienību, kas saņem modernāku bruņojumu nekā citas.
“Politico” rīcībā esošā informācija liecina, ka tehnikas pārsviešana tuvāk Ukrainai sākusies septembra beigās līdz ar vērienīgo Krievijas–Baltkrievijas militāro mācību “Zapad-2021” noslēgumu.
Ne visas vienības pēc mācībām atgriezās iepriekšējās dislokācijas vietās – daļa pievienojās tām, kas jau atrodas Ukrainas tuvumā.
Žurnāla publikācija papildina iepriekš Pentagona preses sekretāra Džona Kērbija paziņoto, ka ASV amatpersonas ir noraizējušās par neizskaidrojamu Krievijas armijas vienību pārvietošanos un seko situācijai, kā arī laikraksta “The Washington Post” 30. oktobra raksts, kur, atsaucoties uz anonīmām amatpersonām, teikts, ka Krievijas armijas daļu pārvietošana ASV un Eiropas valstu militārajos speciālistos vairo bažas, ka turpinās tas, kas sākās šī gada pavasarī.
Proti, aprīlī Krievija, aizbildinoties ar mācībām, pie Ukrainas austrumu robežas un okupētajā Krimā izvietoja vairāk nekā 150 000 karavīru. Lielākā daļa militārpersonu pēc tam tiešām atgriezās bāzes vietās iekšzemē, taču ne visa mācību laikā pārsviestā kara tehnika.
Toreiz vadošās Rietumu valstis protestēja pret Krievijas “bezatbildīgo un destabilizējošo uzvedību” Ukrainas pierobežā.
Maskava caur diplomātiskiem kanāliem saņēma vairākus rietumvalstu brīdinājumus neiebrukt Ukrainā. Pieļāva, ka notikušā pamatā bijusi Kremļa vēlme pārbaudīt, kā krīzes situācijā reaģēs ASV prezidenta Džo Baidena jaunā administrācija.
Nesaprotama braukāšana
“The Washington Post”, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka Krievijas armijas pēdējo nedēļu darbības Ukrainas robežu tuvumā nav izprotamas. Oktobra beigās Krievijas sociālajos tīklos sāka parādīties aculiecinieku videokadri ar armijas tehnikas vilcienu sastāviem un kravas automašīnu kolonnām, kas pārvietojas Krievijas dienvidrietumos pie Ukrainas robežas.
Vienā no sižetiem redzama operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander – M” autokolonna pie Brjanskas. ASV analītiskās grupas CNA eksperts Maikls Kofmans laikrakstam paudis, ka neregulārā militārās tehnikas un karavīru pārvietošana neatgādina mācības vai kādus militārus vingrinājumus: “Kaut kas notiek. Taču kas?”
Konteksts tam ir pēdējo mēnešu laikā pieaugusī Krievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu Vladimiru Putinu, kareivīgās un agresīvās retorikas plūsma Kijevas virzienā.
Kārtējo reizi aizskarošos izteicienos tiek apšaubīts Ukrainas valstiskums un ukraiņi kā patstāvīga nācija.
Putins arī brīdinājis, ka NATO infrastruktūras parādīšanās Ukrainā būtu “sarkanā līnija” Maskavai. Jāpiebilst, ka Krievijas attiecības ar aliansi īpaši pasliktinājās pēc 18. oktobra, kad NATO galveno mītni Briselē bija jāpamet astoņiem Krievijas delegācijas pārstāvjiem, kas diplomāta statusu bija izmantojuši kā aizsegu spiegošanai.
Maskavu arī saniknoja Ukrainas armijas Turcijā ražotā bezpilota lidaparāta “Bayraktar” veiksmīgā izmantošana pret Doņeckas separātistiem 26. oktobrī.
Tajā pašā laikā Ukrainas Aizsardzības ministrija medijiem norādījusi, ka tās izlūkdienesti nav fiksējuši “netipisku” Krievijas armijas koncentrēšanos vai pārvietošanos tiešā valsts robežu tuvumā. Ne papildu bruņojums, ne jaunas karaspēka vienības pie robežām neesot parādījušās.
Pārējo, pēc aizsardzības ministra vietnieces Annas Maļaras skaidrotā, Ukrainas dienesti traktē kā “plānveida karaspēka pārvietošanas pasākumus militāro mācību beigās”. Ukrainas medijiem Maļara uzsvērusi, ka cilvēkiem nevajadzētu domāt, ka šāda informācija vispirms parādās presē vai sociālajos tīklos un tikai pēc tam par to uzzina militārais izlūkdienests un valsts vadība.
Maļara lika noprast, ka ziņas par karaspēka koncentrēšanu varētu būt “informatīva provokācija Krievijas informatīvi psiholoģisko operāciju ietvaros”.
Ukrainas ziņu aģentūra “UNIAN” valsts Aizsardzības ministrijas amatpersonu uzstāšanos, būtībā noliedzot Rietumos izplatītās ziņas, atzīmējusi kā visai negaidītu soli.
